Pasākuma ievadā bibliotekāre Anna pastāstīja par teiku, pasaku un stāstu lielo nozīmi vietējā kultūras mantojuma apzināšanā. Teikas ir ne vien latviešu tautas mutvārdu folklora, kuras tiek nodotas no paaudzes uz paaudzi. Tās ir arī vērtīgs vēstures avots, no kura varam smelties ziņas par seniem notikumiem, par vietu nosaukumu izcelšanos, par mežu, ezeru un purvu rašanos.

 

Tā kā Baložu teritoriju aptver mežs, tuvumā atrodas ezers un purvs, tad skolēni stāstīja teikas par priedi un egli, par vardi un stārķi, un par purvu. Pēc tam Velta Strazdiņa stāstīja par teiku vācējiem Ķekavas novadā. Ar interesi klausījāmies vairākas teikas par Odu kalnu viņas tēlainajā izpildījumā. Radās pamatots jautājums – vai tik tur nav atrodama kāda apslēpta manta?

 

Savukārt, Cālīšpurva ielas apkārtnē (Titurgā) kādreiz manīts laupītājs Kaupēns, kurš salaupīto mantu “glabāja” pie kāda amatnieka mūsu pusē. Klausītājus aizkustināja stāsts par kādai saimniecei pazudušo vienīgo gotiņu, un kā tā tika veiksmīgi atrasta.

Skolēniem bija iespēja gan pašiem mēģināt stāstīt teikas, gan klausīties muzeja darbinieces krāšņajā stāstījumā. Tas veicina starppaaudžu dialogu un parāda, kā var saturīgi pavadīt laiku arī bez modernām tehnoloģijām.

 

Velta Strazdiņa ir sava novada patriote – izzina, krāj un publicē materiālus par seniem un ne tik seniem notikumiem mūsu novadā. Viņa aicināja piedalīties projektā “Simtgades burtnieks”, kura laikā ikviens Latvijas iedzīvotājs aicināts iepazīties ar Latviešu folkloras krātuvē esošajiem vairāk kā 100 000 ar roku rakstītajiem manuskriptiem un dāvināt savas stundas Latvijai, pārrakstot tos datorā.

 

Pasākuma izskaņā kopā ar Veltas kundzi gājām rotaļā.

 

Paldies Ķekavas novadpētniecības muzeja speciālistei Veltai Strazdiņai par interesanto stāstījumu!

 

Foto no pasākuma šeit.