2021. gadā kā viens no galvenajiem projekta uzdevumiem bija esošās situācijas – darba ar redzes invalīdiem – apzināšana, izpēte un analīze gan vietējā (novada bibliotēku), gan valstiskā līmenī, kā arī informācijas un pieredzes apmaiņa ar projektā iesaistītajām partnerorganizācijām.

Turpinot īstenot Erasmus+ projekta “TECH.LIBRARY” aktivitātes, no 28. marta līdz 1. aprīlim Horvātijas pilsētā Rijekā notika bibliotēku darbinieku apmācības par adaptīvo tehnoloģiju izmantošanu un to pielietošanu savās bibliotēkās, tā veicinot tradicionālo bibliotēku pakalpojumu pieejamību arī cilvēkiem ar redzes traucējumiem.
No Latvijas apmācībās piedalījās publisko bibliotēku pārstāves no Valmieras bibliotēkas, Mazsalacas pilsētas bibliotēkas, Rūjienas pilsētas bibliotēkas un Vaidavas pagasta bibliotēkas.

No kreisās puses: Vaidavas pagasta bibliotēkas vadītāja Inguna Dukure, Rūjienas pilsētas bibliotēkas vadītāja Maija Jostsone, Mazsalacas pilsētas bibliotēkas vadītāja Zane Berga, Mazsalacas pilsētas bibliotēkas vecākā bibliotekāre Aija Kārkliņa, Valmieras bibliotēkas vecākā bibliotekāre Anete Bērziņa. Foto: Anete Bērziņa

Apmācību laikā Itālijas kolēģi prezentēja šī projekta ietvaros tapušo Tech.Library interneta platformu, kurā publiskās bibliotēkas no vairākām valstīm varēs publicēt savus labās prakses piemērus, apmācību materiālus un video, kā arī idejas no aktivitātēm darbā ar neredzīgiem vai vājredzīgiem cilvēkiem arī pēc šī projekta noslēguma.

Jaunas zināšanas apguvām, klausoties Horvātijas Primorje-Gorski Kotar apgabala Neredzīgo biedrības pārstāvja Emila Mandariča stāstījumu par neredzīgo un vājredzīgo cilvēku lasīšanas pieredzi un tai nepieciešamo aprīkojumu bibliotēkās. Viņš arī dalījās savā pieredzē par to, kā notiek lasīšanas process neredzīgam cilvēkam. Pēc tam arī bibliotekāri izmēģināja un apguva Daisy formāta un Playaway lietošanu.

Projekta dalībnieki izmēģina Daisy formāta lietošanu. Foto Anete Bērziņa
Projekta dalībnieki Kopstrādes telpā un jaunuzņēmumu inkubatorā RiHub Rijekā. Tech.Library platformas prezentācija. Foto autore Anete Bērziņa

 

 

 

 

 

 

 

 

Savukārt Maja Ogrizovič mums pastāstīja par projektu “Kniga Svima!”, kas radīts, lai atbalstītu cilvēkus ar dzirdes traucējumiem, tā īstenošanu un aktivitātēm. Horvātu zīmju valodā mācījāmies pateikt, no kuras valsts esam un kā mūs sauc.

Mācību ietvaros apmeklējām Bērnu māju (Dječja Kuča) Rijekā, kur vienā ēkā atrodas gan Bērnu bibliotēka un kinozāle, gan Bērnu mākslinieciskās pašdarbības un jaunrades centrs, un iepazināmies ar vietējo pieredzi – mūsdienīgiem risinājumiem, ko piedāvā bibliotēka, lai bērniem būtu interesanti šeit pavadīt brīvo laiku.

Lai labāk izprastu to, kā notiek bērnu ar redzes problēmām apmācības, viesojāmies Pečines pamatskolā (Osnovna škola Pečine) Rijekā, kurā atrodas arī bibliotēka bērniem ar redzes traucējumiem. Iepazinām taktilās grāmatas, kas līdzinās skaistiem rokdarbiem, un izmēģinājām bērniem īpaši pielāgoto Rehabilitācijas telpu ar skaņas, gaismas u.c. efektiem.

