2026. gada 30. oktobrī Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā notika lekcija “Digitālā pratība MI laikmetā: kā izvērtēt un izmantot MI radītu saturu”, kuru vadīja Inta Kotāne – Rīgas Tehniskās universitātes Rēzeknes akadēmijas docente (Ph. D.) un mākslīgā intelekta entuziaste. Lekcija norisinājās UNESCO Pasaules medijpratības un informācijpratības nedēļas ietvaros, pievēršoties vienai no aktuālākajām mūsdienu digitālās vides tēmām – mākslīgā intelekta iespējām, riskiem un atbildīgai izmantošanai.
Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu, radošu cilvēku, par kuriem zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portālā turpinās interviju sērija “Iepazīstam savējos”. Uzsākot interviju sērijas piekto gadu, esam nolēmuši sarunu kamolu ritināt starp 29 reģionu galveno bibliotēku direktorēm. Septītajā intervijā iepazīstam Jelgavas Pilsētas bibliotēkas direktori Lāsmu Zariņu.
2026. gada 9. decembrī plkst. 11.00 MTeams platformā Latvijas akadēmisko bibliotēku speciālisti tiksies tiešsaistes seminārā, lai dalītos pieredzē par bibliotēku attīstības tendencēm un gūtajām atziņām piedaloties Erasmus+ pieredzes apmaiņas braucienos, kā arī dalīsies iespaidos par dzirdēto starptautiskās konferencēs.
Norvēģija bieži tiek minēta kā valsts ar spēcīgu lasīšanas kultūru, attīstītu bibliotēku tīklu un veiksmīgu grāmatniecības nozari. Tomēr arvien lielākas bažas rada lasītprasmes un lasīšanas paradumu pasliktināšanās. Ko iespējams darīt, lai lasīšana atkal kļūtu par pašsaprotamu ikdienas daļu? Un kāpēc lasītprasme ir tik cieši saistīta ar demokrātiju? Par šiem jautājumiem uz sarunu ar Latvijas Bibliotēku portālu aicinājām Trīni Skei Grandi – Norvēģijas Grāmatizdevēju asociācijas izpilddirektori un bijušo Norvēģijas kultūras un izglītības ministri.
Sagaidot Liepājas 383. dzimšanas dienu (18. marts) un vairāku Liepājas autoru grāmatu atvēršanas svētkus, Latvijas Rakstnieku savienības Liepājas nodaļa sadarbībā ar Liepājas Kultūras pārvaldi, Liepājas pārstāvniecību Rīgā, Latvijas Rakstnieku savienību un Raiņa un Aspazijas māju Rīgā organizē Liepājas literatūras "desantu" Rīgā.
Baltijas grāmatu svētkus šogad apmeklēs viens no Vācijas populārākajiem rakstniekiem Kajs Meijers. Ar viņu varēs tikties 2008. gada 29. februārī Ķīpsalā, Latvijas grāmatnieku ģildes stendā no plkst. 16.00-17.00. Pēc tikšanās paredzēta autogrāfu sniegšana.
Beirūta, 27. febr., LETA–AFP. Libāna nepiedalīsies nākamajā mēnesī paredzētajā Parīzes grāmatu gadatirgū, jo tajā goda viesis būs Izraēla, trešdien paziņoja kultūras ministrs Tareks Mitri.
Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja šodien nolēma piešķirt līdzekļus starptautiskam projektam – Latvijas līdzdalībai Gēteborgas grāmatu gadatirgū Zviedrijā.
Ceturtdien, 28. februārī, Rīgā norisināsies Latvijas Bibliotekāru biedrības 9. kongress "Quo vadis, Latvijas bibliotēka?", kurā tiks sveikti 2007. gada labākie bibliotekāri. Titulu "Gada bibliotekārs Latvijas reģionu galvenajās bibliotēkās" ieguvusi Valmieras bibliotēkas direktore Daiga Rokpelne, savukārt Rūjienas bibliotēkas vadītāja Maija Jostsone nominēta kā "Gada bibliotekārs Latvijas pilsētu bibliotēkās". Tiks sumināti arī citu reģionu labākie bibliotekāri.
Ievērojamā krievu rakstniece Tatjana Tolstaja ierodas Rīgā, lai piedalītos Starptautiskā krievu grāmatu festivāla pasākumos, kas notiks izstādes "Baltijas Grāmatu svētki 2008" ietvaros.
Latvijas Grāmatnieku ģilde no 28. februāra līdz 2. martam, Baltijas Grāmatu svētku ietvaros, Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsala Ķīpsalas ielā 8, savā stendā aicina uz vērienīgu programmu četru dienu garumā.
Sestdien, 1. martā Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā Baltijas grāmatu svētku laikā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centrs ar sadarbības partneriem organizē Lielos lasīšanas svētkus, kas ir svinīgs, veselu gadu ilguša, lasīšanas maratona noslēgums. Bērni pasniegs savu balvu populārāko grāmatu autoriem, tulkotājiem, ilustrētājiem un izdevējiem.
Rīga, 27. febr., LETA. Rīgas apgabaltiesa šodien atzina, ka izdevniecība "Antēra", laižot klajā Daiņa Īvāna (LSDSP) sarakstīto fotomākslinieka un Trīszvaigžņu ordeņa virsnieka Jāņa Gleizdas dzīvei un darbam veltīto grāmatu "Mednieka smaids", pārkāpusi autortiesības, jo bez Gleizdas atļaujas publicējusi 28 mākslas fotogrāfijas.