Simtprocentīgs finansējums nepieciešams vairāku iemeslu dēļ:
  • Latvijas publisko bibliotēku projekts "Trešais Tēva dēls" ir Latvijas mērogiem unikāls informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) projekts. Valstī tika izveidota vienota publisko bibliotēku datu pārraides tīkla infrastruktūra, kurai tika pieslēgtas 874 Latvijas publiskās bibliotēkas un instalēti vairāk kā 4000 datori. Vienotais publisko bibliotēku datu pārraides tīkls nav tikai fiziska tīkla vienība. Infrastruktūra pirmo reizi Latvijas vēsturē dod iespēju praktiski visiem Latvijas iedzīvotājiem piekļūt valsts sniegtajiem e-pakalpojumiem un datu bāzēm, piemēram, Internetā pieejamajiem valsts resursiem, Latvijas nacionālās digitālās bibliotēkas pilnajam saturam, letonika.lv, NAIS, Lursoft un filmas.lv;
      
  • Šis projekts ir sniedzis milzīgu ieguldījumu Latvijas virzībā uz zināšanām balstītu informācijas sabiedrību. Pirmo reizi Latvijā visu reģionu, pat visnomaļāko, iedzīvotājiem ir radītas vienlīdzīgas iespējas, izmantot IKT priekšrocības piekļūt informācijai un zināšanu resursiem. Infrastruktūras izveide tika pabeigta pirms gada, bet jau šobrīd var teikt, ka projekts ir veicinājis reģionos dzīvojošo iedzīvotāju sociālo integrāciju un samazinājis Latvijas tālāko reģionu digitālo atstumtību. Par to liecina strauji augošais vienotās tīkla infrastruktūras lietotāju skaits un tās izmantošanas intensitāte. Saskaņā ar statistikas datiem pēdējo mēnešu laikā apmeklētāju skaits bibliotēkās ir pieaudzis par 30% – 40%;
     
  • Projekta "Trešais Tēva dēls" nozīmīgs līdzfinansētājs bija Bila & Melindas Geitsu fonds, kas projekta īstenošanā ir ieguldījis 19,4 miljonu dolārus, rēķinoties ar to, ka Latvijas valsts infrastruktūru uzturēs pēc projekta beigām. Tas bija viens no pamata noteikumiem finansējuma piešķiršanai. Šobrīd no valsts budžeta piešķirtā piecdesmit procentu mērķdotācija ir nepietiekama valsts saistību nodrošināšanai – izveidotās infrastruktūras uzturēšanai. Šāds solis var tikts uzskatīts par nesaimniecisku rīcību un var apdraudēt Latvijas kā ārvalstu investīcijām drošas valsts tēlu.
Jāuzsver vēl viens būtisks fakts – pašvaldību ierobežotās iespējas apmaksāt atlikušos abonēšanas maksas piecdesmit procentus. Pašvaldībām budžetos šādu līdzekļu nav, jo valsts īstenotās fiskālās disciplīnas un uzraudzības pasākumu rezultātā, pašvaldību budžeti ir būtiski samazināti. Valstij, iestrādājot bibliotēku likuma 23. panta 3. daļā normu, ka "valsts un pašvaldību bibliotēku lietotājiem ir tiesības bez maksas izmantot publiski pieejamos datorus, kā arī internetu un vispārpieejamos elektroniskās informācijas resursus", pašvaldībām tika dota garantijas, ka šīs funkcijas nodrošināšanai tiks piešķirta valsts budžeta mērķdotācija. Pašvaldības bija rēķinājušās ar valsts atbalstu un līdz ar to nebija paredzējušas savos budžetos šāda veida izdevumus.
 
Tādēļ būtu svarīgi, ka valsts tieši pašreizējos ekonomiskajos apstākļos nodrošinātu pašvaldību mērķdotācijas piešķiršanu pilnā apjomā, tādējādi pildot likumā dotās garantijas un nodrošinot visiem valsts iedzīvotājiem iespēju izmantot informācijas sabiedrības sniegtās priekšrocības.
 
 
Informāciju sagatavoja:
Andris Melnūdris
LIKTA ģenerāldirektors
Tālr.: 67311821