Vadošās Eiropas bibliotēku asociācijas un organizācijas ir publicējušas manifestu, aicinot Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātus nodrošināt, lai bibliotēkas realizētu savu potenciālu, tādējādi veidojot spēcīgāku, godīgāku un ilgtspējīgāku Eiropu.
Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Ropažu novada Zaķumuižas bibliotēkas vadītāja Ilze Blaua.
Jau pavisam drīz, 2024. gada 8. maijā, LKA Latvijas Kultūras koledža vērs savas durvis, lai dotu iespēju visiem interesentiem gūt priekšstatu par to, kādas profesijas var apgūt kultūras un radošajās industrijās.
No 2024. gada 13. līdz 18. maijam Latvijā noritēs Digitālā nedēļa. Latvijas Nacionālā bibliotēka aktīvi iesaistās e-prasmju veicināšanā un 14. maijā aicina interesentus uz vebināru, lai iepazīstinātu ar Latvijas elektronisko resursu piedāvājumu. Pasākums notiks tiešsaistē platformā ZOOM no 12.00–15.30.
2024. gada 17. maijā Krāslavas novada bibliotēkā notiks tematisks pasākums “Latīņu drukas aizlieguma atcelšana Latgalē – 120”, kas notiks Latvijas Nacionālās bibliotēkas norišu kopas “Latviešu grāmatai 500” ietvaros ar LR Kultūras ministrijas atbalstu.
Publiskajā telpā izskanējusi informācija par Limbažu novada pašvaldībā plānoto septiņu publisko bibliotēku likvidāciju. Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) un LNB Atbalsta biedrību satrauc šāda lēmuma pārdomātība, izsvērtība, tiesiskums un ietekme uz Limbažu novada iedzīvotāju dzīves kvalitāti. LNB un LNB Atbalsta biedrība nosūtījusi vēstuli un aicina LR Kultūras ministriju, Latvijas Bibliotēku padomi un Limbažu novada domes deputātus, sniedzot atzinumu un pieņemot lēmumus šajā jautājumā, darīt to sociāli un valstiski atbildīgi, normatīvo aktu ietvarā, ņemot vērā iedzīvotāju intereses, cilvēktiesības, mūsdienu sociālo, ekonomisko un ģeopolitisko situāciju, demokrātijas pamatvērtības, novada un valsts ilgtspējīgas attīstības un nākotnes perspektīvas.
Sestdien, 23. augustā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB), atzīmējot Baltijas ceļa 25. gadadienu un turpinot UNESCO Latvijas Nacionālas komisijas (LNK) akciju “Baltijas ceļa stāsti”, tiks atklāta LNB skaņu ierakstu studija.
Pirmie savus atmiņu stāstus par Baltijas ceļa notikumiem LNB ierakstu studijā ieskaņos Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ministru prezidenti.
LNB skaņu ierakstu studijā varēs veikt dažāda veida audio ieskaņojumus, fiksēt atmiņu stāstus un citu mutvārdu kultūras mantojumu. No 26. augusta ierakstu studija kļūs pieejama plašai sabiedrībai un ikviens interesents, iepriekš pierakstoties (e-pasts: studija@lnb.lv ), līdz pat 30. oktobrim varēs ieskaņot arī savu stāstu par 1989. gada vēsturiskajiem notikumiem. Atmiņu stāsti tiks publicēti projektu “Baltijas ceļa stāsti” un “Europeana 1989” interneta vietnēs, kā arī apkopotā veidā nodoti glabāšanai Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam.
Nozīmīgākie dokumenti par Baltijas ceļa organizēšanu 2009. gadā tika iekļauti UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopīgi sagatavotā nominācijā “Baltijas ceļš – cilvēku ķēde trīs valstu vienotiem centieniem pēc brīvības”, tāpēc UNESCO LNK sadarbībā ar Valsts kanceleju, LNB un citiem partneriem Baltijā īsteno projektu “Baltijas ceļa stāsti”. Projekta mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni un zināšanas par Baltijas ceļa norisi, apkopojot cilvēku atmiņu stāstus, lai tie neatkarīgi no atrašanās vietas tiktu saglabāti nākamajām paaudzēm un kļūtu pieejami gan virtuāli, gan muzeju un bibliotēku kolekcijās.
UNESCO LNK ir izveidojusi interneta platformu www.thebalticway.eu, kurā iespējams ierakstīt savus stāstus, norādīt kartē vietu, kurā atradāties Baltijas ceļa norises laikā, kā arī iestāties digitālajā Baltijas ceļā un atstāt personisku novēlējumu neatkarīgām Baltijas valstīm. Savukārt Nacionālā bibliotēka projekta “Europeana Awareness” ietvaros līdzveido interneta vietni “Europeana 1989” – tā vēsta par pārmaiņām, kas skāra Eiropu 1989. gadā.
