Kopš 2021. gada aprīļa tiešsaistē lasāma vairāk nekā 400 lappuses gara rokasgrāmata par dažādām metodēm medijpratības un informācijpratības attīstīšanai, kuras sauklis: “Domā kritiski, klikšķini atbildīgi! Medijpratīgi un informācijpratīgi pilsoņi” (“Think critically, click wisely! Media and information literate citizens”). Rokasgrāmatas pamatā izmantots agrāks UNESCO mācību izdevums, kas sagatavots pirms 10 gadiem. Tas papildināts, izpētot gan informācijas vides attīstību, gan aktuālākos problēmjautājumus, tāpēc jaunajā materiālā skarti arī tādi temati kā pandēmija, mākslīgais intelekts un digitālie mediji. Materiāls ir 16 autoru kopdarbs, taču kā konsultanti tā tapšanā iesaistījušies aptuveni 200 dažādu jomu profesionāļi no visas pasaules.

Kā informē UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas pārstāvji, izmantojot visaptverošu pieeju, materiāls ir ne tikai vērtīgs rīks skolotājiem, bet ļauj ikvienam apgūt kompetences, kas nepieciešamas, lai orientētos mūsdienu komunikācijas vidē, un šīs zināšanas nodotu tālāk saviem vienaudžiem un plašākai sabiedrībai. Rokasgrāmatas mērķauditorija ir izglītotāji un izglītojamie visplašākajā nozīmē, ietverot ne tikai skolas, bet arī nevalstiskās organizācijas, medijus, muzejus, bibliotēkas un kopienas centrus.

“Izmaiņas [informācijas patērēšanas paradumos] ir radījušas jaunas iespējas sevi izglītot, prezentēt, savstarpēji debatēt, taču vienlaikus tās paredz jaunu izpratni par informāciju un veidiem, kā tā izplatās tiešsaistes vidē un ārpus tās, no kurienes tā nāk un virkni citu saistītu problēmu, sākot no mediju un zinātnes izpratnes līdz ētikas un datu privātuma jautājumam, algoritmiem un mākslīgajam intelektam. Minētajai tematikai veltīta jaunā UNESCO izstrādātā mācību programma, kas tapusi pēc 18 mēnešus ilgušām globāla mēroga konsultācijām, kuras aizsāku Serbijā 2019. gadā. Programma izveidota, lai kalpotu kā visaptveroša globāla pieeja šo 21. gadsimta prasmju apguvei turpmākajos gados,” ievadā raksta UNESCO ģenerāldirektore Odrija Azulē (Audrey Azoulay). Rokasgrāmatā medijpratība un informācijpratība, kā arī to apguve tiek dēvēta par sabiedrisko labumu, kam jābūt pieejamam ikvienam, taču jāatceras, ka jēdziens, ko saīsināti var dēvēt vienkārši par MIL ir ietilpīgs apzīmējums, kam pakārtotas vairākas citas specifiskas prasmes.

Rokasgrāmatā analizēts, kā mūsdienās rodas un ceļo informācija, kā arī tiek pētīts, kādām prasmēm jāpiemīt pedagogam, lai mācītu par MIL citiem. Rokasgrāmata un tās moduļi veidoti tā, lai ikviens lietotājs varētu izvēlēties sev tīkamāko mācību pieeju vai rīkot atsevišķas nodarbības par konkrētām tēmām, vienlaikus nodrošinot arī pakāpenisku sarežģītības skalu, kas sākas ar pamatiem un noslēdzas ar padziļinātu medijpratības un informācijpratības apakštematu izpēti. Īpaši vērtīgas ievadam medijpratībā ir arī dažādās vizualizācijas, piemēram, pārskats par to, cik dažādas prasmes un vērtības medijpratība attīsta. Tāpat plašāku izpratni par medijpratības un informācijpratības nozīmi sabiedrības ikdienā sniegs pieci medijpratības likumi.

Lai gan izglītojošā materiāla ievaddaļa sniedz visai izvērstu priekšstatu par MIL un tās nozīmi sabiedrības procesos un ikdienā, nozīmīgākais rokasgrāmatas saturs atrodams tās otrajā daļā – 14 moduļos, kuros medijpratība un informācijpratība padziļināti izpētīta no dažādiem aspektiem – sākot no pamata definīcijām līdz tādiem jautājumiem kā informācijas un tehnoloģiju sasaiste, reklāmas un tas, kā medijpratība var tikt skatīta caur ilgtspējīgas attīstības prizmu. Visi 14 moduļi, to apraksti, metodes un sagaidāmie rezultāti aptver vairāk nekā 350 lappuses no rokasgrāmatas kopējā apjoma, tāpēc vispārējam ieskatam un arī ideju rosināšanai vērtīgi ieskatīties vismaz vienā nodarbības idejā no katra moduļa. 14 iedvesmojoši piemēri noderēs arī bibliotekārajām stundām, interešu izglītības aktivitātēm un dažādu vecumposmu apmeklētāju izglītošanai gan skolu un publiskajās bibliotēkās, gan arī izglītības iestādēs un citur. Tieši bibliotēkās rīkotas nodarbības daudzos no piemēriem izvirzītas kā veiksmīgākais mācību formāts, jo rokasgrāmatas autori īpaši iesaka izmantot bibliotēku kopkatalogus, preses izdevumu arhīvus, datorklases un citus resursus.

