Cēsu bibliotēkas renovācijas kopējās izmaksas ir gandrīz trīs miljoni eiro, tā veikta gan ar pašvaldības, gan Eiropas fondu finansiālu atbalstu.

2011. gadā Cēsu novada pašvaldība izsludināja projektu konkursu bibliotēkas ēkas rekonstrukcijai. Konkursā uzvarēja arhitekta Jura Pogas birojs, 2012. gada jūlijā bibliotēkas darbinieki ar visu grāmatu krājumu un mēbelēm pārcēlās uz ēku Raunas ielā 2, lai ēku Raunas ielā 1 nodotu būvdarbu veicējiem – uzņēmumam “Vidzemes energoceltnieks” projekta realizācijai.

Var teikt, ka šo divarpus gadu laikā bibliotēkas ēka, īpaši tās iekštelpas, pārvērtusies līdz nepazīšanai. Veikti funkcionāli un tehniski uzlabojumi, maksimāli saglabātas nedaudzās vēsturiskās autentiskās lietas, atjaunota dekoratīvā ēkas fasāde, ar apgaismes ķermeņiem un taciņām labiekārtota bibliotēkas apkārtne. No daudzām mazām telpām katrā stāvā izveidota viena liela. Ja agrāk bibliotekāru un lasītāju rīcībā bija tikai pirmais un otrais stāvs, tad klāt vēl nācis trešais, kur iekārtoti darbinieku kabineti, telpa apmācībām un semināriem, bet pagrabstāvā izbūvētas krātuves retāk pieprasītām grāmatām, arhīvam. Tagad bibliotēkas apmeklētāji varēs ērti piekļūt grāmatām plauktos, pieejamāks kļuvis novadpētniecības krājums, periodiskie izdevumi izvietoti pārskatāmāk, vairāk vietas atvēlēts datoriem, nopietnākam darbam izveidotas individuālās lasītavas. Bērnu apkalpošanas nodaļa iekārtota dzīvespriecīgās krāsās, bērnus, jauniešus un citus interesentus gaida jaunas spēles. Beidzot bibliotēka ir pieejama cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Bibliotēkas vēstures pirmsākumi Cēsīs, iespējams, iesniedzas jau viduslaikos, jo 20.gadsimta septiņdesmitajos gados arheoloģisko izrakumu laikā Cēsu viduslaiku pilsdrupās atrada grāmatu bronzas apkalumus. Pētniekiem vēl jānoskaidro, vai Livonijas ordeņa Cēsu pilī bijusi bibliotēka, bet no 19.gadsimta sākuma atsevišķa telpa bibliotēkai bijusi Cēsu pilsmuižas īpašnieku Zīversu dzimtas dzīvojamā ēkā – Jaunās pils Lademahera tornī. 19.gadsimta otrajā pusē bibliotēkas izveidotas pie vairākām biedrībām Cēsīs: Latviešu labdarības biedrības, Viesīgās biedrības, Amatnieku biedrības. 20.gadsimta sākumā nodibināta N. Gogoļa vārdā nosaukta krievu publiskā bibliotēka (1902), Cēsu grāmatnieku A.Niedras un J.Misiņa (1905), grāmatizdevēja O.Jēpes (1912) un citas privātās bibliotēkas. Minēto bibliotēku un privātpersonu grāmatas 1918.gada beigās, 1919.gada sākumā savāca vienkopus, lai izveidotu tautas bibliotēku.

Pēc brīvības cīņu Cēsu kaujām pilsētas pagaidu dome 1919. gada jūlijā pieņēma lēmumu izveidot pilsētas bibliotēku, namā Pils ielā 6. Turpmākajos gados bibliotēka pārvietota vairākas reizes, tā atradusies Viesīgās biedrības namā Raunas ielā 12, bijušajās Cēsu pilsētas valdes telpās Rīgas ielā 7.

No 1954. gada bibliotēka atrodas ēkā Raunas ielā 1, kur sākumā tai bija atvēlētas tikai dažas telpas, bet gadu gaitā iegūta papildus platība, līdz 2010.gadā bibliotēkas rīcībā nonāca visa ēka, tad uz to pārcēlās arī Cēsu bērnu bibliotēka. Nozīmīga bibliotēkas telpu paplašināšana un kapitālais remonts notika astoņdesmitajos gados. 2003. gadā bija iecere par kopēju biznesa augstskolas “Turība” un pilsētas bibliotēkas celtniecību Cēsīs, bijušas vēl citas idejas, kur pārcelt bibliotēku, piešķirt tai mūsdienīgākus vaibstus.

Ēkas Raunas ielā 1 būvniecības laiks nav zināms. Greznais nams pie dzelzceļa stacijas Raunas ielas sākumā parādījies 19. un 20. gadsimta mijā. Nav izdevies noskaidrot ēkas sākotnējo izmantošanu. Pēc vēstures liecībām ir zināms, ka šajā namā ir bijusi viesnīca, kūrmāja, Latvijas Bankas filiāle, dzelzceļa poliklīnika, civilstāvokļa aktu reģistrācijas nodaļa, kā arī ēka pildījusi pilsētas administrācijas funkcijas.