Jaunus iespaidus guvām, apmeklējot Horvātijas Neredzīgo bibliotēku (Hrvatska knjižnica za slijepe) Zagrebā, kurā iepazināmies ar bibliotēkas personālu, kurā daļa darbinieku ir cilvēki ar redzes problēmām, apskatījām bibliotēku un tās nodaļas, redzējām kā darbojas Braila printeris un kā notiek Audio ierakstu nodaļas darba process. Īpašs bija Tiftoloģijas muzeja apmeklējums – ieejot pilnīgi tumšā telpā, labāk izpratām neredzīgu cilvēku sajūtas, mēģinot orientēties telpā un noteikt virzienu tikai pēc īpašā marķējuma zem kājām. Muzejā apskatījām arī neredzīgu mākslinieku radītos darbus, noskatījāmies videofilmu par neredzīgo cilvēku apmācību agrāk, un iepazināmies ar ekspozīciju, kurā varēja izsekot horvātu Braila raksta attīstībai. Pēc tam viesojāmies arī pasaulē vecākajā teātrī (Novi Život), kurā kā aktieri darbojas neredzīgi cilvēki un cilvēki ar redzes traucējumiem, un iepazināmies ar tā vēsturi. Šī teātra vīzija ir dzīvot sabiedrībā, kur būt aklam nenozīmē būt mazvērtīgākam, bet gan vienkārši būt citādākam.

Pirms došanās mājup, apmeklējām Horvātijas Nacionālo teātri “Ivan Pl. Zajac” Rijekā, kurā iepazināmies ar tā vēstures ekspozīciju, bet vakarā mūsu Horvātijas kolēģi bija sarūpējuši mums biļetes uz Bēthovena koncertu, kas arī bija jauna pieredze, jo šis koncerts bija pielāgots bērniem – koncerta laikā diriģents pastāstīja par Bēthovena dzīves gājumu un skaņdarbiem, kas tika atskaņoti.

Mēs esam ļoti priecīgas par šo iespēju tikties klātienē, jo līdz šim visas projekta aktivitātes “Covid 19” ierobežojumu dēļ 18 mēnešu garumā notika tiešsaistē. Šī bija pirmā reize, kad klātienē varējām aprunāties un iepazīties ar kolēģiem un projekta partneriem no citām valstīm un dalīties pieredzē.

Savukārt, lai uzlabotu Valmieras novada publisko bibliotēku pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar redzes traucējumiem, šogad ir uzsāktas sarunas ar Valmieras invalīdu biedrību “Atspēriens” par iespējamo sadarbību un kopīgām aktivitātēm, apsekotas Mazsalacas pilsētas bibliotēkas telpas, lai tuvākajā laikā tās padarītu draudzīgas un drošas arī redzes invalīdiem. Sadarbībā ar Valmieras novada pašvaldības Sociālo lietu pārvaldi tiek izplatīta informācija par pieejamiem bibliotēku pakalpojumiem cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Projekta noslēgumā, šī gada otrajā pusē, piesaistot ieinteresētās puses un redzes invalīdus, notiks daudzkāršošanas pasākums, kura laikā dalīsimies ar projekta rezultātiem un citu valstu publisko bibliotēku labo praksi darbā ar cilvēkiem, kuriem ir redzes problēmas, notiks publisko bibliotēku bibliotekāru apmācības un apgūto zināšanu ieviešana ikdienas darbā.

Projektā piedalās publiskās bibliotēkas no sešām valstīm – Itālijas, Rumānijas, Bulgārijas, Slovēnijas, Horvātijas un Latvijas. Vadošais partneris projektā ir Itālija, galvenā mērķa grupa projektā – bibliotēku personāls.

Projekta trīs galvenie mērķi:
1) Veicināt labās prakses apmaiņu starp dažādu bibliotēku darbiniekiem par IKT rīkiem un pakalpojumiem lasītāju ar redzes traucējumiem iesaistīšanai;
2) Attīstīt bibliotēkas darbinieku digitālās prasmes, veicot apmācības par IKT rīkiem;
3) Izveidot bibliotēku tīklu sadarbībai, reaģējot uz cilvēku ar redzes traucējumiem vajadzībām.

 

Informāciju sagatavoja:
Zane Berga, Mazsalacas pilsētas bibliotēkas vadītāja
Anete Bērziņa, Valmieras bibliotēkas vecākā bibliotekāre