Mans ceļš un pieredze bibliotēku nozarē (iespējams norādīt iegūto izglītību, profesionālo pieredzi dažādos amatos / organizācijās / projektos).

Zaķumuižas bibliotēkā strādāju jau astoto gadu. Un neviļus darbs pavisam jauši vai nejauši jau savijies kopā ar manu dzīvi. Te – Zaķumuižā – dzīvoju jau vairāk nekā 40 gadus un pazīstu vietējos iedzīvotājus gan no šī ciema, gan tuvākās apkārtnes. Grāmatu lasīšana man vienmēr patikusi, ļoti labprāt baudu dažādus kultūras pasākumus, un tā pirms astoņiem gadiem dzīve piespēlēja izaicinājumu, kuru pieņēmu – strādāt vietējā bibliotēkā. Atzīšos – sākumā laikam īsti neizpratu, cik ļoti šis darbs mani sevī ievilks… Bet darbs man patīk ļoti, un kas gan var būt labāk kā strādāt vietā, kur tu esi un jūties piederīgs un kuru mīli. Iepriekš esmu strādājusi personāldaļā par personāla speciālisti, darbs ar cilvēkiem mani vienmēr ir saistījis.

Vislielāko prieku un gandarījumu man savā darbā sagādā…

…smaidoši cilvēki, atsaucīgi kolēģi un labi noorganizēts bibliotēkas pasākums.

Strādājot Zaķumuižas bibliotēkā, esmu iepazinusi ļoti daudzus tuvējās apkārtnes iedzīvotājus. Vislielāko gandarījumu, protams, sagādā labi padarīts darbs un mani lasītāji – ja varu lasītājam ieteikt kādu labu, interesantu grāmatu, ja cilvēki pēc bibliotēkā notikuša pasākuma pienāk un saka paldies, ka šāds pasākums ir noticis, ja uz bibliotēku katru dienu nāk gan lieli, gan mazi lasītāji – gan paņemt jaunākās grāmatas, gan ienākt vienkārši aprunāties un padalīties kādā savas dzīves notikumā, gan ierosināt kādu jaunu ideju, ko mēs bibliotēkā varētu kopīgi organizēt. Zaķumuižas bibliotēkā jau par tradīciju kļuvis Galda spēļu vakars, kopīgi ar mazajiem lasītājiem un viņu ģimenēm rīkojam Pasaku vakarus, kad pasakas tiek ne tikai kopīgi lasītas, bet arī izspēlētas, hobiju vakari – iepazīstam ciemata iedzīvotājus un viņu hobijus! Labi, vērtīgi, izzinoši pavadīts laiks visiem kopā ir tas, kas man silda sirdi. Es jūtos kā savējā un arī pasākumu apmeklētāji – kā savējie. Tā mēs kopā veidojam vidi, kurā dzīvojam un strādājam. Un cilvēki šeit, Zaķumuižā un tās apkārtnē, ir paši labākie – atsaucīgi, aktīvi un radoši.

Mans lielākais izaicinājums profesionālajā darbībā

Tā nu sanācis, ka kopš šī gada marta mēneša pildu ne tikai bibliotekāra, bet arī bibliotēkas vadītāja pienākumu izpildītāja amatu. Tā nu tagad vislielākās galvassāpes un raizes man sagādā visas “papīru” un “dokumentu” būšanas un kārtošanas. Mācos katru dienu, un katru dienu no kolēģiem pašvaldībā uzzinu daudz ko jaunu – kā pareizi darboties lietvedības sistēmā, kā organizēt bibliotēkas dokumentāciju un informācijas apriti, kā notiek budžeta veidošana utt. Šis ir visizaicinošākais un visgrūtākais šobrīd, jo dvēselē esmu radošs cilvēks – man patīk strādāt ar cilvēkiem, komunicēt, organizēt pasākumus, nevis “sarunāties” ar papīriem. Tā nu šo sava darba daļu uztveru kā profesijas “garoziņu”, ar kuru vienkārši ir patlaban jātiek galā. Lai gan šajā “garoziņā” arī ir daudz vērtīga – daudz uzzinu, iemācos no jauna, un, ja izdodas izdarīt pareizi, prieks ir fantastisks. Mācos darot!

Zināšanas / prasmes / rakstura īpašības, kuras visvairāk noderējušas profesionālajā darbībā

Tā kā vislielāko dienas daļu veltu lasītāju apkalpošanai, man ļoti noder dzīves laikā iegūtās prasmes sarunāties, uzklausīt un ieklausīties. Mēs visi zinām, cik cilvēki mēdz būt dažādi, un katram no viņiem ir vajadzīga cita pieeja. Katrs ir jāuzklausa un katram ir jāsajūt tava interese par viņu un viņa vajadzībām, jo, iespējams, šī ir vienīgā vieta, kur atnākot cilvēks sajutīsies uzklausīts, sadzirdēts, un – ja tā – viņš uz bibliotēku nāks vēl. Attieksme ir ārkārtīgi svarīga. Mūsdienu virtuālajā laikmetā esam kļuvuši ļoti steidzīgi, un mums nav laika, ko veltīt apkārtējiem.

Ikdienas darbā palīdz arī manas organizatoriskās spējas, prasme uzklausīt un iesaistīt bibliotēkas apmeklētājus pasākumu organizēšanā bez lieliem finansiāliem ieguldījumiem. Ir fantastiska sajūta, ka apkārt ir radoši un darboties griboši cilvēki.

Bibliotēka, kuras darbs mani iedvesmo (Latvijas / ārvalstu) / nozares cilvēks, kurš atstājis uz mani paliekošu iespaidu

Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas (CZB) filiālbibliotēka – bibliotēka “Libris” un tās bibliotekāre Solvita Terbata. Bibliotēkā satikāmies, kad piedalījos bibliotekāru pieredzes apmaiņas braucienā uz Liepāju. Mani iedvesmoja viņas stāstījums par bibliotēkas darbu – kad viņa par to runāja, viņai mirdzēja acis! Sajutu un redzēju, ka darbu, ko Solvita dara, viņa mīl no sirds.

Kā apliecinājums iepriekš teiktajam ir Solvitas piedāvātais Pārnovadu Dzejas dienu pasākums Zoom platformā – ceļojums dzejas pasaulē kopā ar Jura Kronberga “Mākoņu grāmatu”. Pārtapušas par “mākonīšiem”, bibliotekāres lasīja Kronberga dzejoļus, kuros izsmeļoši un atraktīvi izstāstīts par mākoņu veidiem un to dzīvi. Tas bija Covid laiks, un es novērtēju šo piedāvājumu un atraktīvo stāstījumu.

Pakalpojums, kuru gribētu redzēt ieviestu Latvijas bibliotēkās / kādā konkrētā bibliotēkā

Es, līdzīgi kā kolēģe Daiga no Ulbrokas bibliotēkas, gribētu redzēt mūsu novadā darbojošos Bibliobusu. Mēs esam ļoti liels novads, un daudzi no mūsu lasītājiem, īpaši tie, kuri jau gados, līdz bibliotēkai nemaz ikdienā netiek un nevar tikt. Zaķumuižas ciemata teritorijā ir lauku viensētas, kuru iedzīvotājiem līdz bibliotēkai atkļūt ir neiespējami. Bibliobuss būtu risinājums! Un ne jau tikai bibliotēkas pakalpojumu nodrošināt, mēs varam arī dzejas lasījumus un citus kultūras pasākumus šādi aizvest tuvāk mūsu lasītājiem.

Grāmata, kuru iesaku izlasīt / profesionālās informācijas resurss, kurš varētu noderēt citiem

Es bieži saviem lasītājiem iesaku izvēlēties arī kādu no klasiķu darbiem. Tajos ir tik dziļas patiesības, kas pārdzīvojušas laiku un ir aktuālas joprojām. Kad dzirdu radio ēterā ziņas par nenomaksātām kredītsaistībām bankā, par krāpšanos, apkrāptajiem un citām nebūšanām, gribas šiem cilvēkiem iedot izlasīt Viljama Šekspīra “Hamletu”:

“Ne aizņemies, ne arī aizdot steidz,
Jo aizdevums zūd bieži līdz ar draugu,
Bet aizņēmums par postu tik var kļūt.
Un galvenais: sev paliec uzticīgs!
Tad nespēsi tu neīsts būt pret citiem.
…
Ikvienu uzklausi, tik retam atsaucies!
No visiem mācies, tomēr spried tu pats!”

“… un galvenais: sev paliec uzticīgs!” profesionālajā darbā, ikdienas darbus darot, ģimenē – nav viegli, bet ir tik daudz grāmatu, kuras liek aizdomāties par dzīves patiesajām vērtībām, tās apzināties un arī novērtēt, kas rosina domāt un arī palīdz uz kādu brīdi atslēgties no ikdienas dzīves grūtībām un nebūšanām – atslēgt prātu un palīdzēt atrast veidus, kā neizdegt ikdienas rūpēs un darbos.

Manas dzīves īpašie mirkļi

Man vismīļākais laiks gadā ir ziema un Ziemassvētki. Tas ir īpašs laiks ar īpašām sajūtām, kas virmo gaisā, un tad šķiet arī enerģija ir visaugstākajā punktā. Un vēl man ir ārkārtīgi svarīgi, lai visi manējie ir pie labas veselības! Tad dzīvē viss ir labi!

Trīs lietas, kas man sagādā prieku (uzlādē, iedvesmo)

Prieku man sagādā tik daudz lietu, ka grūti izvēlēties no tām trīs: mūzika, teātris, opera, laba grāmata, ceļošana, draugi – sarunas ar viņiem, darbs dārzā, ziedi, ģimenes svētki – viss, kas ir katra cilvēka dzīvē jau kā nepieciešamība.

Kādas tad ir manējās, kas man sagādā prieku? Pirmā – manas bērnības atmiņas, otrā – prieks katru rītu iet uz darbu bibliotēkā, trešā – zīlītes pie barotavas aiz bibliotēkas loga: skatoties viņu veiklo rosīšanos, vienmēr smaidu.

Daigas Brigmanes īpašais jautājums: Ko Tev nozīmē vēstures stunda par šeit un tagad notiekošo  Zaķumuižā?

Esmu kurzemniece, bet jau vairāk nekā 40 gadus dzīvoju Zaķumuižā. Kad braucu uz savu dzimto pusi, mani dažreiz pārņem tāda kā vainas sajūta, ka visu to, ko protu un esmu iemācījusies, neatdodu savai dzimtajai vietai. Kad biju maza meitene, vēl nepratu lasīt, bet, šķirstot Friča Bārdas dzejoļu grāmatu bērniem “Bukurags”, man atmiņā palikusi bilde ar upi un zilām puķītēm tās krastos. Grāmatas vairs man nav, bet sajūta un vēlēšanās, ka kādreiz dzīvošu pie upes, ir piepildījusies. Lielā Jugla tek cauri Zaķumuižai un ar saviem gleznainajiem krastiem priecē gan vietējos iedzīvotājus, gan ciemiņus. Strādājot bibliotēkā, turpinu novadpētniecības darbu, izzinot Zaķumuižas vēsturi, pierakstot faktus un stāstot par tiem jaunajai paaudzei. Arī mana sirdsapziņa par it kā “neatdoto”savai dzimtajai Kurzemei, izlasot Ingūnas Baueres grāmatu “Elīza fon der Reke. Soļi rītausmā” ir atradusi sev skaidrojumu.

“Tajā vietā, kurā mēs katrs atrodamies, mums jāmēģina kļūt tik noderīgiem un laimīgiem, cik vien iespējams. Tas ir mērķis mūsu esībai uz šīs zemes, caur kuru mēs pēc tam, kad būsim šo dzīvi gudri pratuši nodzīvot, trauksimies pretī augstākajai svētlaimei,” grāmatā saka Elīza fon der Reke.

Brīvais mikrofons (iespēja pateikt jebko – pievērst uzmanību kādai aktualitātei, pateikt kādam paldies, novēlējums u.c.)

Paldies es saku saviem bibliotēkas lasītājiem, kolēģiem un sadarbības partneriem – par kopīgo darbu, par uzticēšanos un idejām, kuras mums visiem kopā vēl nāksies realizēt!

Es vēlētos, lai valsts vairāk padomātu par tiem cilvēkiem, kuri strādā bibliotēkā, un to, kā šos cilvēkus motivēt, iedvesmot, jo taču tieši no šiem darbiniekiem un viņu radošuma būs atkarīgi bibliotēkas veiksmes stāsti un panākumi.

Nozares speciālists, par kuru mums vajadzētu uzzināt vairāk (nākamais intervijas dalībnieks)

Solvita Terbata, Liepājas CZB filiāle – bibliotēka “Libris”.

Īpašais jautājums šim izvēlētajam dalībniekam

Zinot, ka Tev, Solvita, ir ļoti daudz un dažādu aizraušanos, vai nekad nav nākusi prātā doma – uzrakstīt par tām?

Uz tikšanos nākamajā “Iepazīstam savējos” intervijā!