Evitu un Egiju projektā uzrunāja piedalīties Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB), lai nākotnē (2026. gadā) veidotu specifisku mācību programmu bibliotēku metodiķiem – vadītāju vietniekiem, kurā metodiķi māca un mentorē cits citu. Programmas laikā dalībnieki ne tikai iegūs zināšanas, bet arī stiprinās šo speciālistu kopienu. Vienlaikus mobilitātes dalībniecēm bija mērķis stiprināt pieaugušo izglītības kvalitāti un iekļaujošas vides attīstību bibliotēkās, kā arī veicināt inovāciju ieviešanu bibliotekārajā darbā.

Rakstā tālāk ietverti dalībnieču iespaidi un stāsti par gūto pieredzi.

Mācību norise un saturs

No “Europass Teacher Academy” tika iesūtīts mācību grafiks, informācija par mācību norises vietu un dalībnieku iepazīšanās “anketa” padlet.com, kur īsumā iepazīstinājām ar sevi un iepazinām grupas biedrus, kuri bija no Spānijas, Grieķijas, Polijas, Slovēnijas, Vācijas un Nīderlandes.

Mācības norisinājās Helsinku Universitātes sanāksmju telpā un norisinājās no plkst. 9.00 līdz plkst. 13.45. Mācību process bija aizraujošs, un tika apgūtas tādas tēmas kā radošums un kritiskā domāšana, problēmrisināšana, efektīva komunikācija un sadarbība, līderība, starpkultūru izpratne un starptautiskās attiecības, digitālā pratība un mākslīgā intelekta rīki mācību procesam.

Mācību process norisinājās gan individuāli, gan grupās, gan pa pāriem, kas veicināja komunikāciju un grupas biedru iepazīšanu. Pirmajā dienā viens otram arī prezentējām savas mācību iestādes un bibliotēkas. Pēc katras tēmas teorētiskās bāzes bija jāveic praktiski uzdevumi gan mācību klasē, gan pilsētvidē, gan virtuālajā vidē.

Visinteresantākais šķita uzdevums platformā goosechase.com, kad komandās pildījām dažādus uzdevumus starpkultūru izpratnes stiprināšanai un pārbaudīšanai, piemēram, meklējām, kur pilsētvidē pieejami drukāti izdevumi svešvalodās (tā bija bibliotēka un kiosks), ar fotogrāfijas palīdzību centāmies attēlot kādu stereotipu, kas saistīts ar starpkultūru attiecībām, iepazināmies un parunājāmies ar vietējiem iedzīvotājiem uz ielas. Visiem, kuri uz ielas mums kādā veidā palīdzēja, obligāti pateicāmies somu valodā “Kiitos!” u.c. Pēc katra uzdevuma paveikšanas to atzīmējām platformā kā paveiktu un pēc visu uzdevumu noslēgšanas atgriezāmies mācību telpā, lai prezentētu rezultātus un salīdzinātu, kā katrai grupai veicies.

Efektīvas komunikācijas labākai izpratnei un apgūšanai aplūkojām DISC ((D)ominance, (I)nfluence, (S)teadiness and (C)onscientiousness) personu tipus (dominance, influence, noturīgums, apzinīgums), izvēlējāmies sev atbilstošāko un veidojām grupu ar dažādiem personu tipiem, lai izrunātu, ko šie tipi nozīmē mūsu sadarbības modelim, kādas katra stiprās puses mums palīdzēs sasniegt galamērķi un kā šo daudzpusīgo komandu varētu salīdzināt ar lidmašīnu. Nospriedām, ka trīs zelta likumi veiksmīgai sadarbībai ir “atvērtība un tolerance“, “klausīšanās“, “pārvaldīšana un risku uzņemšanās“.

Mācīšanos iespējams uzlabot un pilnveidot ar sadarbību dažādos veidos: piegādājot, radot, komunicējot, pieņemot lēmumus, pielietojot. Veiksmīgākai attiecīgās darba formas īstenošanai nepieciešams pielāgot mācību klases izvietojumu, jo informācijas pielietošanai vispiemērotākais būs individuāls darbs 1:1, savukārt visefektīvākais modelis diskusijām ir, sēžot aplī, lai cits citu redzētu. Grupu diskusijām efektīvs ir Harknesa diskusiju princips – mācīšanās metode, kas ietver studentus, kas sēž lielā, ovālā konfigurācijā, lai apspriestu idejas iedrošinošā, atvērtā vidē ar tikai neregulāru vai minimālu skolotāja iejaukšanos un piefiksējot komunikācijas plūsmu.

Multikulturālajā vidē diskutējot par mākslīgo intelektu (MI) secinājām, ka straujās tehnoloģiskās attīstības un iespēju dēļ skolēniem grūtības sagādā sava viedokļa formulēšana, izteikšana, neticība pedagogam, jo iespēja ātri informāciju sameklēt un pārbaudīt pašam, piemēram, uzjautājot to ChatGTP, bet ir nepieciešama kritiskā domāšana, lai informāciju pārbaudītu. Jāņem vērā, ka Google meklētājā pirmās parādās apmaksātās tīmekļa vietnes, savukārt MI nav mācīts teikt “es nezinu/man neizdodas atrast atbildi”, tāpēc var gadīties, ka atbilde būs nekorekta, veidosies halucinācija. Jāņem vērā, ka mācību procesa attīstība nav tik strauja kā tehnoloģiju, bet jābūt godīgiem un jānorāda (gan skolēniem, gan pedagogiem!), kad kādā no procesiem ir izmantots kāds MI rīks.

Aizvadītā nedēļa bija lielisks piemērs, kā veidot mācības un nodarbības, sabalansējot teoriju un praktiskos uzdevumus.

Mācībās gūtās atziņas:

  • tas ir tikai mīts, ka radošums vai nu ir, vai nav, jo to var uztrenēt, ir nepieciešama pašdisciplīna, atvērtība dažādām pieredzēm, risku pieņemšana, tolerance pret neskaidrību, uzticēšanās grupai;
  • lai mācītu citus būt radošiem, pašam arī ir jābūt radošam;
  • radošums nenozīmē izdomāt jaunas lietas, bet izdomāt, kā esošo lietu izmantot jaunā veidā;
  • komunikācija sastāv no klausīšanās, respekta, gaidīšanas un tad tikai runāšanas, tai jābūt efektīvai ne tikai no mūsu puses, bet arī pieņemamai otram, jo, kas mums šķiet labi, otru var atraidīt vai likt justies neērti;
  • nepieciešams dažādot mācību vidi, jo tā nosaka, kā cilvēki uzvedīsies;
  • jaunas idejas rodas no iepriekšējās pieredzes.

Somu izglītības sistēma:

  • skolas gaitas tiek uzsāktas 7 gadu vecumā;
  • pirmsskolas izglītības iestādi, skolu nevar izvēlēties, jāapmeklē vistuvāk mājām esošā;
  • pirmsskolas izglītības iestādes vārti pēcpusdienā tiek atvērti, un iedzīvotāji var izmantot teritoriju pastaigām, rotaļām;
  • uz skolu bērni dodas patstāvīgi (ne pieaugušā pavadībā);
  • pirmsskola – maksas, atkarībā no ienākumiem, bet ~280EUR mēnesī;
  • izglītība (arī augstākā) ir bez maksas (ēdināšana, mācību grāmatas, ekskursijas, portatīvie datori u.tml.);
  • lai tiktu augstskolā, jābūt ļoti labiem vērtējumiem, jo konkurence ir liela;
  • ļoti maz mājas darbu, bet katru dienu ir patstāvīgā lasīšana;
  • obligātā izglītība ir līdz 18 gadu vecumam;
  • pirmais obligātais eksāmens ir 18 gadu vecumā, līdz tam tikai vērtējums;
  • eksāmenus var pārlikt 10 gadus;
  • mācības norisinās moduļos (7 nedēļas mācās, 1 nedēļu pārbaudes darbi, testi);
  • vērtējums 10 baļļu sistēmā, kur 4 vēl ir nesekmīgs, no 5 sākas sekmīgs, bet 7, 8, jau ļoti labi (obligāti nav jābūt ideāliem vērtējumiem);
  • arī vasaras brīvlaikā pilsētu parkos bērniem tiek nodrošināta bezmaksas ēdināšana;
  • Somijā ir diezgan daudz vidējās izglītības iestāžu, kurās mācības norisinās angļu valodā, bet mazāk augstskolu ar mācībām angļu valodā;
  • uz pedagogu programmu augstskolā ir ļoti sīva konkurence, tāpēc to absolvē paši labākie, ieinteresētākie un pēc tam pedagoga darbā vairs netiek veiktas pārbaudes.

