Grāmatu atvēršana ir viens no pasākumu kopas “Vidzemes dialogi” būtiskākajiem notikumiem.

Vēsturnieks Dr. hist. Kaspars Zellis pēc grāmatas “(Divas) puses: latviešu kara stāsti” izlasīšanas atzina: “”(Divas) puses” ir neparasta grāmata par Otro pasaules karu. Tas nav ierastais stāsts par politiķiem un ģenerāļiem, kas izraisīja vai plānoja šo karu, tas nav arī stāsts par varonīgajām kaujām vai gremdēšanās vēsturiskajā traumatismā. Grāmata ir par karu, ko savās frontes dienasgrāmatās aprakstījuši vienkāršie karavīri, kuri karu redzēja nevis noliekušies pār kartēm tālā frontes aizmugurē, bet kauju pirmajās līnijās. Šie cilvēki savus pārdzīvojumus un redzējumus rakstīja nevis pēc kara, kad bija zināmi uzvarētāji un virkne citu faktu, bet laikā, kad skaidrs bija tikai tas, ka ir karš, kurā šo cilvēku eksistenciālie pamati un dzīves vērtības tika demontētas un apdraudētas. Un lai arī dienasgrāmatas tapušas pretējās ierakumu pusēs, tomēr tās vieno ilgas pēc normalitātes. Ideoloģisku pretnostādījumu un klišeju neesamība šajos darbos tikai vēlreiz apliecina, ka lielākai daļai latviešu karavīru šis karš bija svešs. Tas bija karš, kurā pret savu gribu, totalitāro lielvalstu ģeopolitisko ambīciju apmierināšanai, tika ierauti arī Latvijas pilsoņi.” Vēstures doktors piebilda, ka “šāda grāmata par Otro pasaules karu bija nepieciešama jau sen. Tā neiegrūž mūs atpakaļ kara laika ierakumos, kurus pirms vairāk nekā sešdesmit gadiem izraka nacisti un komunisti, vai šodien turpina rakt politiķi, tā veicina šo ierakumu aizbēršanu ar izpratni un godpilnu piemiņu pret visiem, kas šajos ierakumos bija ierauti. Grāmata ir ne tikai labi arheogrāfiski sagatavota un komentēta, bet to papildina arī virkne sastādītāju rakstu. Tā ir grāmata, kura ir jāizlasa katram, kurš vēlas saprast šo laiku un cilvēkus.”

Savukārt Latvijas Universitātes profesore Vita Zelče – viena no grāmatas “Karojošā piemiņa. 16.marts un 9.maijs” zinātniskajiem redaktoriem – norāda, ka šajā grāmatā ir apkopota bagātīga informācija par to, kāpēc 16.marts un 9.maijs ir atceres dienas, kā tās ieguvušas šo statusu un tikušas atzīmētas 20. gadsimtā un 21. gadsimta pirmajā desmitgadē. Būtiska vieta atvēlēta arī PSRS/Krievijas varas vēstures un atmiņas politikai. Grāmatā publicētie pētījumi, kas analīzē 16.marta un 8./9.maija reprezentācijas Latvijas presē, sniedz ieskatu arī Latvijas mediju darbā. “Karojošā piemiņa” ir vērtīgs materiāls ikvienam, kas vēlās saprast, kāpēc un kādā veidā vienā valstī funkcionē divas pretrunīgas kolektīvās atmiņas, kāda ir varas, viedokļu līderu, nevalstisko organizāciju un mediju loma tās veidošanā un uzturēšanā. Grāmatā apkopoto pētījumu autori ir Laura Ardava, Didzis Bērziņš, Mārtiņš Kaprāns, Kristiāna Kirša, Klinta Ločmele, Uldis Neiburgs, Andris Saulītis, Gita Siliņa, Ojārs Skudra, Olga Procevska, Aija Rozenšteine, Laura Uzule, Vita Zelče un Kaspars Zellis.

Abas grāmatas izdotas, pateicoties Fridriha Eberta fonda (Friedrich Ebert Stiftung – FES) finansējumam, bet pētījumi veikti valsts pētījumu programmas “Nacionālā identitāte” projekta “Latvijas sociālā atmiņa un identitāte” finansējuma ietvaros.

Rīgā grāmatu “(Divas) puses: latviešu kara stāsti” un “Karojošā piemiņa. 16.marts un 9.maijs” prezentācija notiks 2011. gada 15.decembrī.