Žurnāls iznāk Rīgā kopš 2010. gada. Tas publicē latviešu autoru dzeju, prozu, tulkojumus, rakstus par literatūras aktualitātēm, intervijas ar latviešu un ārzemju rakstniekiem, recenzijas par jaunākajām grāmatām.

Žurnāla 3. numurā publicēta Andas Baklānes saruna ar dzejnieci Inesi Zanderi par filozofijas studijām, bērnu literatūru, dzejas grāmatu “Putna miegā” un libretu Ērika Ešenvalda topošajai operai “Iemūrētie”.

“”Putns miegs” ir atrašanās pusmiegā starp bijušo vai – precīzāk – starp sajūtu par bijušo, kas it kā nemaz nav piedzīvots, tikai iztēlots vai smelts tekstos, un tā saukto “reālo”.”

Aizraujoša ir Arvja Vigula saruna ar spāņu dzejnieku Alehandro Lopesu Andradu “Emocijas un intensitāte”. Šajā sarunā A.L. Andrada stāsta par saviem pirmajiem priekšstatiem par Latviju, par savu zemi Spāniju, par laikmetīgo dzeju.

“Iespējams, dzeja šobrīd ir nepieciešamāka vairāk nekā jebkad agrāk. Varbūt ne plašam lasītāju lokam, bet individualitātei, cilvēkam, lai viņš varētu atrast savu vietu universā kā kosmiskā vienībā, bet viņa paša intīmajā telpā.”

Esejas, fragmenti no grāmatām, dzejoļi un pasakas – žurnāla 4. numurā. Egīls Zirnis, Māra Zālīte, Inga Žolude, Inese Zandere, Inga Gaile… Arī Agneses Rutkēvičas nostalģiskais stāsts “Svešie svētki” ….

“Sajūta, ka viņa vēro pati savas ilgas. It kā no malas redz pati sevi ejam caur pagalmu.”

Žurnāla 5. numurs veltīts Dzejas dienām 2014.

“Esplanādes parks
neredz ne zvaigznes
tikai kāda sieviete tumsā
mazgā Rainim kājas”
/Žebers/

Šajā numurā Guntars Godiņš mēģina atbildēt uz jautājumu – Kas ir dzeja?, kas tajā galvenais un kas ir dzejnieki? Sastādot šo numuru, Guntars Godiņš un Kārlis Vērdiņš centušies ieskicēt gan latviešu, gan pasaules dzejā pašlaik notiekošo. Tiek noslēgts „Latvju Tekstu” izsludinātais poēmu konkurss, atgādinot, ka dzejā svarīgas ir gan autora profesionālās iemaņas, gan konkrētā žanrā vai formā rakstīta dzejas darba mūsdienīgums. Konkursa uzvarētājs ir Artis Ostups ar poēmu “Trīs fotogrāfijas”.

“Skatiens, kā zināms, ir pats vienkāršākais žests. Uznirdams no klusuma dzīlēm – no vārda, kas stīgo pats sevī kā vientulīgs augs, tas pūlas izgaismot savu mājvietu, kuru pametis, kā lampa mēdz dziestot pamest griestu velvi.”

Šī poēma un pārējo konkursa laureātu Annas Auziņas, Jura Konberga, Rutas Štelmaheres un Ingas Gailes darbi –  žurnāla 5. numurā.

Žurnāla 6. numurā fragments no itāļu rakstnieka Kurcio Malapartes eseju grāmatas “Nolādētie toskānieši” (no itāļu valodas tulkojusi Dace Meiere), atskats uz Dzejas dienām 2014 Henrika Eliasa Zēgnera rakstā “Dzeja riktīgi pievelk” un jaunāko grāmatu anotācijas.

Saistoša ir Liānas Langas un Kārļa Vērdiņa saruna ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieci Evu Eglāju-Kristsoni, kuras izdotā grāmata “Dzelzsgriezēji” ir viens no skaļāk apspriestajiem pēdējā laika pētījumiem literatūrzinātnē. Atbildot uz jautājumu, kādas ir galvenās grūtības, ar ko nācās saskarties šī pētījuma gaitā, Eva Eglāja-Kristsone atbild, ka viņu visvairāk nomāca arhīvu nepieejamība, tas, ka nākas palikt pusvārdā, tāpēc arī sarunas nosaukums ir “Nepalikt pusvārdā”.

Žurnāls “Latvju Teksti” atrodams Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas abonementā (tiek izsniegts uz mājām) un arī lasītavā.