Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centrs sadarbībā ar Bibliotēku attīstības centru norišu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros no 2025. gada 15. janvāra līdz 23. oktobrim izsludināja rakstu konkursu par bibliotēkām, kuru likteņi saistīti ar muižām. Stāstu iesūtīšana un izvērtēšana noslēdzās, izraudzījāmies desmit labākos rakstus, kurus jauktā secībā publicējām Latvijas Bibliotēku portālā. Oktobrī izsludinājām arī rakstu lasītāju vērtēšanas konkursu, un oktobra izskaņā konkurss tika noslēgts. Tomēr vēlamies publicēt visus iesūtītos rakstus.
2025. gadā notika trīs Latvijas Nacionālās bibliotēkas Kompetenču attīstības centra (KAC) īstenoti profesionālās kvalifikācijas eksāmeni, kurus veiksmīgi nokārtoja 33 jeb 97 % no eksaminētajiem, iegūstot profesionālo kvalifikāciju “Bibliotekārs”.
Rīgas Centrālās bibliotēkas (RCB) Gadagrāmata ir kultūras dokuments, kas ik gadu atspoguļo bibliotēkas darbību, attīstības virzienus un tās vietu pilsētas sabiedriskajā dzīvē. Tā nav tikai statistikas un formālu atskaišu krātuve – Gadagrāmata ataino plašāku kultūras un izglītības procesu, kas veidojas, bibliotēkai mijiedarbojoties ar lasītājiem, kopienām un citām kultūras institūcijām Rīgā.
Gžegožs Kloda (Grzegorz Kłoda) ir poļu arhitekts un dizainers, kura profesionālās darbības centrā lielākoties ir bibliotēku arhitektūra. 2016. gadā viņš nodibināja savu arhitektūras studiju GK-Atelier un jau ar vietēja mēroga projektiem guva starptautisku atzinību un plašāku atpazīstamību. Latvijas Bibliotēku portāls piedāvā lasītājiem sarunu ar Gžegožu Klodu par bibliotēku lomu, attīstību un arhitektūru.
Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu, radošu cilvēku, par kuriem zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portālā turpinās interviju sērija “Iepazīstam savējos”. Šoreiz dodamies pie Valmieras Integrētās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļas bibliotekāres Līgas Bujanes.
Lai nodrošinātu veiksmīgu un plašu pirmsskolas vecuma bērnu iesaisti Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Atbalsta biedrības lasītveicināšanas programmā “Grāmatu starts”, Jūrmalas Centrālajā bibliotēkā un tās filiālēs no 2025. gada septembra līdz decembrim tika īstenota Pūčulēnu skola (3 nodarbības un izlaidums).
Rīga, 5. febr., LETA. Atzīmējot Starptautisko dzimtās valodas dienu, Valsts valodas aģentūra sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju šogad organizē daudzveidīgus pasākumus visām vecuma grupām, aģentūru LETA informēja Valsts valodas aģentūra.
Rīga, 5. febr., LETA. Nākamnedēļ, 10. februārī, kad tiek atzīmēta Vispasaules drošāka interneta diena, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts īstenotā projekta "Net-Safe Latvia" gaitā tirdzniecības centrā "Galerija Centrs" organizēs publisku pasākumu bērniem un jauniešiem.
Microsoft Latvia sadarbībā ar Net-Safe Latvia aicina apmeklēt apaļā galda diskusiju par bērnu drošības jautājumiem internetā un vecāku lomu tajā. Diskusija notiks Vispasaules drošāka interneta dienā š.g. 10. februārī, plkst. 10:30-12:30, Hotel Bergs (Rīgā, Elizabetes 83/85, Berga Bazārā).
Rīgas Kurzemes rajona izpilddirekcija ielūdz visus uz grāmatu pēcpusdienu ciklā "Tava un Mana Pārdaugava". 12. februārī plkst. 18.00 Kultūras un atpūtas centrā "Imanta" (Rīgā, Anniņmuižas bulvārī 29) būs Reiņa Ādmīdiņa grāmatu atvēršanas svētki.
Rīga, 5. febr., LETA. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ir sagatavojusi noteikumu projektu par mērķdotāciju piešķiršanu no valsts budžeta, lai nodrošinātu iespēju pašvaldību bibliotēkās bez maksas izmantot internetu un datorus.
Rīga, 4. febr., LETA. Joprojām nav atrisināts strīds starp Kultūras (KM) ministriju un AS "Rīgas kinostudija" par padomju gados uzņemto filmu autortiesībām, aģentūru LETA informēja KM sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.
Parīze, 4. febr., LETA–YAHOO NEWS. Rakstniece Džoanna Ketlīna Roulinga, kas pasaules slavu ieguvusi ar romānu sēriju par Harija Potera piedzīvojumiem, savai ģimenei atnesusi otro franču Goda leģiona ordeni, ko pirms vairāk kā pusgadsimta par drosmi kaujas laukā Pirmā pasaules kara laikā saņēma arī viņas vecvectēvs.
Rīga, 4. febr., LETA. Šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) direktors Edgars Vērpe un VKKF padomes locekle un rakstniece Nora Ikstena rosināja rast iespēju atjaunot regulāru VKKF budžeta finansējumu no stingri "iezīmētiem" nodokļiem: 3% akcīze no alkohola, 3% – no tabakas, kā arī atskaitījumu no izložu un azartspēļu nodevas un nodokļa.