Veicināt miermīlīgu un iekļaujošu sabiedrību ilgtspējīgai attīstībai, nodrošināt taisnīgas tiesas pieejamību visiem un izveidot efektīvas, atbildīgas un iekļaujošas institūcijas visos līmeņos.
Ko šis mērķis nozīmē Latvijas kontekstā?
Efektīva valsts pārvalde, neatkarīga un pietiekami ātra tiesu vara ir veiksmes atslēga cilvēku ticībai taisnīgumam un motivācijai dzīvot un strādāt Latvijā. Latvija turpina uzlabot tiesiskumu un pārvaldību, ievieš ērtus un viegli pieejamus elektroniskos pakalpojumus. Korupcijas mazināšana arvien ir augstas prioritātes mērķis. Pārvaldība Latvijā aktīvi piedāvā cilvēku vajadzībās balstītus risinājumus. Pārvaldība uzlabosies, ja vairāk izmantosim pierādījumos balstītas un jaunas metodes, kā arī, ja pati sabiedrība vairāk iesaistīsies risinājumu veidošanā.
IAM skaidroti Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021. – 2027. gadam kontekstā. Tekstu autors: Pārresoru koordinācijas centrs.
Latvijas bibliotēku piemēri
Bibliotēkas ir nozīmīgi sadarbības partneri publisko pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Iedzīvinot “Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam” pausto apņemšanos veidot Latvijā viedās pašvaldības, arvien aktuālāka kļūst nepieciešamība nodrošināt plašu valsts un pašvaldības pakalpojumu pieejamību reģionos. Tāpēc 2015. gadā Latvijā tika uzsāka Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) tīkla izveide novados. VPVKAC tīkla paplašināšanā nozīmīgu lomu ieņem bibliotēkas, jo bibliotēkās ir pieejama gan tehniskā infrastruktūra (datori, printeri u. c.), gan bibliotekāri, kuri var sniegt atbalstu pakalpojumu izmantošanā. 2021. gada novembrī VPVKAC darbojās 124 vietās, t. sk. 5 bibliotēkās.
Ikkatrā demokrātiskā sabiedrībā ir vajadzīgi pilsoņi, kuri spēj kritiski domāt, uzdot jautājumus un nebaidās izteikt savu viedokli, bet vienlaikus ir toleranti un prot uzklausīt arī citu cilvēku viedokļus. No 2020. gada februāra līdz 2021. gada augustam Latvijas Nacionālā bibliotēka piedalījās starptautiskā projektā “Debatē par būtisko” (Debate Your Issue, DYI), kura mērķis bija stiprināt Eiropas jauniešu (vecumā no 18 līdz 25 gadiem) izpratni par politiku, demokrātiju un iecietību un to draudiem: dezinformāciju, neiecietību, polarizāciju, naida kurināšanu. Debatēšana spēj jauniešiem iemācīt pamatoti un pārliecinoši aizstāvēt savu viedokli un uzskatus. Turklāt, kritiski risinot dažādus sociāli politiskus jautājumus, tiek veicināta politiskā izglītībā attiecīgajā reģionā.