Vadošās Eiropas bibliotēku asociācijas un organizācijas ir publicējušas manifestu, aicinot Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātus nodrošināt, lai bibliotēkas realizētu savu potenciālu, tādējādi veidojot spēcīgāku, godīgāku un ilgtspējīgāku Eiropu.
Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Ropažu novada Zaķumuižas bibliotēkas vadītāja Ilze Blaua.
Jau pavisam drīz, 2024. gada 8. maijā, LKA Latvijas Kultūras koledža vērs savas durvis, lai dotu iespēju visiem interesentiem gūt priekšstatu par to, kādas profesijas var apgūt kultūras un radošajās industrijās.
No 2024. gada 13. līdz 18. maijam Latvijā noritēs Digitālā nedēļa. Latvijas Nacionālā bibliotēka aktīvi iesaistās e-prasmju veicināšanā un 14. maijā aicina interesentus uz vebināru, lai iepazīstinātu ar Latvijas elektronisko resursu piedāvājumu. Pasākums notiks tiešsaistē platformā ZOOM no 12.00–15.30.
2024. gada 17. maijā Krāslavas novada bibliotēkā notiks tematisks pasākums “Latīņu drukas aizlieguma atcelšana Latgalē – 120”, kas notiks Latvijas Nacionālās bibliotēkas norišu kopas “Latviešu grāmatai 500” ietvaros ar LR Kultūras ministrijas atbalstu.
Publiskajā telpā izskanējusi informācija par Limbažu novada pašvaldībā plānoto septiņu publisko bibliotēku likvidāciju. Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) un LNB Atbalsta biedrību satrauc šāda lēmuma pārdomātība, izsvērtība, tiesiskums un ietekme uz Limbažu novada iedzīvotāju dzīves kvalitāti. LNB un LNB Atbalsta biedrība nosūtījusi vēstuli un aicina LR Kultūras ministriju, Latvijas Bibliotēku padomi un Limbažu novada domes deputātus, sniedzot atzinumu un pieņemot lēmumus šajā jautājumā, darīt to sociāli un valstiski atbildīgi, normatīvo aktu ietvarā, ņemot vērā iedzīvotāju intereses, cilvēktiesības, mūsdienu sociālo, ekonomisko un ģeopolitisko situāciju, demokrātijas pamatvērtības, novada un valsts ilgtspējīgas attīstības un nākotnes perspektīvas.
Cīrihe, LETA. Pirmdien pēc tiesas lēmuma Cīrihes bankā “UBS” atvērti kopš 1956.gadā slēgtie seifi ar Franca Kafkas manuskriptiem un citiem dokumentiem, kuru publiskošanu cenšas panākt Izraēla un tās Nacionālā bibliotēka, vēsta britu laikraksts “The Guardian”.
Kā zināms, vāciski rakstošais ebreju izcelsmes čehu rakstnieks pirms savas nāves 1924.gadā lūdza savu draugu Maksu Brodu sadedzināt visus viņa manuskriptus, dienasgrāmatas un vēstules, tomēr Brods neizpildīja Kafkas pirmsnāves vēlēšanos un 1939.gadā pirms nacistu iebrukuma aizbēga uz Palestīnu kopā ar manuskriptiem un citiem dokumentiem. Vēlāk viņš pārveda daļu arhīva uz Šveici. Šādā veidā viņš paglāba no iznīcības arī romānu “Pils”, “Process” un “Amerika” manuskriptus. Pēc Broda nāves Kafkas nesadedzinātais arhīvs nonāca viņa sekretāres un mīļākās Esteres Hofas rokās. Hofa atteicās nodot dokumentus Izraēlai, un reiz viņa bija pat arestēta uz aizdomu pamata par centieniem izvest tos no valsts.
Pēc Hofas nāves pirms trīs gadiem arhīvs nonāca viņas meitu Evas un Rutas rokās, kas uzstājīgi apgalvo, ka viņām pieder īpašumtiesības uz Kafkas nesadedzinātajiem dokumentiem. Viņas jau ir pārdevušas dažus no tiem, ieskaitot romāna “Process” manuskriptu, kas tagad nonācis Vācu literatūras arhīvā.
Lai arī seifu atvēršana, klātesot Evas un Rutas Hofu advokātiem, kā arī Vācu literatūras arhīva un Izraēlas nacionālās bibliotēkas pārstāvjiem, notika slepenībā, cilvēki, kas seko strīdam par Kafkas literāro mantojumu, runā, ka dokumentos tiks atrastas “literatūras pērles”. Zināms, ka dokumentu vidū ir arī Kafkas “Vēstule tēvam”, ko viņš steigā un dusmās rakstīja 1919.gadā un kas tiek uzskatīta par atslēgu autora darbu izpratnei.
Izraēlas Nacionālās bibliotēkas advokāts Meirs Hellers norādīja, ka Brods gribējis, lai dokumenti nonāk bibliotēkas īpašumā, un ka māsas cenšas slēpt viņa gribu.
Tikmēr Hofu ģimene apgalvo, ka valsts aizskar viņu tiesības pārdot viņu privātīpašumu, un Izraēlai un izraēliešiem nekad nav bijis nekādu saistību ar Kafku, kurš tur nav dzīvojis, lai arī izteicis tādu vēlēšanos, un ka Izraēlā neviena paša iela nav nosaukta viņa vārdā.
Seifu atvēršanā piedalījās arī kāds Kafkas literatūras speciālists, kas izveidos seifu satura inventāra sarakstu.
Tiesas process par Kafkas arhīva īpašumtiesībām turpinās.
Copyright © LETA
