Neminēšu visas valstis un bibliotēkas, bet pastāstīšu par šogad iepazītajām bibliotēkām un vietām.

 

Mūsu ceļa mērķis ir Polija un tuvākās bibliotēkas netālu no robežas ar Lietuvu. Suvalki – kā mēs jau zinām ir Cēsu  sadraudzības pilsēta un kāpēc gan nedraudzēties arī bibliotekāriem. Pilsētas bibliotēka izvietota vairākos stāvos, pārsteidza lielais rotaļlietu klāsts bērnu nodaļas telpās. Kā pastāstīja bibliotekāre Edīte, tas ir domāts, lai vecāki mierīgi varētu gremdēties lasāmās vielas meklēšanā, tikmēr mazuļi tiek nodarbināti rotaļājoties, ar domu, ka nākotnē bērni nāks uz bibliotēku. Kā poļiem nav un mums jau ir? Mūsu bibliotēkas ir pilnībā automatizētas un viss bibliotēkas fonds ir pārredzams un apskatāms Alisē, poļiem automatizācija kavējas un  internetā ir apskatāmas grāmatas tikai sākot no 1997. gada, pārējām grāmatām vēl aizvien tiek izmantots alfabētiskais katalogs. Tā tas bija visās bibliotēkās , kuras apmeklējām, arī Varšavas Universitātes bibliotēkā. Un vēl kas, visas grāmatas ir apvākotas, kā mums tas pieņemts ar skolas grāmatām. Patiesībā – šo grāmatu apvākošanu varētu ieviest arī Latvijā, jo mēs bibliotekāri un arī lasītāji ne sevišķi priecājamies par ātri sabojātām grāmatām. Šie apvāki grāmatu mūžu paildzinātu.

 

Raczki – liels ciems ar 4000 iedzīvotājiem netālu no Suvalkiem, bet bibliotēka atrodas daudzstāvu mājas pagrabā. Bibliotekāre stāstīja, ka vasarā salst, bet ziemā ir labi. Nelielā telpa bez logiem pārblīvēta ar grāmatu plauktiem, brīvu vietu gandrīz nav, bet bibliotēku apmeklē ap 1000 lasītājiem. Internets visās Polijas bibliotēkās ir par simbolisku maksu gan pieaugušajiem, gan bērniem. Norakstītās grāmatas pārdod iedzīvotājiem par 50 grošiem.

 

Bet, pa ceļam no Suvalkiem uz Varšavu apstājāmies nelielajā ekskursijā . Augustova ir kūrortpilsēta Polijas ziemeļaustrumos, kura lepojas ar 19. gadsimta tehnikas brīnumu – Augustovas kanālu , kas būvēts, lai savienotu Vislas un Nemunas ūdens ceļus. Slūžu, ezeru un hidraulisko iekārtu sistēma tagad piemērota tūristiem, bet kādreiz tie bija domāti karaļiem un to galmu izpriecām .

 

Varšavas Universitātes bibliotēka – liels stikla un dzelzs monstrs. Ar bažām domājām, vai arī mūsu Gaismas pils būs tik nemīlīga un auksta. Bibliotēkas ārējās sienas interesanti noformētas ar nošu zīmēm, ķīmijas formulām, rakstiem un vīteņiem. Plašais foajē bibliotēkā tiek izīrēts  komersantiem, jo pati nav spējīga uzturēt šīs neiedomājami lielās telpas izmaksas. Ar lielu interesi gaidījām, kad varēsim iziet uz plaši izslavētiem bibliotēkas jumta dārziem. Un tie mūs patīkami pārsteidza ar augu daudzveidību un sajūtu, ka zem mums plešas lielā bibliotēkā, bet mēs kā putni laidelējamies augstu virs Varšavas pilsētas un pastaigājamies pa bibliotēkas jumtu. To ir vērts redzēt.

 

Par Poliju un Varšavu ir dzirdētas dažādas negatīvas runas, bet mēs pārliecinājāmies par pretējo. Atjaunot pilnībā kara laikā sagrauto vecpilsētu  identiski – to varēja tikai poļi. Jau 1980. gadā Varšavas centrs tiek uzņemts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā un pilsēta ir unikāla. Šodien vecpilsēta ir lielisks paraugs vispārīgai vēsturisko celtņu rekonstrukcijai no drupām. Varšavas gids Kristošs ir savas pilsētas un valsts patriots, vairāku stundu garumā mēs aktīvi un ar lielu interesi iepazinām skaudro poļu likteni kara laikā, izstaigājām skaisto vecpilsētu, pabijām Universitātes bibliotēkas 83 hektāru plašajā Botāniskajā dārzā, kurā ir ne tikai eksotiski augi, bet arī ēkas, kādas vien bijušais parka izveidotājs bija sastapis plašajā pasaulē un licis uzcelt savā īpašumā. Fantastiski skaistās sārtās rozes ieskauj Šopēna pieminekli, skan Šopēna mūzika un tā ir viena no poļu iecienītākajām atpūtas vietām kopā ar ģimeni. Tik daudz tēvu kopā ar bērniem pastaigājoties nemaz pasaulē tik bieži nevar sastapt.

 

Mēs, dažas dāmas nospriežam, ka uz Varšavu jābrauc atkārtoti, lai nesteidzīgi varētu izbaudīt pilsētas šarmu, iepazīt gigantiski lielās iepirkšanās vietas un pagaršot poļu nacionālos ēdienus.