Meistarus, kas pārzina mūsu nemateriālo kultūras mantojumu, varēs satikt darbnīcās, studijās, muzejos, skolās, kultūras centros, bibliotēkās un mājās. Ikkatram būs iespēja klausīties stāstus un padomus, izzināt tradīcijas, kas saistītas ar dabu un visumu, muzicēt un dziedāt, kā arī iemācīties pavisam praktiskas lietas – mucu darināšanu, cimdu adīšanu, vissenāko rotu izgatavošanu un neskaitāmas citas prasmes.

Šajā laikā arī citur Eiropā – Francijā, Spānijā, Itālijā un citās valstīs – notiks amatu prasmju dienas.

 

“Līdzīgi kā muzeju naktis, staro Rīga, Siguldas operas svētki un pat Dziesmu svētki, par tradīciju kļūs iespēja satikt savu meistaru. Šis projekts palīdzēs apzināt Latvijas meistarus, un iespējams kāds no viņiem dzīvo tieši jums līdzās.

Meistaru prasmes ir mūsu kopējā Latvijas bagātība. Viņu zināšanas dod iespēju arī pārējiem darboties un kļūt radošākiem. Par meistaru netop vienas dienas, ne arī šo triju dienu laikā, bet šāda tikšanās var kļūt par sākumu jaunai iedvesmai vai sadarbībai. Tikai izmēģinot un iepazīstot kādu amatu, var atrast savu aicinājumu!” stāsta Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra tradicionālās kultūras eksperte lietišķajā mākslā Linda Rubena.

 

Satikt savus meistarus aicina Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs sadarbībā ar Kultūras ministriju, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja atbalsta fondu un Latvijas novadu un pilsētu pašvaldībām.

Pasākumu atbalsta lieldraugs Latvijas Dzelzceļš, kā arī Latvija Statoil, Sixt un Valsts Kultūrkapitāla fonds. Informatīvie atbastītāji – Diena, draugiem.lv, LETA, Latvijas Televīzija, Latvijas Radio.

 

Informācija par norisēm un pieteikšanos:

Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra mājas lapā: www.knmc.gov.lv, sadaļā Kultūras mantojums

Sociālajos tīklos: draugiem.lv/dziesmusvetki; facebook.com/Dziesmusvetki

Informācija par Eiropas amatu dienām: 
http://www.journeesdesmetiersdart.com/ 

 

Satiec savu meistaru! leģenda

Senos laikos, kad putni vēl nemācējuši lidot, latviešu amata pratēji strādāja katrs savā Latvijas malā mājas klusībā. Katrā ciemā, katrā pagastā visi zināja, ka tur aiz kalna dzīvo tas lāga mucinieks, bet ezera viņā pusē – rīts vai vakars – kaļ vecais kalējs, stellēs sēž audēja, bitenieks aprūpē savu dravu. Un tā tas ritējis savu gaitu, ļaudis mierīgi dzīvojuši tālāk. Tad kādā pavasara dienā sirms laivu meistars, kam dienas jau bija skaitītas, sasauca visus meistarus un mācekļus no malu malām un teica: „Man vairs nav daudz atlicis, tāpēc gribu jums parādīt visu, ko esmu paveicis, lai mans darbs dzīvotu arī tad, kad manis vairs nebūs.” Viņš aizveda visus līdz upmalai, kur steķos stāvēja viņa iesāktā laiva. Trīs dienas vecais vīrs mācekļiem mācīja, stāstīja un rādija – līdz trešās dienas vakarā vilnīšos šūpojās viņa pēdējais meistardarbs.

Kopš tā laika aroda pratēji visā Latvijā reizi gadā trīs dienas rāda savu veikumu un aicina jaunekļus nākt par mācekļiem, lai vērtīgās zināšanas neietu postā. Kā zina teikt vecāki ļaudis, šajās dienās pats velns izlienot no savas alas apskatīties, kas jauns uztaisīts. Šis gan ar mucu no kalna lejā vēlies, gan reiz dabūjis, ka kalējs tam apkaļ āža kāju. Tāpēc jau arī saka: amatnieku dienās var dabūt pašu vellu redzēt.

 

Norises vietas