1. modulis: Ievads medijpratībā, informācijpratībā un citos pamatkonceptos

Izglītojamie iepazīst bibliotēkas kopkatalogu kā informācijas avotu: meklēšanu pēc autora, nosaukuma un temata. Nodarbības vadītājs definē vairākus aktuālus tematus, par kuriem meklēt informāciju. Cik veiksmīgi nodarbības dalībnieki sasniedz mērķi un cik vērtīgi ir rezultāti par izvēlēto tematu? Kur tos varētu pielietot?

2. modulis: Izpratne par informāciju un tehnoloģijām

Nodarbības dalībnieki grupās izvēlas tematu vai konkrētu notikumu, kas ticis atspoguļots gan drukātā medijā vai ziņu portālā, gan sociālo mediju ierakstā. Analīzes gaitā, salīdzinot ierakstus un sniegto informāciju, dalībnieki aicināti uz diskusiju par dažādu mediju ticamību un kvalitāti.

3. modulis: Pētniecība, informācijas cikls, digitālā informācijas apstrāde, intelektuālais īpašums

Nodarbības dalībniekiem bibliotēkā noteiktā laikā uzdots sameklēt informāciju grāmatā, žurnālā vai citā izdevumā par iepriekš definētu tematu. Informācijas meklēšanā jāizmanto vairāki pieturas punkti. Primārā pārbaude: nosaukuma atbilstība tematam, autora kompetence tematā (jāveic fona informācijas ievākšana), izdevējs un tā pieredze. Sekundārā pārbaude: izdošanas datums vai vismaz gads un tas, cik pārskatāmi ir satura un tematiskais rādītājs. Trešā pārbaudes kārta: iepazīšanās ar informāciju un atbildes uz jautājumu: kā izmantotie soļi palīdzēja informācijas atrašanas un verificēšanas procesā?

4. modulis: Medijpratība un informācijpratība cīņā ar maldinošu informāciju, dezinformāciju un naida runu

Nodarbības dalībnieki veic intervijas ar bibliotekāriem. Interviju mērķis ir izzināt informācijas iegūšanas metodes viņu darbā. Kādi kritēriji tiek izvirzīti, atlasot nozaru literatūru par dažādiem tematiem, lai tiktu nodrošināta precizitāte un autentiskums?  Kādas informācijas vākšanas metodes tiek izmantotas? Kā tiek labotas kļūdas, atrodot jaunu informāciju? Vai kolēģu sniegtā informācija tiek pārbaudīta? Vai bibliotekāri strādā, vadoties pēc iestādē apstiprinātiem standartiem? Vai konkrētu kolēģu kompetence dažādu tematu pārzināšanā tiek ņemta vērā informācijas atlases procesā? Rezultātā intervētāji veic atbilžu kopsavilkumu un norāda galvenās atziņas saistībā ar atbildīgu un kvalitatīvu informācijas ievākšanu.

5. modulis: Mērķauditorija

Nodarbības dalībnieki tiek sadalīti grupās, kurās tie izpēta bibliotēkā abonētas datubāzes, meklējot informāciju par iepriekš noteiktu tēmu, piemēram, dzimumu līdztiesību, kopienu attīstību vai citu. Pēc izpētes un sameklētām publikācijām notiek diskusija par to, kā un kāpēc publikācijās pieejamā informācija varētu būt noderīga aktuālās diskusijās par konkrētajiem tematiem, kā vērtīgāko atrasto informāciju varētu popularizēt. Nodarbības vadītājs var sagatavot stāstījumu par to, kā notiek akadēmiskā pētniecība, kā arī par informācijas dzīves ciklu.

6. modulis: Reprezentācija medijos un informācijā

Nodarbības dalībnieki tiek aicināti izpētīt vēsturisku notikumu atspoguļojumu. Tā var tikt pētīta grāmatās, kas izdotas konkrētā notikuma laikā un pēc tā, dažādu žanru filmās, kā arī vizuālos materiālos. Bibliotēkas krājums var tikt izmantots šo materiālu atlasei, bet pēc tam secinājumi tiek izdarīti esejas formā.

7. modulis: Kā mediji un tehnoloģijas ietekmē saturu

Izglītojamie veic sociālo mediju satura apskatu par iepriekš izvēlētu tematu, to kategorizējot. Secina, cik liela daļa atrastā satura ir informatīva, sensacionāla, izglītojoša, izklaidējoša? Kopīgi var tikt diskutēts, kāpēc lietotājiem konkrētais saturs varētu būt saistošs, kas veicina tā popularitāti un kā paši satura veidotāji mēģina pievērst tam uzmanību.

