Tās nosaukums: “Ilgtspējīgs zinātnisko bibliotēku atbalsts zināšanām digitālajā laikmetā” (Research Libraries Powering Sustainable Knowledge in the Digital Age).

Jaunā stratēģija paredzēta turpmākajiem pieciem darbības gadiem, un tā būs atbalsts LIBER bibliotēkām, saskaroties ar gaidāmajām izmaiņām darbā ar atvērtās zinātnes aktualitātēm. Stratēģija ir veidota, balstoties uz izvēlēm un prioritātēm. Ļoti būtiski ir sasaistīt iespiestos izdevumus ar digitālajām kolekcijām un pakalpojumiem, nosakot prioritātes šādās jomās: digitālais kultūras mantojums un digitālās humanitārās zinātnes, jo tieši šajās jomās bibliotēkas tiek pozicionētas kā centrs, kur satiekas pētnieki, krājums un pakalpojumu attīstītāji. LIBER gatavojas ieviest nopietnas izmaiņas zinātniskajā vidē.

Plānotie rezultāti:

• atvērtā piekļuve (Open Access) ir dominējošā publicēšanās forma;

• pētniecības dati atbalsta FAIR principus (atrodams, pieejams, sadarbspējīgs, atkārtoti lietojams);

• attīstot digitālās prasmes, tiek atvieglots pētniecības dzīves cikls;

• pētniecības infrastruktūrai ir nozīmīga loma, tā ir pielāgota un piemērota dažādu disciplīnu vajadzībām;

• rītdienas kultūras mantojums ir veidots, pamatojoties uz šodienas digitālo informāciju.

2018.–2022. gadam LIBER nosaka trīs stratēģiskos virzienus.

1. Bibliotēkas kā platforma inovatīvai zinātniskai komunikācijai:

• autortiesību un juridisko jautājumu nozīme – ietekmēt šos jautājumus politiskā līmenī un nodrošināt atbalstu pētniekiem;

• atvērtā piekļuve – attīstīt inovatīvus pakalpojumus repozitoriju tīklam, attīstīt biznesa modeļus žurnāliem un bibliotēku nozīmi tajos, iespējas bibliotēkām kļūt par atvērtās piekļuves izdevējiem;

• inovatīva metrika – sadarbības rezultātā attīstīt inovatīvu metriku, kas paredzēta pētniecības pārraudzīšanai un novērtēšanai.

2. Bibliotēkas – digitālo prasmju un pakalpojumu centri:

• digitālās humanitārās zinātnes un digitālais kultūras mantojums – pozicionēt bibliotēkas kā digitālā kultūras mantojuma un digitālo humanitāro zinātņu centrus, stiprinot un attīstot bibliotēku pakalpojumus šajās darbības jomās;

• līderība – nodrošināt mācības, kas zinātnisko bibliotēku vadītājiem palīdzētu sekot līdzi aktualitātēm viņu jomā un vadīt savas institūcijas.

3. Bibliotēkas – zinātniskās infrastruktūras partneri:

• arhitektūras forums – veicināt pieredzes apmaiņu starp bibliotekāriem un arhitektiem Eiropas mērogā, paaugstināt izpratnes līmeni par jaunākajām tendencēm un projektiem;

• pētniecības datu vadība – izpētīt un attīstīt bibliotēku pakalpojumus atbilstoši FAIR pētniecības datu principiem, piemēram, atbalsts datu vadībā pētniecības projektu laikā, atbalsts datu arhīvu/repozitoriju pētniecības datu kopu izvietošanā un uzglabāšanā.

Katram stratēģijas apakšvirzienam ir darba grupa, kas attīsta konkrēto virzienu.

 

Plašāka informācija un saite uz stratēģijas pilntekstu: http://libereurope.eu/blog/2017/11/21/2018-2022-strategy.

 

 
Ziņu sagatavoja:

Kristīne Robežniece

Akadēmisko un speciālo bibliotēku projektu koordinatore

Bibliotēku attīstības centrs

Latvijas Nacionālā bibliotēka