Ļoti cienījamā Ēlertes kundze! Saskaņā ar pēdējo publiskoto informāciju, 2012. gada 18. novembrī ir iecerēts nodot ekspluatācijā jauno Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēku, kurai jākļūst par vienu no atjaunotās Latvijas lepnumiem un pašapziņas cēlājiem. Latvijas Kokrūpniecības federācija sagaida, ka arī veidojot “Gaismas pils” interjeru tiks ievērotas nacionālās intereses, un vietējie ražotāji netiks izstumti no mēbeļu piegādātāju pretendentu loka, novilcinot mēbeļu iepirkuma konkursa izsludināšanu.  

 

Lai arī mēs neesam saņēmuši nevienu oficiālu dokumentu par jaunajai bibliotēkas ēkai plānoto mēbeļu apjomu un specifikācijām, ir izskanējušas runas, ka kopējā mēbeļu tāme tiek lēsta uz 4.5 miljoniem latu, kas veido 10% no visa Latvijas mēbeļu tirgus apjoma 2010. gadā. Tā ir ievērojama summa ikvienam vietējam mēbeļu ražotājam, turklāt tikai retais Latvijas ražotājs visa gada laikā apgroza vairāk nekā 4.5 miljonus latu.

 

Jau šobrīd ir skaidrs, ka neviens vietējais ražotājs neriskēs zaudēt esošos klientus un vienpersoniski neuzņemsies izpildīt visu Latvijas Nacionālās bibliotēkas pasūtījumu. Pašmāju ražotāji, visticamāk, konkursā varētu piedalīties kā uzņēmumu apvienība, sadarbojoties ar citiem nozares pārstāvjiem. Taču, lai šādu apvienību izveidotu un sagatavotu savu piedāvājumu ir nepieciešams laiks, kura paliek aizvien mazāk.

 

Diemžēl mēs jau esam pieredzējuši gadījumus, kad konkursu nolikumi ir lieguši tajos piedalīties Latvijas ražotājiem. Šāda situācija bija vērojama Ārlietu ministrijas mēbeļu iegādes konkursā, kad ministrija pārvācās uz jaunām telpām, kā arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas grīdu segumu iepirkuma gadījumā, kad jau tehniskajā specifikācijā tika pieprasīta Kanādas kļava, automātiski no potenciālo piegādātāju vidus izslēdzot Latvijas vietējo koksni un tās pārstrādātājus.

 

Mēs ceram, ka šāda kļūda attiecībā uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas mēbelēm netiks pieļauta un konkursa tehniskā specifikācija netiks veidota tāda, lai vēl pirms godīgas cīņas no tās izslēgtu Latvijas produktu.

 

Patreizējā ekonomiskajā situācijā, kad privātpersonu pirktspēja Latvijā ir nepietiekama, tieši valsts un pašvaldību pasūtījumi var darboties kā pašmāju ražotņu virzītājspēks, veicinot to konkurētspēju arī ārējos tirgos.