Andris Vilks Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktora amatā ir jau 35 gadus. Viņa vadībā LNB ir piedzīvojusi vairākus zīmīgus visas valsts un arī nozares pagrieziena punktus: brīvu Latviju, digitālā laikmeta ienākšanu un bibliotēkas pārcelšanos uz Gunāra Birkerta projektēto “Gaismas pili” – jaunajai ēkai šovasar 10 gadi.
Bibliotēku nozare nav iedomājama bez dažādu jomu pārstāvjiem, kuri ir bibliotēku draugi, atbalstītāji un aizstāvji. Ar mērķi šos cilvēkus apzināt, izcelt un dot viņiem vārdu, Latvijas Bibliotēku portāls šogad veido interviju sēriju “Iepazīstam bibliotēku draugus”.
Mūsu valsts Neatkarības svētku nedēļā, kura, līdzīgi kā citugad, sakrīt ar ievziedu pilnbriedu un pavasara svinēšanu, “Literatūras ceļvedis” steidz pie grāmatu lasītājiem ar jaunu, pavasarīgi iedvesmojošu grāmatu piedāvājumu – daudzveidīgiem raibas tematikas tekstiem, pavasarīgi krāsainiem un košiem grāmatu vākiem un ilustrācijām.
2024. gada 15. maijā Sēļu muižā notiks pasākums “PAMANĪT GRĀMATU. Grāmatu māksla un tās attīstība Latvijā”, kurš norisinās Latvijas Nacionālās bibliotēkas notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūts sagatavojis informatīvā izdevuma “Latvijas jaunākās grāmatas” 2024. gada 7. numuru (1.–15. aprīlis).
Vadošās Eiropas bibliotēku asociācijas un organizācijas ir publicējušas manifestu, aicinot Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātus nodrošināt, lai bibliotēkas realizētu savu potenciālu, tādējādi veidojot spēcīgāku, godīgāku un ilgtspējīgāku Eiropu.
Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte uzskata, ka jāveido nopietna koncepcija, lai nākamgad Latvija ar spēcīgu piedāvājumu piedalītos Leipcigas grāmatu tirgū, kas ir viens no lielākajiem literāro lasījumu un grāmatu tirgiem Eiropā, bez tam iespēja latviešu literatūrai ieiet plašajā vācvalodīgajā tirgū.
Šāda iniciatīva tiek virzīta pēc šīsnedēļas tikšanās ar Leipcigas grāmatu tirgus direktoru Oliveru Cilli.
“Tieši šobrīd Latvija var piedalīties ar izcilu piedāvājumu – Valentīnas Freimanes atmiņu grāmatu “Ardievu, Atlantīda!”, kas nākamgad tiks izdots vācu valodā. Freimanes bērnības pasaule bija pirmskara Berlīne un vācu kino slavenības, jaunība – pirmskara Latvija un pēc Latvijas okupācijas – holokausta laiks. Tas ir traģisks un ļoti humāns, spožs literārs darbs, tas noteikti var piesaistīt vācu izdevēju un lasītāju interesi un ieinteresēt par latviešu rakstniecību kopumā,” ir pārliecināta kultūras ministre Sarmīte Ēlerte.
Pateicoties spēcīgam pieteikumam starptautiskajā grāmatu tirgū Gēteborgā 2008. gadā, Latvijas literatūra ir iekarojusi Skandināvijas grāmatu tirgu. Tika izdotas 12 latviešu autoru grāmatas zviedru valodā, kā arī radīta interese par Latviju un tās kultūru. Šogad Kultūras ministrija finansēja Latvijas dalību Boloņas Bērnu grāmatu gadatirgū, kas ir viens no pasaules lielākajiem bērnu grāmatniecības profesionālajiem pasākumiem ar apmēram 1500 stendiem un 75 valstu pārstāvniecību. Latvijas stenda centrālā ekspozīcija bija 2011. gada Astridas Lindgrēnes memoriālās balvas nominanta Imanta Ziedoņa darbi.
Latvijas dalību Leipcigas grāmatu tirgū organizēs Latvijas Literatūras centrs ciešā sadarbībā ar Kultūras ministriju, Latvijas vēstniecību Vācijā, Gētes institūtu u.c. ieinteresētajām sadarbības organizācijām un personām.
Leipcigas grāmatu tirgus ikgadēji norisinās martā un to apmeklē ap 3000 žurnālistu, 2000 izdevēju no Vācijas un ārvalstīm, kā arī vairāk nekā 160 000 apmeklētāju. Latvijas dalība būtu neliels nacionālais stends un konceptuāli izstrādāta kultūras programma, kuras centrālo asi veidotu izcilu Latvijas personību un literātu devums un to prezentēšana vācu valodā. Viens no nozīmīgākajiem notikumiem būtu kinokritiķes un mākslas zinātnieces Valentīnas Freimanes darbs “Ardievu, Atlantīda!”, kura tulkojumu vācu valodā veic Latvijā dzīvojošais tulkotājs Matiass Knolls.
Latvijas kultūras programmas ietvaros varētu prezentēt arī virkni Latvijas mūsdienu literātu darbu – Margaritas Perveņeckas stāstu krājumu, tekstu grupas “Orbīta” dzejas almanahu, kā arī iepazīstināt Vācijas publiku ar Latvijas literatūras klasiķu darbiem – A. Eglīša “Līgavu medniekiem” un brāļu Kaudzīšu “Mērnieku laikiem”, kura zinātniskais tulkojums vācu valodā varētu iznākt līdz Leipcigas tirgus sākumam. Līdztekus šiem darbiem tiktu sagatavoti citu mūsdienu Latvijas literatūras autoru fragmentu tulkojumi, lai rosinātu Vācijas izdevēju interesi par Latvijas autoru darbu izdošanu vācu valodā. Varētu pievērst uzmanību arī Latvijas bērnu literatūras autoru darbiem un to ekranizējumiem multiplikācijā. Tuvākajā laikā Vācijā iznāks arī Māra Putniņa grāmatas “Mežonīgie pīrāgi” tulkojums.
Līdz šim Leipcigas grāmatu mesē ar literārajiem lasījumiem un grāmatu prezentācijām piedalījusies virkne Latvijas rakstnieku: Inga Ābele, Amanda Aizpuriete, Laima Muktupāvela, Nora Ikstena, Māra Zālīte, Sandra Kalniete, Andra Neiburga, Pauls Bankovskis, Dace Rukšāne u.c., kuru darbi tikuši izdoti Vācijas izdevniecībās un zināmi Vācijas lasošajai publikai.
