Klajā nācis zinātniskās konferences “Latviešu grāmatas ceļš: terminoloģija un valoda piecsimtgades gaismā” tēžu krājums

“2025. gads ir īpašs robežpunkts latviešu grāmatniecības un valodniecības vēsturē– aprit piecsimt gadi kopš pirmās latviešu valodā iespiestās grāmatas. Šī jubileja pierāda un izceļ latviešu rakstītā vārda nepārtrauktību, pielāgoties spēju, dzīvotspēju un ilgtspēju. Tāpat šis piecsimtgades nogrieznis izgaismo latviešu valodas spēju būt par zinātnes, izglītības un kultūras instrumentu un virzītājspēku,” tēžu krājuma ievadā raksta LNB direktore Dagnija Baltiņa. “Grāmatas latviešu valodā vēsture visā tās piecsimtgades gaitā ir vienlaikus arī latviešu valodas vēsture. Katrs nozīmīgs posms – no agrīnajiem garīgo tekstu tulkojumiem līdz akadēmisko mācību grāmatu tapšanai, no apgaismības laika gramatikām līdz mūsdienu monogrāfijām – ir apliecinājis latviešu valodas spēju būt precīzai, izteiksmīgai un domas dziļumu ietverošai. Terminoloģija šajā procesā ir kļuvusi par valodas izziņas kodu.”

“Līdz ar apkārtējās pasaules izzināšanu cilvēce jau visai agrīnā savas attīstības posmā sāka dažus vārdus lietot terminu funkcijā, lai tādējādi precīzāk apzīmētu nozīmīgākos kādas jomas jēdzienus un tos skaidri nošķirtu citu no cita. Un reiz aizlaikos sācies šis process turpinās bez mitas, jo nepārtraukti noris jebkuras dzīvās valodas bagātināšanās, lai apmierinātu sabiedrības valodiskās vajadzības pēc vārdiska apzīmējuma ikvienam jaunam jēdzienam. Ilgstoši tas noritēja spontāni, balstoties uz vispārējiem attiecīgajā valodā pastāvošajiem vārddarināšanas principiem, bet nenošķirot terminradi kā kaut ko īpašu un mērķtiecīgi virzāmu,” tēžu krājuma priekšvārdā raksta Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas priekšsēdētājs Māris Baltiņš. “Apzinātāku ievirzi terminrade jebkurā valodā iegūst brīdī, kad tā nepastāv vairs vienīgi mutvārdos, bet iegūst arī rakstisku formu, kas ir pirmais solis ceļā uz tās standartizāciju kā leksiski semantiskā, tā gramatiski normatīvajā ziņā. Iepazīstoties ar senākajiem latviešu rakstu valodas pieminekļiem, nav konstatējama liela nobīde laikā starp vecākajiem teksta fragmentiem rokrakstā un pirmo iespieddarbu, kura piecsimtgade aprit tieši šogad, 2025. gadā. Apzinātāku ievirzi terminrade jebkurā valodā iegūst brīdī, kad tā nepastāv vairs vienīgi mutvārdos, bet iegūst arī rakstisku formu, kas ir pirmais solis ceļā uz tās standartizāciju kā leksiski semantiskā, tā gramatiski normatīvajā ziņā. Iepazīstoties ar senākajiem latviešu rakstu valodas pieminekļiem, nav konstatējama liela nobīde laikā starp vecākajiem teksta fragmentiem rokrakstā un pirmo iespieddarbu, kura piecsimtgade aprit tieši šogad, 2025. gadā.”

Konference par godu šai nozīmīgajai jubilejai sniedza iespēju tikties dažādu nozaru terminoloģijas darba speciālistiem un interesentiem, dalīties pieredzē, apmainīties ar idejām, veidot jaunus kontaktus.

Latvijas Bibliotēku portāla sadaļā “Profesionālie resursi” aicinām iepazīties ar referentu prezentācijām.

Lasīt tēžu krājumu (PDF)

Foto no konferences “Latviešu grāmatas ceļš: terminoloģija un valoda piecsimtgades gaismā”: