Tukuma muzejs ar Eiropas Parlamenta tautas partiju grupas deputātes Sandras Kalnietes atbalstu un finansējumu sagatavojis izstādi “Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss”.  


Izstāde ir desmit reālu cilvēku dzīvesstāsti, kurus skārusi padomju varas iestāžu īstenotā nacionālās identitātes iznīcināšanas politika. Vēstuļu autori ir Latvijas inteliģences un zemniecības pārstāvji, kas savas sabiedriskās darbības, pilsoniskās pozīcijas vai izrādītās pretestības dēļ nokļuvuši padomju varai nevēlamas personas statusā, apcietināti un sodīti pēc Otrā pasaules kara vai izsūtīti uz Sibīriju 1941. gada 14. jūnijā vai 1949. gada 25. martā

 

Sibīrijā rakstītajām vēstulēm uz bērza tāss ir simboliska nozīme Latvijas vēsturē, jo tās ir padomju laikmeta liecība, kura raksturo Latvijas 20. gadsimta vēsturē traģiskākos mirkļus: arestus un deportācijas, kas kvalificējami kā noziegumi pret cilvēci. Pēc aptuvenām aplēsēm spriežot, Staļina kulta laikā represēti un Sibīrijā nometināti vismaz 167 000 Latvijas iedzīvotāju, tai skaitā tūkstošiem mazgadīgu bērnu. 1941. gada 14. jūnijā vien tika deportēti 15 443 (aizvesto otrajā izvedumā, tas ir LVA darbinieku precizētais skaitlis) Latvijas iedzīvotāji, bet 1949. gada 25. martā deportācijas rezultātā – 44 271 cilvēks (šis skaitlis iekļauj tos, kuri nebija uz vietas 25. martā un tika izsūtīti vēlāk).

 

2009. gadā UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā iekļautas 19 Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss, 2013. gadā otrajā nomināciju konkursā tā tika papildināta ar 24 vēstulēm. Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss glabājas astoņos Latvijas muzejos: Tukuma muzejā, Latvijas Okupācijas muzejā, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejā, Daugavas muzejā, Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejā, Talsu novada muzejā, kā arī Rakstniecības un mūzikas muzejā.