Latvijas bibliotēku nozare nav kļuvusi par atavismu, to pierāda gan apmeklētāju, gan izsniegto vienību skaits, kas pēdējos gados ir teju nemainīgs. Tiesa, administratīvi teritoriālā reforma (ATR) var izdarīt savas korekcijas, taču, cerams, bibliotēkas saglabās savu lomu visos līmeņos – arī vietējā, pagasta līmenī. Lai tās turpinātu darboties, tās ir gatavas arī uzņemties papildu pienākumus, kļūstot par pakalpojumu un informatīvajiem centriem.

Latvijā kopumā ir gandrīz 1600 bibliotēku, kas nodrošina pakalpojumus gan vietējā (pagastu, skolu), gan reģionālā (29), gan nacionālā līmenī (Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes bibliotēkas), Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā skaidroja Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāra vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš. Statistika liecina, ka bažām par bibliotēku norietu nav pamata, proti, gan lietotāju skaits pēdējos gados nav mainījies – tie joprojām ir 38,7% Latvijas iedzīvotāju, gan izsniegtās vienības mērāmas divos desmitos miljonu (lauvas tiesu veido skolu un augstskolu bibliotēkas). Tiesa, fizisko apmeklējumu skaitam esot tendence nedaudz kristies, kamēr virtuālais – pieaug.

“Bibliotēkas nekādā gadījumā nav kļuvušas par atavismu. Krīzes laikā tās uzņēmās pakalpojumu sniegšanas centru lomu mazajās apdzīvotajās vietās, kur vairs nav ne pasta, ne veikala, ne skolas. Tās kļuva par kultūrvides un mūža izglītības centru, nodrošinot digitālo pieejamību iedzīvotājiem. Kopumā situācija vērtējama kā laba un stabila. Arī personāla ziņā. Lai gan, protams, vērojama tā novecošanās,” sacīja Uldis Zariņš, uzsverot, ka pluss ir arī tas, ka reģionālās bibliotēkas darbojas kā atbalsta un metodiskais punkts vietējām bibliotēkām. Uzteicami esot tas, ka joprojām pastāv vienotā bibliotēku informācijas sistēma Gaismas tīkls.

Uz deputātes Ingunas Rībenas piezīmi, ka tas viss izklausās pārāk pozitīvi, jo ne tik sen rakstnieks Aivars Kļavis paudis savu sašutumu par plāniem slēgt vairākas Limbažu puses grāmatu krātuves, KM pārstāvis atsaucās, ka, protams, pārmaiņas ir notikušas, jo daudzām bibliotēkām samazināts darbalaiks un bibliotekāra slodze. Varot saprast pašvaldības, kam jānodrošina pakalpojumi un telpu apsaimniekošana, tāpēc tās vēlas samazināt izdevumus. Taču slēgt šīs vietas nav iespējams bez KM Bibliotēku padomes atļaujas. Nezinot gan, kas notiks pēc administratīvi teritoriālās reformas (ATR) un kā jaunās vietvaras strādās pie pakalpojumu pieejamības, tostarp īstenojot bibliotēku darbu reģionālā līmenī. Ja šobrīd ir 29 šāda veida vietas, tad pēc reformas jauno reģionu būs vairāk, līdz ar to šim skaitam būtu jāpieaug. Salīdzinot nozari ar kaimiņvalstīm, izskatāmies līdzīgi, atzina Uldis Zariņš. Ziemeļvalstīs finansējums ir daudz lielāks, taču Latvijā daudz tiek domāts, kā dažādot pakalpojumu veidus, piemēram, piedāvājot bibliobusu pakalpojumus.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks pievienojās, ka nav zināms, kas notiks pēc ATR – it īpaši tajās pašvaldībā, kas zaudēs līdzšinējo statusu. Iepriekšējā reforma, par laimi, neesot sajaukusi sistēmu un infrastruktūru. Iespēja, kā saglabāt bibliotēkas arī turpmāk, ir papildu funkciju uzņemšanās, kļūstot arī par informāciju centriem. Būtu vēlams, lai jaunās vietvaras neveidotu tos atsevišķi no bibliotēkām. Jo bibliotekāri esot gatavi uzņemties jaunos pienākumus – 80% no viņiem arī izgājuši apmācības. Viņaprāt, svarīgi būtu sakārtot šīs jomas darbinieku izglītības sistēmu – sākot no koledžas līdz augstskolas līmenim. Arī tālākizglītībā problēmu netrūkst, jo, piemēram, grūti atrast un noalgot pasniedzēju IT jomā.

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure norādīja, ka šobrīd Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā procesā ir e-pakalpojumu un vides pilnveides plāns 2020.–2023. gadam. Pirmajā līmenī to varētu īstenot bibliotēkas, taču būtu nepieciešams juridiski nostiprināt šo lomu. Tas ļautu saglabāt esošo tīklu, neveidojot paralēlas struktūras.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces padomnieks pašvaldību un reģionālās attīstības jautājumos Madars Lasmanis akcentēja, ka “bibliotēkas nav apdraudētas, mēs tieši redzam tās kā sadarbības partnerus informācijas centru izveidē”. Jau patlaban daļa darbinieku ir apmācīti digitālajās prasmēs, lai varētu palīdzēt iedzīvotājiem sniegt e-pakalpojumus.

Runājot par grāmatu iepirkumu, Uldis Zariņš uzsvēra, ka tas ir bibliotēku dibinātāju pārziņā. KM esot kā vienu no prioritātēm budžetā iesniegusi priekšlikumu līdz 5% samazināt PVN grāmatām, kas atbalstītu arī bibliotēku iepirkumus. Tas gan neesot akceptēts, taču pie šā jautājuma strādāšot, gatavojot 2021. gada budžetu.

Deputāts Jānis Vucāns vērsa uzmanību uz to, ka grāmatu apmaiņa notiek starp novada reģionālo un vietējām bibliotēkām un nereti bibliotekāri ir kā kurjeri, kuri piegādā pasūtījumus, paši tērējot savus resursus, lai brauktu uz pilsētu. “Šī joma turas uz entuziasma. Pagastos visbiežāk ir viena bibliotekāre, un, ja viņa aiziet pensijā vai saslimst, tad nav kas viņu aizvieto. Tāpēc maiņas nodrošināšana ir būtiska, lai neveidotos pārrāvums. Par to būtu jādomā valstiskā līmenī,” rosināja Jānis Vucāns.

Komisijas vadītājs Arvils Ašeradens kā piemēru minēja Somiju, kur ļoti tiek sakārtota izglītības sistēma, tostarp – mūža izglītības pakalpojumi. Pie tā ļoti strādājot arī Igaunija, un arī Latvijā tieši bibliotēkām šajā ziņā būs liela loma, dodot šīm vietām jaunu elpu.

***

Fakti par bibliotēku tīklu

1597 bibliotēkas:
• Latvijas Nacionālā bibliotēka
• Latvijas Neredzīgo bibliotēka ar 7 filiālēm
• 781 pašvaldību publiskā bibliotēka
• 48 augstākās izglītības iestāžu (29 augstskolu un 19 koledžu) bibliotēkas
• 732 vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu bibliotēkas
• 27 speciālās bibliotēkas

2018.gada dati

 

Autors: Aisma Orupe
Izdevums: Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai