Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) dibināšanas līgumu, ik pēc sešiem mēnešiem (no janvāra līdz jūnijam un no jūlija līdz decembrim) mainās ES Padomes prezidējošā valsts jeb prezidentūra. Tās rotācijas princips tiek uzskatīts par instrumentu, lai nodrošinātu lielo un mazo valstu vienlīdzību dalībvalstu starpā.

 

Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā, ES Padomes prezidentūru katrā 18 mēnešu laikposmā kopīgi nodrošina iepriekšizveidota trīs valstu grupa – “trio” prezidentūra. Katra no šīm trim valstīm pēc kārtas veic Padomes prezidentūras pienākumus 6 mēnešus. Pārējās divas valstis palīdz prezidentūrai visu tās pienākumu izpildē, balstoties uz kopīgo programmu, mērķiem un uzdevumiem. Grupas prezidentūra ir būtiska ES Padomes darba konsekvences un pēctecības nodrošināšanai.

 

Prezidentūras galvenie uzdevumi ir administratīvo un organizatorisko jautājumu risināšanā. Tāpat prezidentūra uzņemas iniciatīvu sarunu vešanas procesā, izsakot kompromisa priekšlikumus dalībvalstu diskusijās ES Padomes darba grupās, kā arī pārstāv ES Padomi sarunās ar Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un trešajām valstīm. Kā prezidentūras rotācijas pozitīvs iemesls literatūrā tiek norādīts varas decentralizācija un izvairīšanās no dienas kārtības noteikšanas varas koncentrācijas vienā valstī vai grupā.

 

Prezidentūru secība noteikta Padomes 2005. gada 12.decembra Lēmumā Nr. 2005/902/EK. Sākot no 2007. gada ES prezidējošās valstis ir:

 

  • 2007. (I-VI) Vācija

(VI-XII) Portugāle

  • 2008. (I-VI) Slovēnija

(VII-XII) Francija

  • 2009. (I-VI) Čehija

(VII-XII) Zviedrija

  • 2010. (I-VI) Spānija

(VII-XII) Beļģija

  • 2011. (I-VI) Ungārija

(VII-XII) Polija

  • 2012. (I-VI) Dānija

(VII-XII) Kipra

  • 2013. (I-VI) Īrija

(VII-XII) Lietuva

  • 2014. (I-VI) Grieķija

(VII-XII) Itālija

  • 2015. (I-VI) Latvija

(VII-XII) Luksemburga

  • 2016. (I-VI) Nīderlande

(VII-XII) Slovākija

  • 2017. (I-VI) Malta

(VII-XII) Apvienotā Karaliste

  • 2018. (I-VI) Igaunija

 

Kā decembrī uzsvēra Īrijas premjerministra vietnieks un ārlietu ministrs Īmons Gilmors, Dublina darīs visu, kas būs tās spēkos, lai sekmētu ekonomikas atgūšanos un radītu jaunas darbavietas, jo īpaši jauniešiem. Gilmors arīdzan solīja, ka Īrija būs optimistiski un reālistiski noskaņota attiecībā uz eiro zonas iespējām izkļūt no recesijas un mazināt bezdarba līmeni. Vienlaikus Īrijas premjerministra vietnieks atgādināja, ka Eiropa saskaras ar aizvien pieaugošu konkurenci, un solīja, ka tādēļ viens no svarīgākajiem jautājumiem Īrijas ES prezidentūras laikā būs arī konkurētspējas stiprināšana.

 

Svarīgs jautājums Īrijas prezidentūras laikā solās būt arī tirdzniecība, ES gatavojoties sākt sarunas ar Japānu par Brīvās tirdzniecības līgumu. Un arī šāda līguma noslēgšana ar ASV ir Briseles prioritāte, uzsvēra Gilmors, atklājot, ka tā ir arī ASV prioritāte, kā to apstiprinājusi ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone.

Aicināti visi, kuriem ir vēlēšanās uzzināt ko vairāk par Īriju (Zaļo salu)!

 

Papildu informācija:

 

Gunita Gendrjuka

Valkas novada Centrālās bibliotēkas bibliotekāre

Tālr.: 64724371