Izstādes desmit stendos iespēja ielūkoties latviešu Dziesmu svētku vēsturiskajās liecībās, kuras glabājas LU Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkas un Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas krājumā, sākot no pirmajiem vispārīgajiem latviešu dziedāšanas svētkiem 1873. gadā līdz mūsdienām.

Iespējams apskatīt plakātu “Nevis slinkojot un pūstot…”, veltījumu I vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem, kā arī Kārļa Kronvalda litogrāfiju, kurā redzams Dziesmu svētku gājiena no Rīgas Latviešu biedrības nama. Unikāla ir Jāņa Laksmaņa Lakšes piemiņas lapa II Dziesmu svētkiem. Interesanta ir svētku dalībnieku sarakste ar I, II un III Dziesmu svētku rīkotāju Rīgas Latviešu biedrību. Daudzveidīgi ir svētku plakāti un afišas, kuru autori ir tādi mākslinieki kā Janis Rozentāls, Rihards Zariņš, Jūlijs Madernieks, Niklāvs Strunke u. c. Izstādē redzami arī Dziesmu svētku vadoņi, albūmi, bukleti, programmas, fotogrāfijas.

Izstāde sniedz ieskatu arī trimdā notikušajos Dziesmu svētkos.

Jāzeps Vītols reiz teicis: “Kaut kur, tālā atmiņā, likās brīži, kad latvji saplūda sirmajā Rīgā, teikām apvītā Jelgavā, lai dziesmu svētkos slavētu savu Dievu, sludinātu savas tautas likteņus un cerības, smeltos svaigus spēkus nākamo dienu darbam. Likās reiz bija – Bet ne bija vien – ir – un būs.”

No kreisās: mākslinieks Aivars Plotka, LU Fonda izpilddirektore Laila Kundziņa, izstādes autore Inguna Mīlgrāve, LU Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere

Projekts tika īstenots sadarbībā ar LU Fondu un tā izpilddirektori Lailu Kundziņu.

Projekta vadītāja – LU Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere, izstādes autore Inguna Mīlgrāve, mākslinieka Aivara Plotkas vizuālā koncepcija.

Projektu finansiāli atbalstīja Amerikas latviešu apvienības Kultūras fonds, Latvijas Republikas Ārlietu ministrija un LU mecenātu Alunānu ģimene.

latviansongfest2022.org