Izstādē būs apskatāmas vairāk nekā 1000 Ziemassvētku un Jaunā gada apsveikuma kartītes.
 
Ziemassvētki un Jaunais gads nav iedomājami bez apsveikuma kartītēm, ko, sirsnīgu domu vadīti, sūtām saviem mīļajiem pa pastu vai pievienojam dāvanām. Profesore Janīna Kursīte šo tradīciju saista ar ikdienas maģijas žanru, kad ar savu vārdu un domu spēku cenšamies sasildīt un atbalstīt savus mīļos, gan tos, kas tālu, gan tos, kas tepat mums līdzās.
 
Arī Kuldīgas novada muzejs šogad uzburs svētku noskaņu pilsētas iedzīvotāju sirdīs un tāpēc aicinājis uz izstādi, kurā apskatāmas apsveikuma kartītes no 1899. gada līdz pat mūsdienām, ilustrējot Latvijas iedzīvotāju gaumi un izpratni par apsveikuma kartīti vairāk kā simts gadu garumā.
 
"Jāsaka gan, ka Ziemassvētu kartīšu mode ir salīdzinoši konservatīva, jo kopš 1843. gada, kad angļi Džons Kalkots Horselijs un sers Henrijs Kouls nodrukāja pirmo Ziemassvētku kartīti, nekas daudz nav mainījies. Kartītes vēl arvien gan drukā, gan zīmē ar roku, tāpat arī to tematika, izmantotie simboli un vēlējumi ir izturējuši laika pārbaudi. Tomēr kartītēm no pagājušā gadsimta sākuma piemīt savs īpašs šarms, par to nešaubās neviens," sacīja Dambīte-Damberga.
 
Tā kā lielāko daļu izstādes veido kartītes, kas deponētas no Latvijas Nacionālās bibliotēkas Sīkiespiedumu nodaļas, tad Kuldīgas muzejs sava krājuma pilnveidošanai aicinājis izstādes apmeklētājus nest uz muzeju apsveikuma kartītes no ģimenes arhīva, vecākas par 1940. gadu, kā atlīdzību piedāvājot iespēju apskatīt muzeju bez maksas.
 
 
Normunds Kārkls LETA
Copyright © LETA