Vadošās Eiropas bibliotēku asociācijas un organizācijas ir publicējušas manifestu, aicinot Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātus nodrošināt, lai bibliotēkas realizētu savu potenciālu, tādējādi veidojot spēcīgāku, godīgāku un ilgtspējīgāku Eiropu.
Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Ropažu novada Zaķumuižas bibliotēkas vadītāja Ilze Blaua.
Jau pavisam drīz, 2024. gada 8. maijā, LKA Latvijas Kultūras koledža vērs savas durvis, lai dotu iespēju visiem interesentiem gūt priekšstatu par to, kādas profesijas var apgūt kultūras un radošajās industrijās.
No 2024. gada 13. līdz 18. maijam Latvijā noritēs Digitālā nedēļa. Latvijas Nacionālā bibliotēka aktīvi iesaistās e-prasmju veicināšanā un 14. maijā aicina interesentus uz vebināru, lai iepazīstinātu ar Latvijas elektronisko resursu piedāvājumu. Pasākums notiks tiešsaistē platformā ZOOM no 12.00–15.30.
2024. gada 17. maijā Krāslavas novada bibliotēkā notiks tematisks pasākums “Latīņu drukas aizlieguma atcelšana Latgalē – 120”, kas notiks Latvijas Nacionālās bibliotēkas norišu kopas “Latviešu grāmatai 500” ietvaros ar LR Kultūras ministrijas atbalstu.
Publiskajā telpā izskanējusi informācija par Limbažu novada pašvaldībā plānoto septiņu publisko bibliotēku likvidāciju. Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) un LNB Atbalsta biedrību satrauc šāda lēmuma pārdomātība, izsvērtība, tiesiskums un ietekme uz Limbažu novada iedzīvotāju dzīves kvalitāti. LNB un LNB Atbalsta biedrība nosūtījusi vēstuli un aicina LR Kultūras ministriju, Latvijas Bibliotēku padomi un Limbažu novada domes deputātus, sniedzot atzinumu un pieņemot lēmumus šajā jautājumā, darīt to sociāli un valstiski atbildīgi, normatīvo aktu ietvarā, ņemot vērā iedzīvotāju intereses, cilvēktiesības, mūsdienu sociālo, ekonomisko un ģeopolitisko situāciju, demokrātijas pamatvērtības, novada un valsts ilgtspējīgas attīstības un nākotnes perspektīvas.
Ministru kabinets apstiprinājis Eiropas Savienības (ES) fondu darbības programmu “Izaugsme un nodarbinātība”, kas definē Kohēzijas politikas fondu prioritāros virzienus, mērķus un sasniedzamos rezultātus 2014.–2020. gada plānošanas periodā.
Tā tuvākajā laikā tiks iesniegta apstiprināšanai Eiropas Komisijā. Sekos darbs pie darbības programmas papildinājumu izstrādes, kur sīkāk tiks definēti atbalsta mērķu ieviešanas nosacījumi, atlases veids un laika grafiks. Kultūras ministrijas (KM) pārziņā esošo atbalsta mērķu atlases uzsākšana plānota 2015. gadā.
Atbilstoši stratēģijai “ES 2020” un Latvijas Nacionālajam attīstības plānam turpmāko septiņu gadu laikā Latvijai būs pieejams ES finansējums 4,4 miljardu eiro apmērā deviņu prioritāro virzienu atbalstam:
Prioritāro virzienu īstenošanai noteikti specifiskie atbalsta mērķi, kuri sīkāk definē atbalstāmās darbības un ieguldījumu veidu.
KM pārziņā paredzēti divi prioritārā virziena “Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte” specifiskie atbalsta mērķi. Pirmais no tiem paredz veicināt reģionālo attīstību, sekmējot nozīmīga kultūras un dabas mantojuma saglabāšanu un ar to saistīto pakalpojumu ilgtspējīgu attīstību. Investīcijas būs vērstas uz to, lai saglabātu, aizsargātu un attīstītu šobrīd nepietiekoši izmantotās kultūras un dabas mantojuma teritorijas un objektus, padarot tos pievilcīgākus un pieejamākus, kā arī paplašinot to saturisko piedāvājumu un rodot tiem jaunas funkcijas, lai veicinātu to kvalitatīvu izmantošanu. Investīcijām kultūras un dabas mantojumā ir tieša ietekme uz kultūras un dabas tūrisma izaugsmi, kas ilgtermiņā rada sociālu un ekonomisku labumu. Šim atbalsta mērķim paredzēts finansējums 35 miljonu eiro apmērā.
Otrs KM pārziņā esošais specifiskais atbalsta mērķis paredz veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu. Rekonstruējot un izveidojot kultūras, darījumu tūrisma un sporta infrastruktūras sabiedriskus objektus (tai skaitā aktivitātes ietvaros paredzēts veikt Nacionālajā attīstības plānā paredzēto Daugavas stadiona rekonstrukciju un īstenot akustiskās koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja projektu), tiks panākta Rīgas pilsētas degradēto teritoriju revitalizācija, veicināta ekonomiskā un sociālā aktivitāte, kas kalpos par katalizatoru attiecīgās teritorijas attīstībai, papildinot un veicinot citu, it īpaši privāto, investīciju piesaistīšanu. Tādējādi arī tiks veicināta komercdarbība, nodarbinātība un sociālekonomiskās situācijas uzlabošanās attiecīgajās teritorijās. Šim atbalsta mērķim paredzēts finansējums 80 miljonu eiro apmērā.
Papildu ES fondu finansējums kultūrpolitikas mērķu īstenošanai paredzēts arī citu ministriju pārziņā esošo specifisko atbalsta mērķu pasākumos. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija īstenos atbalsta aktivitāti, kuras ietvaros finansējums paredzēts arī e-kultūras attīstībai un kultūras mantojuma digitalizācijai. Ekonomikas ministrijas atbalsta mērķi ietver finansējumu arī radošo industriju inkubatora izveidei un radošo industriju komersantiem ārējo tirgu apguvē. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā plānotais specifiskā atbalsta mērķis paredz modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaita palielināšanu, kura ietvaros uz finansējumu būs iespēja pretendēt arī profesionālajām kultūrizglītības iestādēm.
Sīkāka informācija: www.esfondi.lv
