Vācu izdevniecības Degruyter jaunais izdevums adresēts vācu valodu pārzinošajiem nozares speciālistiem un sagatavots ļoti precīzi un pārskatāmi – ne vien saskaņā ar grāmatas tematiku, bet atbilstot arī visiem zināmajam vāciešu pedantiskumam un korektumam jebkuras tēmas rakstiskā izklāstā.

Grāmatā iekļauti ne vien informācijas un bibliotēku ētikas vispārējās un teorētiskās pamatnostādnes, bet piedāvāti arī plaša spektra ētiskas izcelsmes konfliktsituāciju un dilemmu risinājumi ar konkrētiem bibliotēku un informācijas institūciju prakses piemēriem. Tajā apkopotie zinātniski pamatotie ētikas nozares atzinumi var tikt izmantoti par pamatu nozares standartu un līdzīgu dokumentu sagatavošanā.

Grāmatas ievaddaļai seko četrās lielās sadaļās apkopots tēmas izklāsts; nobeigumā neiztrūkst arī izmantoto resursu, iekļauto priekšmetu un līdzdarbojušos vai pieminēto autoru saraksti.

Pirmā grāmatas nodaļa – “Ētika” ietver ļoti vispārīgu šīs kategorijas izklāstu: ar ētiku saistītu jautājumu aktualizēšanās mūsdienās un tā iemesli; ētika morāles un tiesību aspektu kontekstā; ētikas teorijas; atšķirības starp individuālo un institucionālo ētiku; ētikas kodeksu un ētikas komisiju būtība.

Otrā lielā nodaļa – “Informācijas ētika”. Apskatīto jautājumu klāsts daudzpusīgs: informācijas ētikas vēsture; koncepcijas, funkcijas un mērķi; informācijas un domāšanas brīvība; cenzūra un informācijas uzraudzība; privātums un privātās telpas sargāšana; datu aizsardzība; digitālā sašķeltība. Atsevišķos apakšpunktos runāts arī par informacionālo pašapziņu; intelektuālā īpašuma autortiesībām atvērtās piekļuves kontekstā; plaģiātismu un pirātismu; viltus informāciju un dezinformāciju; informācijas piesārņojumu; informācijas ekoloģiju. Aplūkota arī darbība sociālajos tīkos un tās ētiskie aspekti: privātums un datu aizsardzība, naidu kurinošas informācijas identificēšana un kriminālā kiberatbildība.

Atsevišķa nodaļa grāmatā atvēlēta “Bibliotēku ētikai”. Vispusīgi aplūkotas bibliotekārās ētikas pamatvērtības, mērķi un funkcijas. Apakšnodaļas veltītas bibliotēku darbības atsevišķu jomu ētiskajiem uzstādījumiem; krājuma veidošanas menedžmentam un komplektēšanas ētiskajiem izaicinājumiem, neizslēdzot arī kataloģizācijas un klasifikācijas aspektus; satura atspoguļojuma ētikai; neatkarībai no cenzūras ietekmes; informācijas kvalitātes uzraudzībai; informācijpratības prasmju apguves piedāvājumam; bibliotēku speciālistu mācību norišu ētiskajiem priekšnoteikumiem un vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšanai; uz sabiedrības integrāciju un sociālo iekļaušanos virzītu pasākumu ētiskajiem nosacījumiem; informācijas izguves un uzziņu darba aspektiem; bibliotēku menedžmentam un personāla pārvaldībai. Nodaļas noslēgumā aplūkota bibliotekārā ētika praksē, individuālās un institucionālās ētikas iezīmes, kopīgais un atšķirīgais; ētikas kodeksu izstrādes metodika; raksturota Vācijas situācija kopumā un iezīmētas nākotnes perspektīvas.

Pēdējā nozīmīgākā grāmatas nodaļa piedāvā lasītājiem iepazīties ar vairākiem pamatīgi izstrādātu un praksē jau iedzīvinātu ētikas kodeksu paraugiem (Vācijas bibliotekāro institūciju apvienības ētikas kodekss, starptautisko organizāciju IFLA un ALA ētikas kodeksi; publicēta arī Bibliotēku tiesību harta).

Grāmata sagatavota bibliotēku nozares profesionāļu aprindās labi atpazīstamajā publikāciju sērijā “Bibliotēku un informācijas darba prakse”.

Izdevuma pieejamību skatīt elektroniskajā kopkatalogā

Ar citiem jaunieguvumiem bibliotēku speciālistiem iespējams iepazīties LNB tīmekļvietnē