8. modulis: Privātums un datu aizsardzība

Nodarbību var veltīt infografiku vai plakātu izveidei, tajos ar bibliotēkā pieejamiem resursiem izpētot saikni starp privātumu, izpausmes brīvību un piekļuvi informācijai mūsdienās. Katras grupas plakāta vai infografikas prezentācijai var veltīt 10 minūtes, bet prezentācijām var sekot diskusija par materiālos izpētīto tematu ietekmi uz indivīdiem, sabiedrības grupām, institūcijām, privāto sektoru un valsts pārvaldi.

9. modulis: Interneta iespējas un izaicinājumi

Nodarbības dalībniekiem iepriekš tiek uzdots nedēļas garumā dokumentēt to, cik ilgs laiks tiek pavadīts lietojot sociālos medijus, ar kādu mērķi un ar ko notiek saziņa vai sarakstes. Vēlāk notiek diskusija par to, kas tiešsaistes saziņā ir bijis vērtīgākais, vai saziņa notiek ar pazīstamiem vai svešiem cilvēkiem, kādas tēmas tiek apspriestas. Vai saziņa notiek tikai ar līdzīgi domājošajiem vai tiek diskutēts ar cilvēkiem, kuriem ir pretēji viedokļi par konkrētiem jautājumiem? Vai citādi viedokļi maina arī diskusijas dalībnieku domas? Vai tiešsaistē patērētais saturs jebkādā veidā ietekmē arī to, kā informācija tiek uzņemta reālajā pasaulē?

10. modulis: Reklāma

Izglītojamie tiek iepazīstināti ar dažādiem reklāmu veidiem ar praktisku piemēru palīdzību. Individuāli vai grupās tiek meklēts atšķirīgais un līdzīgais. Tiek salīdzināta reklāmu efektivitāte: reklāmās ar emocionālu vēstījumu, produktu reklāmās, uz modes tendencēm vai konkrētā brīdī populāriem tematiem vērstās reklāmās, tādās reklāmās, kurās tiek atspoguļoti fakti un statistika, uz klientu priekšrocībām vērstās reklāmās, reklāmās, kas veidotas lai izpatiktu maksimāli plašam cilvēku lokam, patriotiskās reklāmās, slēptās reklāmās. Šī nodarbības ideja ļauj izmantot visplašāko piemēru klāstu, sākot no video reklāmām un materiāliem presē līdz pat jauno mediju reklāmām, piemēram, influenceru ieteiktiem produktiem.

11. modulis: Mākslīgais intelekts, sociālie mediji, medijpratība un informācijpratība

Mācību dalībniekiem grupās tiek uzdots sagatavot kādu viltus ziņu brīvā formātā – tas var būt īss “ziņu” raksts, safabricēts aculiecinieka stāstījums, attēls vai video – un gatavo darbu prezentēt pārējiem. Pēc tam kopīgi tiek apspriests, vai prezentētā informācija bijusi ticama un kāpēc. Kā šāda informācija varētu izplatīties? Kādi sociālo tīklu algoritmi varētu palīdzēt informāciju atmaskot un kādi – to izplatīt?

12. modulis: Digitālie mediji, spēles un tradicionālie mediji

Grupas dalībnieki iepazīst bibliotēkā vai skolā pieejamas datorspēles par specifiskām nozarēm, piemēram, valodu, matemātiku, ģeogrāfiju, lai plānotu, kā tās varētu tikt izmantotas izglītojošās aktivitātēs. Ja laiks to atļauj, spēles grupas dalībnieku lokā pa vienai tiek izmēģinātas, pēc tam diskutējot, kādas zināšanas praktiskais spēles izmantojums palīdzējis pilnveidot. Tas, savukārt, var aizsākt sarunu par medijiem, kas palīdz to patērētājiem pilnveidot zināšanas par konkrētiem tematiem.

13. modulis: Mediji, tehnoloģijas un Ilgtspējīgas attīstības mērķi

Nodarbības dalībnieki individuāli salīdzina divās dažādās valstīs bāzētu mediju (savstarpēji nesaistītu) rakstus vai sižetus par vienu un to pašu tematu. Pēc analīzes nodarbības vadītājs rosina uz diskusiju par to, kas un kāpēc sniegtajā informācijā ir līdzīgs un atšķirīgs.

14. modulis: Mācīšanās par komunikāciju un informāciju, medijpratību un informācijpratību

Nodarbības dalībnieki paši kļūst par izglītotājiem, jo nodarbības galvenais uzdevums ir izstrādāt aktivitātes par medijpratību, izmantojot tieši bibliotēkas specifiskās iespējas. Grupās tiek sagatavotas dažādas aktivitātes, kuras kopīgi tiek izmēģinātas.

UNESCO rokasgrāmata “Think critically, click wisely! Media and information literate citizens” pieejama ŠEIT.

 

Informāciju sagatavoja:
Emīls Rotgalvis
Medijpratības nozares eksperts
Latvijas Nacionālā bibliotēka / Bibliotēku attīstības centrs
+371 20420628 / emils.rotgalvis@lnb.lv / www.lnb.lv