Starptautiskās Standartizācijas organizācijas (International Organization for Standardization, ISO) terminoloģijas standartā ISO 1087–1:2000 „Terminology work — Vocabulary — Part 1: Theory and application” termins tiek definēts kā „speciālas nozares vispārīga jēdziena vārdisks apzīmējums”. Tātad izstrādāta terminu sistēma saistāma ar konkrētu nozari un ir viens no tās attīstības rādītājiem. Terminoloģijas izstrāde ir nepārtraukts process, jo nemitīgi nāk klāt jaunas lietas un parādības, kurām pēc iespējas ātrāk jāizvēlas un jāpiešķir visatbilstošākā valodas vienība ar termina statusu.

Gan rakstot publikācijas, gan vēl jo vairāk – pētnieciskus darbus, ir svarīgi „saukt lietas īstajos vārdos”, t. i., lietot precīzu terminoloģiju. Bet kur to atrast, kā zināt, vai šobrīd tieši šis jēdziens ir termina statusā? Ar šo problēmu noteikti sastopas katrs students, kurš ir ķēries pie bakalaura vai maģistra darba rakstīšanas. Un tad nereti atklājas, ka tādiem aktuāliem un bieži lietotiem jēdzieniem kā „digitalizācija” vai „digitālā bibliotēka” nav latviešu valodā apstiprināta termina un definīcijas. Vai arī ir pieejami vairāki termini un vairākas definīcijas. Terminu sistēmā ļoti svarīgs ir mononīmiskums – katram jēdzienam atbilst viens termins. Kurš terminoloģijas avots palīdz noskaidrot šobrīd aktuālos terminus?

Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas maģistra studiju programmā studenti apgūst kursu „Bibliotekārā, bibliogrāfiskā un informācijas terminoloģija”, kurā tiek pētīta nozares terminoloģijas situācija un resursi, veikta izvēlētā maģistra darba terminu analīze. Viens no studiju kursa grupu darbiem ir terminoloģijas situācijas izvērtējums un attīstības koncepcijas izstrādāšana.

Iepazīstināšu ar 2012. gada rudens semestra 2. kursa maģistra programmas „Bibliotēkzinātne un informācija” studentu Janas Ķikānes, Madaras Grenovskas, Sondras Kokorevičas, Stellas Hermanovskas, Daces Dīriņas, Ramonas Dūviņas, Gitas Rozenbergas, Sanitas Tilgales, Ilonas Skorodihinas un Lienes Mukānes skatījumu uz bibliotēku nozares terminoloģijas problēmām un to iespējamajiem risinājumiem.

Studentu izvirzītās galvenās nozares terminoloģijas problēmas:

  • trūkst vienas datubāzes, kurā būtu pieejami pilnīgi visi aktuālie apstiprinātie nozares termini (šobrīd paralēli darbojas vairākas apjomīgas datubāzes – „AkadTerm”, „Termnet.lv”, „EuroTermBank”, tomēr tajās ir daudz novecojušu terminu, kurš veiks nepieciešamo rediģēšanu?);
  • par vienu no satura ziņā vērtīgākajiem elektroniskajiem resursiem uzskatāma līdz 2012. gadam pieejamā „Tiešsaistes terminu banka: arhīvi, bibliotēkas, muzeji”, kas diemžēl vairs nav pieejama;
  • terminoloģijas process ir pārāk lēns – kamēr termini iziet visus trīs apstiprināšanas līmeņus Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijā, paiet pārāk ilgs laiks;
  • trūkst finansējuma darbam nozares terminoloģijā, nozares terminoloģijas apakškomisijas darbu būtībā var saukt par brīvprātīgo darbu.

Studentu ieteikumi minēto problēmsituāciju risināšanai:

  • nodrošināt ātrāku terminu apstiprināšanas procesu;
  • par galveno institūciju nozares terminoloģijas attīstībā atzīt Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības institūtu;
  • vairāk iesaistīt nozares studentus un profesionālo sabiedrību jaunu terminu ieteikšanā un apspriešanā (noteikti izmantojamas sociālo tīklu piedāvātās iespējas);
  • apdomāt modernas informācijas sistēmas izstrādāšanas iespēju, šāda izstrādāta vai pielāgota sistēma lieliski nodrošinātu aktuālo nozares terminu tūlītēju pieejamību.

Viena studentu darba grupa ir pat izstrādājusi šīs Nacionālās terminoloģijas informācijas sistēmas logo.

Šī sistēma nodrošinātu ērtu sadarbību terminu izstrādes procesā, dotu piekļuvi visu nozaru aktuālajiem terminiem, paziņotu par veiktajām izmaiņām, piedāvātu gan ērtu meklēšanas, gan diskusiju un komentēšanas iespēju.

Par spīti elektroniskās vides ekspansijai studenti atzīst, ka būtu nepieciešama arī terminoloģijas vārdnīca iespiestā veidā, kur būtu atspoguļoti nozares termini un to analogi vismaz trīs svešvalodās, kā arī sniegtas šo terminu definīcijas.
Trūcīgās finanšu situācijas risināšanai studenti iesaka izmantot projektu līdzekļus, jo uz brīvprātīgo darbu un entuziasmu ilgi nevar paļauties.

Studenti ne tikai analizē, kritizē, iesaka un „būvē sapņu pilis”, bet ir gatavi paši iesaistīties terminoloģijas procesā – gan piedaloties terminu saraksta veidošanā un rediģēšanā, gan jaunās informācijas sistēmas testēšanā un izvērtēšanā.