Kā apgalvo Kalifornijas universitātes un Britu Kolumbijas universitātes pētnieki, cilvēkiem, lasot sirreālu tekstu, uzlabojas viņu kognitīvie mehānismi, kas atbild par netiešu mācīšanos. Daļai eksperimenta dalībnieku psihologi lūdza izlasīt Kafkas stāstu "Lauku ārsts", kurā kāds ārsts dodas pie slimnieka, taču, nonākot pie viņa, pacienta ģimene izģērbj viņu un nogulda viņu blakus ievainotajam. Galu galā ārsts kails izmūk pa logu. Otrai eksperimentu dalībnieku daļai tika iedots pārrakstīts stāsts, kura sižets bija mazāk sirreāls un absurds. Pēc tam abas grupas uzpildīja īpašu testu, kurā eksperimenta dalībniekiem bija jāatrod apslēpta struktūra burtu virknē, atzīmējot virknes ar līdzīgu struktūru. "Cilvēki, kas lasīja absurdo stāstu, atzīmēja vairākas burtu virknes – acīmredzot viņi vairāk vēlējās atrast struktūru," sacīja Santa Barbaras Kalifornijas universitātes pētnieks Treviss Prū. "Taču daudz būtiskāk ir tas, ka viņi biji daudz uzmanīgāki nekā tie, kas lasīja jēgpilnāku tekstu."
 
Pēc pētnieku domām, kad mēs saskaramies ar kaut ko, kas ir fundamentāli absurds un bezjēdzīgs, cilvēka smadzenes uz to reaģē, "meklējot citu struktūru apkārtējā vidē". "Cilvēki izjūt diskomfortu, kad viņi piedzīvo ko negaidītu, un tas rada neapzinātu vēlmi meklēt jēgu apkārtējā vidē. Šādu diskomfortu var izraisīt sirreāls stāsts vai pretrunīgas domas," sacīja Prū.
 
 
LETA
Copyright © LETA