Galvenie ieguvumi

Mācību noslēgumā iegūts ne tikai Erasmus+ sertifikāts, bet arī pārliecība par savām spējām, iedvesma no apgūtā un redzētā. Viens no lielākajiem ieguvumiem – tīklošanās un starpkultūru komunikācijas prasmju attīstīšana, praktizējot darbošanos un pielāgošanos multikulturālajai videi. Tika izveidoti kontakti ar skolotājiem no dažādām valstīm, kas paver ceļu turpmākiem starptautiskiem projektiem.

Guvām praktisku pieredzi, kā veidot mācību nodarbības, sabalansējot teoriju un praktiskos uzdevumus. Mājās atbraucām iedvesmotas no iemācītā un redzētā, noteikti izmantosim gūtās zināšanas, organizējot bibliotekāriem metodiskās dienas.

Par jauko mācību vidi un norisi pateicamies “Europass Teachers Academy” un tās pasniedzējai Irenai Papai, kā arī brīnišķīgajiem pedagogiem – mācību kolēģiem.

Neformālā kultūras pieredze

Pieaugušo izglītības mobilitātes laikā tika iepazīta arī Somija, tās iedzīvotāji, tradīcijas, kultūras atšķirības un mācību sistēma.

Pēc mācībām tika baudītas dažādas brīvā laika pavadīšanas iespējas, piemēram, gida pavadībā izzināti Helsinki un Seurasaari sala, kurā atrodas parks un brīvdabas muzejs.

Brīvajā laikā patstāvīgi tika apmeklēta Suomenlinna sala, kura iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, lai saglabātu 18. gadsimta cietokšņa arhitektūru. Uz salu kursē sabiedriskais transports – kuģītis, pieejama skola, bibliotēka, mākslas skola, muzeji, veikali.

Protams, ka bibliotekāres paviesojās arī Somijas Nacionālajā bibliotēkā, kura atrodas vēsturiskā ēkā un ir brīvi pieejama jebkuram apmeklētājam.

Patīkamu pārsteigumu sagādāja Helsinku centrālās bibliotēkas Oodi (atklāta 2018. gada 5. decembrī, bet šķiet vēl jaunāka) apmeklējums, kur atvērtā un modernā vidē satiekas visas paaudzes un dažādas kultūras, lai lasītu un izzinātu, satiktos, izmantotu bibliotēkā pieejamās tehnoloģijas (3D printeri, lāzera gravēšanas iekārtas, skaņu iekārtas, šujmašīnu u.c.). Bibliotēkā paralēli krājumam iekārtota arī vide jaunajām ģimenēm ar bērniem (pat zīdainīšiem), rezervējamas videospēļu istabas (arī ar virtuālās realitātes brillēm), mūzikas ierakstu studija, telpa ēdiena gatavošanai, konferenču telpas utt.

Kas interesanti, ka Helsinkos gan uz ielas (1. attēls no kreisās), gan bibliotēkā ir sastopami roboti un citas pašapkalpošanās iekārtas (2., 3. attēls).

Kā nu bez mākslas baudīšanas… tāpēc apmeklējām arī Helsinku Mākslas muzeju (HAM) un Laikmetīgās mākslas muzeju Kiasma, kurā sastapām arī latviešu mākslinieka Kriša Salmaņa darbu “Vecie” (1. attēls no kreisās).

Ilustrācija: Laura Lukeviča @lauracmyk

#LīdzfinansēEiropasSavienība

Aicinām lasīt:
Atskats uz Erasmus+ projektā “Pieaugušo izglītības mobilitāte” gūto pieredzi Barselonā
Atskats uz Erasmus+ projektā “Pieaugušo izglītības mobilitātes” gūto pieredzi Helsinkos

Foto no Egijas un Evitas personīgā arhīva.

Informāciju apkopoja:
Egija Aleksejeva
Preiļu Galvenā bibliotēka
egija.aleksejeva@preili.lv