Stiprināt globālās partnerības īstenošanas līdzekļus un atjaunot globālo partnerību ilgtspējīgai attīstībai.
Ko šis mērķis nozīmē Latvijas kontekstā?
Latvija kā pasaules valsts ar augstiem attīstības rādītājiem sadarbojas Eiropas Savienības (ES) līmenī un divpusējā partnerībā ar citām valstīm, lai visi atbildīgi virzītos uz ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu. Divpusējā attīstības sadarbībā Latvija īpaši sniedz atbalstu ES Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīm, veicinot labu pārvaldību, dzimumu līdztiesību, klimata pārmaiņu seku mazināšanu, kvalitatīvu izglītību un uzņēmējdarbības attīstību un digitalizāciju.
IAM skaidroti Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021. – 2027. gadam kontekstā. Tekstu autors: Pārresoru koordinācijas centrs.
Latvijas bibliotēku piemēri
Latvijas bibliotēkas aktīvi sadarbojas ar dažādām organizācijām un institūcijām, kopīgiem spēkiem sekmējot progresu IAM sasniegšanā. Sadarbība notiek gan projektu un programmu ietvaros, gan ikdienā, veidojot pastāvīgas partnerības bibliotēku pakalpojumu attīstīšanā un popularizēšanā.
Bibliotēku sadarbības partneru loks aptver gan tradicionālo ķēdi “muzeji – arhīvi – izdevniecības – bibliotēkas – grāmattirgotāji”, gan sadarbību izglītības sistēmas ietvaros, gan sadarbību ar privāto un nevalstisko organizāciju sektoru. Ļoti svarīga ir sadarbība ar valdībām un pašvaldībām. Šis faktors ir ļoti nozīmīgs pilsoniskas un iekļaujošas sabiedrības veidošanā, kas ikvienam indivīdam nodrošina iespēju piedalīties demokrātijas procesā.
Ļoti bieži bibliotēkas sadarbojas ar citām atmiņas institūcijām saistībā ar dažādu digitālo resursu, t. sk. digitālo kolekciju, izstrādi. Lielisks piemērs tam ir kolekcija “Zudusī Latvija”.
Valmieras bibliotēka sadarbojas ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu autobiogrāfiju krājuma izveidē Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā “Garamantas.lv”. Tāpat Valmieras bibliotēka 2020. gadā aizsāka sadarbību ar Valmieras muzeju Novadpētniecības platformas satura veidošanā, izveidojot šķirkli “Valmieras muzejs raksta”, kurā skatāmi muzeja pētnieku izveidotie materiāli par Valmieras vēsturi.
2020. gadā Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar Latvijas bibliotēkām, muzejiem un arhīviem uzsāka veidot jaunu digitālo kolekciju “Industriālais mantojums” par nozīmīgākajiem rūpniecības uzņēmumiem visā Latvijas teritorijā. Projektā iekļauti uzņēmumi, kuru produkcija bija zināma Latvijā, Padomju Savienībā vai visā pasaulē. Uzņēmumu vēsturiskais aptvērums ir no 19. gadsimta sākuma līdz 1991. gadam. Projektā katram uzņēmumam tiek veidots apraksts par uzņēmuma vēsturi, ēkām, kurās tas atradies un nozīmīgiem cilvēkiem šajā uzņēmumā. Apraksts tiek papildināts ar digitalizētiem objektiem no bibliotēku, muzeju, arhīvu krājumiem. Uzņēmumi no visas Latvijas teritorijas tiks atspoguļoti interaktīvā kartē. Pirmais aicinājums bibliotēkām veidot uzņēmumu vēstures aprakstus tika izsūtīts 2020.gada martā. Tika uzrunātas 40 reģionālās bibliotēkas, no kurām liela daļa piekrita veidot uzņēmumu vēstures aprakstus, apkopojot datus par uzņēmumu darbību, darbiniekiem un ēkām. Projekta gaitā izveidojusies lieliska sadarbība ar Rīgas Centrālo bibliotēku, kuras darbinieki izveidojuši 39 dažādu uzņēmumu aprakstus. No reģionu bibliotēkām saņemti 38 reģionālo uzņēmumu apraksti. Pārējos aprakstus veidoja reģionu muzeji un Latvijas Nacionālās bibliotēkas speciālisti. Bibliotekāri pētīja savus krājumus, novadpētniecības materiālus, sazinājās ar bijušajiem uzņēmumu darbiniekiem un reģionu muzejiem, lai izveidotu kvalitatīvus uzņēmumu aprakstus, kā arī iesūtīja 832 digitālos objektus no savām novadpētniecības datubāzēm. Patentu valdes bibliotēka nodrošinājusi piekļuvi 38 patentiem. Kopumā bibliotēkas izveidojušas vairāk nekā 300 lappušu (600 000 zīmju) lielu informācijas masīvu par dažādu uzņēmumu vēsturi.
Lai sekmētu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un stāstniecības lomu, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija 2009. gadā izveidoja bibliotēku tīklu “Stāstu bibliotēkas”, kura mērķis bija veicināt stāstīšanas tradīciju kā nemateriālā kultūras mantojuma nozīmīgas daļas pārmantošanu Latvijā. Šobrīd tīkls darbojas ar mērķi veicināt neformālo izglītību mantojuma jomā caur stāstniecību kā nozīmīgas nemateriālā kultūras mantojuma daļas aktualizēšanu Latvijā. Tīkls ir īpaša Latvijas bibliotēku sadarbības un pieredzes apmaiņas platforma, kuras ietvaros tiek īstenotas plaša tematiskā loka kultūras mantojumam un stāstniecības tradīcijai veltītas aktivitātes. Bibliotēkas tīkla ietvaros regulāri rīko stāstu stāstīšanas pasākumus, kā arī aktīvi iesaistās UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas organizētās aktivitātēs, veicinot vietējo kopienu savstarpējo komunikāciju, interesi par stāstīšanas tradīciju, vietējo mantojumu, tā apzināšanu, UNESCO idejām un vērtībām.
Arī Latvijas bibliotēku sistēmu kopumā raksturo nepārtraukta sadarbība un partnerība, kas notiek gan vertikāli, gan horizontāli. Bibliotēku sistēmas vertikālo līniju iezīmē Latvijas bibliotēku sistēmas piramīda, kur nacionālo līmeni pārstāv Latvijas Nacionālā bibliotēka kā bibliotēku sistēmas attīstības centrs un citas valsts nozīmes bibliotēkas, reģionālo līmeni pārstāv reģionu galvenās bibliotēkas kā bibliotēku sistēmas attīstības centri reģionos un vietējo līmeni pārstāv vietējas nozīmes bibliotēkas – pilsētu un novadu teritorijās un nozaru institūcijās. Gan vertikālo, gan horizontālo sadarbību ir sekmējuši Covid-19 pandēmijas ierobežojumi un to rosinātā aktīvā digitālo risinājumu izmantošana, kas ļauj sadarboties un tīkloties attālināti. Latvijas bibliotēkas sadarbojas arī ar citu valstu bibliotēkām un organizācijām, tādējādi veicinot pieredzes apmaiņu un profesionālo tīklošanos, kā arī progresu kādā no ilgtspējīgas attīstības mērķu virzieniem.