Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centrs sadarbībā ar Bibliotēku attīstības centru norišu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros no 2025. gada 15. janvāra līdz 23. oktobrim izsludināja rakstu konkursu par bibliotēkām, kuru likteņi saistīti ar muižām. Stāstu iesūtīšana un izvērtēšana noslēdzās, izraudzījāmies desmit labākos rakstus, kurus jauktā secībā publicējām Latvijas Bibliotēku portālā. Oktobrī izsludinājām arī rakstu lasītāju vērtēšanas konkursu, un oktobra izskaņā konkurss tika noslēgts. Tomēr vēlamies publicēt visus iesūtītos rakstus.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centrs sadarbībā ar Bibliotēku attīstības centru norišu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros no 2025. gada 15. janvāra līdz 23. oktobrim izsludināja rakstu konkursu par bibliotēkām, kuru likteņi saistīti ar muižām. Stāstu iesūtīšana un izvērtēšana noslēdzās, izraudzījāmies desmit labākos rakstus, kurus jauktā secībā publicējām Latvijas Bibliotēku portālā. Oktobrī izsludinājām arī rakstu lasītāju vērtēšanas konkursu, un oktobra izskaņā konkurss tika noslēgts. Tomēr vēlamies publicēt visus iesūtītos rakstus.
2025. gadā notika trīs Latvijas Nacionālās bibliotēkas Kompetenču attīstības centra (KAC) īstenoti profesionālās kvalifikācijas eksāmeni, kurus veiksmīgi nokārtoja 33 jeb 97 % no eksaminētajiem, iegūstot profesionālo kvalifikāciju “Bibliotekārs”.
Rīgas Centrālās bibliotēkas (RCB) Gadagrāmata ir kultūras dokuments, kas ik gadu atspoguļo bibliotēkas darbību, attīstības virzienus un tās vietu pilsētas sabiedriskajā dzīvē. Tā nav tikai statistikas un formālu atskaišu krātuve – Gadagrāmata ataino plašāku kultūras un izglītības procesu, kas veidojas, bibliotēkai mijiedarbojoties ar lasītājiem, kopienām un citām kultūras institūcijām Rīgā.
Gžegožs Kloda (Grzegorz Kłoda) ir poļu arhitekts un dizainers, kura profesionālās darbības centrā lielākoties ir bibliotēku arhitektūra. 2016. gadā viņš nodibināja savu arhitektūras studiju GK-Atelier un jau ar vietēja mēroga projektiem guva starptautisku atzinību un plašāku atpazīstamību. Latvijas Bibliotēku portāls piedāvā lasītājiem sarunu ar Gžegožu Klodu par bibliotēku lomu, attīstību un arhitektūru.
Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu, radošu cilvēku, par kuriem zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portālā turpinās interviju sērija “Iepazīstam savējos”. Šoreiz dodamies pie Valmieras Integrētās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļas bibliotekāres Līgas Bujanes.
Rīga, 15. okt., LETA. Vienotajā valsts un pašvaldību e-pakalpojumu portālā "www.latvija.lv", izmantojot AS "Swedbank" internetbankas lietotāja pieeju, var saņemt četrus Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes e-pakalpojumus, aģentūru LETA informēja e-lietu ministra preses sekretāre Evita Naglinska.
Šī gada 17. oktobrī Rīgā, viesnīcā Reval Hotel Latvija, notiek astotā Baltijas jūras valstu kultūras ministru konference "Kultūras nākotne Baltijas jūras reģionā".
Rīga, 16. okt., LETA. Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Bibliotēku likumā, kas nepieciešami sakarā ar rajona padomju likvidāciju pēc novadu izveidošanas.
Rīga, 15. okt., LETA. Valsts kanceleja izstrādā normatīvos aktus, kas paredz Eiropas Savienības (ES) Informācijas aģentūras reorganizāciju un raksturīgāko funkciju pārņemšanu.
Daugavpils, 15. okt., LETA. Nākamnedēļ, 24. oktobrī, plkst. 11 Krāslavas kultūras namā notiks 7. Krāslavas rajona Grāmatu svētki, aģentūru LETA informēja Krāslavas novada domē.
Latvijas Universitātes Bibliotēka rīko semināru "Augstskolas bibliotēkas mārketings – kam, kāpēc un kādā formā?". Seminārs notiks 20. oktobrī no plkst. 9.00 līdz 15.00, Raiņa bulv. 19, 1. auditorijā.
Sākusies reģistrācija 2. bibliotekāru "nekonferencei" BibCamp, kura 5. novembrī notiks Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē. Tās temats būs interneta un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju loma bibliotēkās. Pasākumu rīko informācijas tehnoloģiju kompānija TietoEnator Alise un to atbalsta Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte un valsts aģentūra "Kultūras informācijas sistēmas".
Rīga, LETA. Jautājums par atvērtā koda vai slēgtā koda programmatūras lietošanu valsts iestādēs ir katras iestādes pašas ziņā, atzinuši notikušās IKT nozares ekspertu padomes sēdes dalībnieki, aģentūru LETA informēja e-lietu ministres Signes Bāliņas preses sekretāre Evita Naglinska.