Tomēr Komisija uzskata, ka dalībvalstīm ir aktīvāk jārīkojas, kā šodien apgalvots jaunajā paziņojumā par to, lai būtu pieejamas visas Eiropas kultūras iestāžu krājumos esošo darbu digitālās versijas. Ciparojot kultūras mantojumu, Eiropas iedzīvotāju rīcībā būs ārvalstu muzeju, bibliotēku un arhīvu materiāli, un vairs nebūs jāveic tāli ceļojumi vai jāšķirsta simtiem lappušu, lai sameklētu kādu konkrētu informāciju. Eiropas bibliotēkās vien ir vairāk nekā 2,5 miljardi grāmatu, bet pārveidots ciparu formātā — tikai 1 % no arhīvu materiāliem. Tāpēc Komisija aicina dalībvalstis ieguldīt vairāk darba, lai ciparotie darbi būtu pieejami tiešsaistē Eiropas iedzīvotājiem, kas tos varētu pārlūkot gan mācību, gan darba, gan izklaides nolūkā. 2009.–2010. gadā Komisija no savas puses veltīs 120 miljonus eiro, lai uzlabotu piekļuvi tiešsaistē Eiropas kultūras mantojumam.
 
"Eiropas Digitālā bibliotēka būs ātrs un ērts veids, kā cilvēki varēs piekļūt Eiropas grāmatām un mākslas objektiem, vienalga, mājās vai ārvalstīs. Piemēram, šādi students Čehijā varēs pārlūkot Britu bibliotēkas saturu, nemaz nedodoties uz Londonu, vai arī kāds mākslas cienītājs no Īrijas varēs aplūkot Monu Lizu pavisam tuvu, nestāvot garās rindās, lai iekļūtu Luvrā," teica ES informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisāre Viviāna Redinga. "Tomēr, neraugoties uz to, ka dalībvalstis jau ir daudz ko paveikušas, lai kultūras saturs būtu pieejams internetā, ir vajadzīgs vairāk publiskā un privātā sektora ieguldījumu, lai paātrinātu digitalizācijas procesu. Mans mērķis ir panākt, lai satura ziņā bagātīgā Eiropas Digitālā bibliotēka "Europeana" būtu pieejama sabiedrībai jau līdz šā gada beigām."
 
Komisija šodien apstiprināja savu apņemšanos palīdzēt dalībvalstīm, lai to rīcībā esošo vērtīgo kultūras saturu darītu pieejamu tiešsaistē. 2009.–2010. gadā 69 miljonus no ES pētniecības programmas veltīs digitalizācijai un digitālo bibliotēku izveidošanai. Tajā pašā laikā Eiropas Konkurences un jauninājumu programma piešķirs aptuveni 50 miljonus, lai uzlabotu piekļuvi Eiropas kultūras saturam. Tomēr ir aplēsts, ka kopējās izmaksas, lai piecus miljonus Eiropas bibliotēkās esošo grāmatu (neskaitot tādus objektus kā manuskripti vai gleznas) pārveidotu ciparu formātā, ir 225 miljoni eiro.
 
Lai īstenotu Eiropas Digitālās bibliotēkas (Europeana) ieceri, vajadzīgi vērienīgi ieguldījumi no valsts iestādēm, bet līdz šim lielākajā daļā valstu digitalizācijai ir atvēlēts mazs un sadrumstalots finansējums. Lai Eiropas iedzīvotājiem būtu pieejamas ES dalībvalstu rīcībā esošās kolekcijas, Komisija šodien tās aicināja uzlabot digitalizācijas jaudu, veidot sadarbību ar privāto sektoru un risināt šādus prioritāros jautājumus:
-vairāk līdzekļu piešķirt digitalizācijai, vairāk uzmanības veltīt plāniem par to, cik daudz materiāla būtu jāpārveido ciparu formātā;
-lielākajā daļā valstu joprojām trūkst metožu, tehnoloģiju un pieredzes digitālo materiālu saglabāšanas jomā, kas ir tik ļoti svarīga, lai ciparu saturs būtu pieejams arī nākamajām paaudzēm;
-jāievieš kopīgi standarti, lai dažādi informācijas avoti un datubāzes būtu savstarpēji savietojamas un izmantojamas Eiropas Digitālajā bibliotēkā (Europeana);
-jāievieš skaidrība autortiesību aspektos, it sevišķi jārod juridiskie risinājumi, ko piemērot nezināmu autoru darbiem — t.i., darbiem, par kuriem nav iespējams noskaidrot, kam uz tiem ir tiesības, lai varētu saņemt piekrišanu to pārveidei ciparu formātā (IP/07/508).
 
Digitālo bibliotēku apmeklētāji Britu bibliotēkas mājas lapā var digitāli aplūkot slavenās Gutenberga Bībeles kopijas (kas bija pirmā mehāniskā veidā iespiestā grāmata), Francijas Nacionālā Audiovizuālās kultūras institūta mājas lapā var dzirdēt Marijas Kallasas vai Žaka Brela balsis, vai, piemēram, nemaz nepērkot biļeti, aplūkot Leonardo da Vinči Monu Lizu Luvrā.
 
Atsevišķas dalībvalstis ir rādījušas priekšzīmi, kā paātrināt kultūras satura kolekciju pārveidošanu ciparu formātā. Slovēnija 2007. gadā pieņēma publiskā un privātā sektora partnerības aktu, paredzot jaunas iespējas privātai ciparošanas projektu sekmēšanai valsts institūcijās. Slovākija ir pārveidojusi vecu militāro kompleksu par vērienīgu ciparošanas iekārtu, kurā lapu pāršķiršanai tiek izmantoti roboti. Somija, Slovākija un Lietuva izmantoja Eiropas Struktūrfondus, lai nodrošinātu ciparošanai papildu finansējumu.
 
Tomēr Komisijas novērtējums liecina arī par to, ka daudzos gadījumos tas, ka attiecīgais objekts ir pārveidots ciparu formātā, nebūt nenozīmē, ka tas ir pieejams tiešsaistē. Piemēram, no četriem muzejiem Vācijā, kuri ir ciparojuši savus krājumu materiālus, tikai viens piedāvā tiem piekļūt tiešsaistē, un tiešsaistē pieejams ir tikai 1 % no Polijas ciparotajiem arhīvu materiāliem.
 
Priekšvēsture
Eiropas Digitālā bibliotēka ietilpst i2010 iniciatīvā, kuru Komisija pieņēma 2005. gada 1. jūnijā (IP/05/643). 2006. gada 24. augustā Komisija pieņēma ieteikumu par pārveidošanu ciparu formātā un saglabāšanu ciparu formātā (IP/06/1124). 2006. gada 13. novembrī kultūras Padomes sanāksmes laikā valstu ministri vienojās šo digitalizācijas iniciatīvu izvērst (Pres/06/309).
 
 
Informāciju sagatavoja:
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa