Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bibliogrāfijas institūta Datu pārvaldības attīstības vadītājs Eduards Skvireckis stāsta par Latvijas Nacionālās bibliotēkas pieredzi ar datu pārvietošanu uz Wikidata.
Bibliotēkas ir mainījušās, taču bibliotēkas galvenais mērķis ir gandrīz nemainīgs – nodrošināt piekļuvi zināšanām un mācībām. Zināšanu organizācija bibliotēkās ir pārgājusi no māla plāksnēm uz plašiem katalogiem, no spēļu kāršu aizmugures līdz kāršu indeksiem. Tad 20. gadsimta 70. gados un 80. gadu sākumā parādījās integrētās bibliotēku sistēmas (ILS), kas mainīja spēli. Tagad nacionālās bibliotēkas arvien vairāk atkāpjas no lokāli lietojamās ILS un virzās uz jaunām tehnoloģijām un iespējām, kas iepriekš nebija iespējamas – tiltu savienošana, daudzvalodu atbalsts, alternatīvas tradicionālajai varas kontrolei utt. Lai gan nav pareizas vai dominējošas atbildes, virziens ir komplekts.
Un šis virziens ir vērsts uz semantisko tīmekli un saistītiem datiem, kas ietekmē to, kā tiek izveidoti, koplietoti un padarīti pieejami potenciālajiem lietotājiem bibliogrāfiskie un autoritātes dati. Šajā prezentācijā es pievērsīšos modelēšanai, kartēšanai un darbplūsmu veidošanai LNB bibliogrāfisko un autoritātes datu pārvietošanai uz Wikidata kā galveno semantiskā tīmekļa centru. Galvenā uzmanība tiks pievērsta bibliotēku autoritātes failu (personu, organizāciju, darbu, atrašanās vietu utt.) modelēšanai un integrēšanai pilnā apjomā vikidatos, līdz minimumam samazinot iespējamo datu zudumu. Tādā veidā Wikidata netiks izmantota tikai kā institucionālo identifikatoru centrs, bet gan kā universāla un uz sadarbību balstīta zināšanu bāze, kurā bibliotēkas var patiesi dalīties un izplatīt savas zināšanas, savienot tās un izmantot tās, lai aprakstītu un meklētu savus resursus.