Andris Vilks Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktora amatā ir jau 35 gadus. Viņa vadībā LNB ir piedzīvojusi vairākus zīmīgus visas valsts un arī nozares pagrieziena punktus: brīvu Latviju, digitālā laikmeta ienākšanu un bibliotēkas pārcelšanos uz Gunāra Birkerta projektēto “Gaismas pili” – jaunajai ēkai šovasar 10 gadi.
Bibliotēku nozare nav iedomājama bez dažādu jomu pārstāvjiem, kuri ir bibliotēku draugi, atbalstītāji un aizstāvji. Ar mērķi šos cilvēkus apzināt, izcelt un dot viņiem vārdu, Latvijas Bibliotēku portāls šogad veido interviju sēriju “Iepazīstam bibliotēku draugus”.
Mūsu valsts Neatkarības svētku nedēļā, kura, līdzīgi kā citugad, sakrīt ar ievziedu pilnbriedu un pavasara svinēšanu, “Literatūras ceļvedis” steidz pie grāmatu lasītājiem ar jaunu, pavasarīgi iedvesmojošu grāmatu piedāvājumu – daudzveidīgiem raibas tematikas tekstiem, pavasarīgi krāsainiem un košiem grāmatu vākiem un ilustrācijām.
2024. gada 15. maijā Sēļu muižā notiks pasākums “PAMANĪT GRĀMATU. Grāmatu māksla un tās attīstība Latvijā”, kurš norisinās Latvijas Nacionālās bibliotēkas notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūts sagatavojis informatīvā izdevuma “Latvijas jaunākās grāmatas” 2024. gada 7. numuru (1.–15. aprīlis).
Vadošās Eiropas bibliotēku asociācijas un organizācijas ir publicējušas manifestu, aicinot Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātus nodrošināt, lai bibliotēkas realizētu savu potenciālu, tādējādi veidojot spēcīgāku, godīgāku un ilgtspējīgāku Eiropu.
Vai Nacionālajā bibliotēkā būs nacionālas mēbeles?
Ļoti cienījamā Ēlertes kundze! Saskaņā ar pēdējo publiskoto informāciju, 2012. gada 18. novembrī ir iecerēts nodot ekspluatācijā jauno Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēku, kurai jākļūst par vienu no atjaunotās Latvijas lepnumiem un pašapziņas cēlājiem. Latvijas Kokrūpniecības federācija sagaida, ka arī veidojot “Gaismas pils” interjeru tiks ievērotas nacionālās intereses, un vietējie ražotāji netiks izstumti no mēbeļu piegādātāju pretendentu loka, novilcinot mēbeļu iepirkuma konkursa izsludināšanu.
Lai arī mēs neesam saņēmuši nevienu oficiālu dokumentu par jaunajai bibliotēkas ēkai plānoto mēbeļu apjomu un specifikācijām, ir izskanējušas runas, ka kopējā mēbeļu tāme tiek lēsta uz 4.5 miljoniem latu, kas veido 10% no visa Latvijas mēbeļu tirgus apjoma 2010. gadā. Tā ir ievērojama summa ikvienam vietējam mēbeļu ražotājam, turklāt tikai retais Latvijas ražotājs visa gada laikā apgroza vairāk nekā 4.5 miljonus latu.
Jau šobrīd ir skaidrs, ka neviens vietējais ražotājs neriskēs zaudēt esošos klientus un vienpersoniski neuzņemsies izpildīt visu Latvijas Nacionālās bibliotēkas pasūtījumu. Pašmāju ražotāji, visticamāk, konkursā varētu piedalīties kā uzņēmumu apvienība, sadarbojoties ar citiem nozares pārstāvjiem. Taču, lai šādu apvienību izveidotu un sagatavotu savu piedāvājumu ir nepieciešams laiks, kura paliek aizvien mazāk.
Diemžēl mēs jau esam pieredzējuši gadījumus, kad konkursu nolikumi ir lieguši tajos piedalīties Latvijas ražotājiem. Šāda situācija bija vērojama Ārlietu ministrijas mēbeļu iegādes konkursā, kad ministrija pārvācās uz jaunām telpām, kā arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas grīdu segumu iepirkuma gadījumā, kad jau tehniskajā specifikācijā tika pieprasīta Kanādas kļava, automātiski no potenciālo piegādātāju vidus izslēdzot Latvijas vietējo koksni un tās pārstrādātājus.
Mēs ceram, ka šāda kļūda attiecībā uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas mēbelēm netiks pieļauta un konkursa tehniskā specifikācija netiks veidota tāda, lai vēl pirms godīgas cīņas no tās izslēgtu Latvijas produktu.
Patreizējā ekonomiskajā situācijā, kad privātpersonu pirktspēja Latvijā ir nepietiekama, tieši valsts un pašvaldību pasūtījumi var darboties kā pašmāju ražotņu virzītājspēks, veicinot to konkurētspēju arī ārējos tirgos.
