Pierakstīties jaunumiem

Jaunumi

“Visā vasarā lasītavā neesot redzēts neviens latvietis”. Lasīšanas kultūra Rīgas Jūrmalā pirms 100 gadiem 
LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 15. apkopojums 
Ideju banka #3: Grāmatu bingo 
Dzejas dienu pasākumi Rīgas Centrālajā bibliotēkā 
Dokk1 – vieta, kur bibliotēka pārtop par sabiedrības sirdi: iespaidi no Orhūsas 
LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 14. apkopojums 

Skatīt vairāk

22 Aug 2025

Aicinājums bibliotekāriem!

Pirmos vārtus uz plašāku pasauli kā pirms 500 gadiem reformācijas laikā, tā mūsdienās cilvēkam atver grāmata.

Sistemātiska pasaules iepazīšana nav iedomājama bez mērķtiecīgi veidota grāmatu kopuma – privātas vai sabiedriskas bibliotēkas, kas palīdz atrast atbildes uz eksistenciālajiem jautājumiem, vērtēt dažādus politiskos, sociālos, kultūras procesus.

Rakstpratība sākusies ar kristīgo baznīcu, nācija ‒ ar grāmatu. Tauta un tās valoda nevar pastāvēt bez savas grāmatniecības – grāmatu ražošanas, izplatīšanas, saglabāšanas un izmantošanas sistēmas, kurā noteicošā loma ir sabiedrībai, jo tā nosaka grāmatu repertuāru, piešķir jēgu un vērtību literatūrai. Savukārt bibliotēka veido saikni starp grāmatām un lasītājiem, ietekmē lasītāju gaumi un lasīšanas kultūru. To apzinoties, reformators Mārtiņš Luters jau 1524. gadā rosināja bibliotēku dibināšanu un šis aicinājums kļuva par pamatu Latvijas vecākās – Rīgas pilsētas bibliotēkas – tapšanai. Grāmata, teksts dzimtajā valodā ir drošākais ceļš uz cilvēka prātu un sirdi, tādēļ reformatori un tās atbalstītāji čakli gādāja lasāmvielu nacionālajās valodās. Arī pirmā grāmata latviešu valodā – luterāņu mise (1525) – radusies un gājusi bojā reformācijas cīņu virpuļos.

Grāmatas un bibliotēkas vēsture ir spogulis, kurā ieraugāmi nācijas intelektuālie meklējumi, sasniegumi un zaudējumi, attieksme pret savējiem un “citādajiem”. Pirmās iespiestās latviešu grāmatas piecsimtgade, ko svinēsim 2025. gadā, ir iespēja ieskatīties šajā spogulī, izcelt grāmatu un bibliotēku dažādos likteņus gan pilsētās, gan laukos.

  • Cik kupls un daudzveidīgs bijis novadnieku ‒ vietējo autoru ‒ loks, viņu iespējas publicēt savus darbus?
  • Kāds bijis šo grāmatu ceļš pie lasītājiem?
  • Kā veidojusies lasīšanas kultūra, lasītāju gaume cauri laiku lokiem?
  • Kāda loma šajā procesā bijusi vietējiem izdevējiem, kolportieriem, grāmattirgotavām, mājas un publiskajām bibliotēkām?
  • Kādas ir spilgtākās iezīmes mūsdienu lasītāja portretā, ko viņš gaida no grāmatu izdevējiem, tirgotājiem, bibliotēkām?

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina ikvienu bibliotēku pievienoties ceļā uz gaidāmo jubileju, daloties ar saviem stāstiem, atklājumiem, atziņām par grāmatniecības vēsturi gan savā kopienā, gan visā Latvijā!

Grāmatniecības pieturpunktu karte

Jaunumi

Grāmatai 500, Pētniecība un izglītība, Raksti

“Visā vasarā lasītavā neesot redzēts neviens latvietis”. Lasīšanas kultūra Rīgas Jūrmalā pirms 100 gadiem 

Kāda bija lasīšanas kultūra un bibliotēku loma Rīgas Jūrmalā pirms simt gadiem? Kā situāciju uzlaboja laikraksta aktīva iesaiste un pirmās Grāmatu dienas pilsētā? Par to, vasaras un kūrorta sezonu noslēdzot, Latvijas Bibliotēku portāla rakstā pēta Latvijas Nacionālās bibliotēkas Periodikas lasītavas galvenā bibliogrāfe Kristina Papule.

Grāmatai 500, Raksti

LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 15. apkopojums 

Latvijas Radio iknedēļas raidījums “Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500”, kas tapis sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB), no 2022. gada februāra līdz 2024. gada decembrim 123 sēriju garumā caur ekspertu pētījumiem un vēstures avotiem izzināja, kā piecu gadsimtu garumā attīstījusies latviešu valoda un grāmatniecība, ietekmējot zināšanas, idejas un jaunradi Latvijā, tādā veidā stiprinot mūsu piederību Eiropas kultūrtelpai. Piecsimtgades kulminācijas gadā LNB un Bibliotēku portāls aicina bibliotekārus no jauna iepazīt izskanējušos raidījumus, regulāri publicējot apkopojumus.

Grāmatai 500, Ziņas

Dzejas dienu pasākumi Rīgas Centrālajā bibliotēkā 

Latvijas Rakstnieku savienība sadarbībā ar Rīgas Centrālo bibliotēku rīko virkni pasākumu, lai atzīmētu Dzejas dienas 2025. No 21. augusta līdz 2. oktobrim septiņās RCB filiālbibliotēkās ar lasījumiem viesosies pazīstami latviešu dzejnieki – Andris Breže, Ērika Bērziņa, Artis Ostups, Andra Manfelde, Edvīns Raups, Roberts Vilsons un Māra Zālīte. Šogad Dzejas dienas norisinās ar saukli “Dzeja svin!”.

Grāmatai 500, Raksti

LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 14. apkopojums 

Latvijas Radio iknedēļas raidījums “Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500”, kas tapis sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB), no 2022. gada februāra līdz 2024. gada decembrim 123 sēriju garumā caur ekspertu pētījumiem un vēstures avotiem izzināja, kā piecu gadsimtu garumā attīstījusies latviešu valoda un grāmatniecība, ietekmējot zināšanas, idejas un jaunradi Latvijā, tādā veidā stiprinot mūsu piederību Eiropas kultūrtelpai. Piecsimtgades kulminācijas gadā LNB un Bibliotēku portāls aicina bibliotekārus no jauna iepazīt izskanējušos raidījumus, regulāri publicējot apkopojumus.

Laika ass

  •  

    Pirmā grāmata

    Pirmais iespiestais teksts latviešu valodā ir tapis Reformācijas ietekmē. Reformācijas...
  •  

    Kanīzija katehisms

    Viļņā iespiesta vecākā saglabājusies grāmata latviešu valodā – katoļu katehisms...
  •  

    Manceļa sprediķi

    Iznāk Georga Manceļa “Lettische Langgewünschte Postill” (“Ilgi gaidītais latviešu sprediķu...
  •  

    Bībeles tulkojums

    Zviedru karaliskajā tipogrāfijā sāk iespiest Vidzemes ģenerālsuperintendenta Johana Fišera organizēto...
  •  

    Hartknoha apgāds

    Rīgā dibināts Johana Frīdriha Hartknoha apgāds, kas uzturēja ciešus kontaktus...
  •  

    Stendera grāmatas

    Luterāņu mācītājs Gothards Frīdrihs Stenders (arī Vecais Stenders) Aizputē Jēkaba...
  •  

    Academia petrina

    Atklāta Jelgavas akadēmiskās ģimnāzijas jeb Academia Petrina bibliotēka – pirmā...
  •  

    Valdemārs Ēdolē

    Krišjānis Valdemārs ar muižnieku fon Bēru dzimtas atbalstu dibina pirmo...
  •  

    Alunāna “Dziesmiņas”

    Nāk klajā jaunlatvieša Jura Alunāna dzejas krājums “Dziesmiņas”, kas apkopo...
  •  

    Drukas aizliegums

    Stājas spēkā latīņu drukas aizliegums Latgalē. Aizliegums iespiest un izplatīt...
  •  

    Misiņa bibliotēka

    Jāņa Misiņa bibliotēkas sākums – tiek saņemta Vidzemes gubernatora atļauja...
  •  

    Konversācijas vārdnīca

    Rīgas Latviešu biedrība sāk publicēt pirmo pabeigto universālas ievirzes enciklopēdiju...
  •  

    Ansis Gulbis

    Pēterburgā savu grāmatu apgādu nodibina Ansis Gulbis. Tā iecere ir...
  •  

    Nacionālā bibliotēka

    Latvijā dibināta Valsts bibliotēka – mūsdienās Latvijas Nacionālā bibliotēka. Latvijas...
  •  

    Grāmatu Draugs

    Helmārs Rudzītis Rīgā nodibina izdevniecību “Grāmatu Draugs”. Tās komerciālie panākumi...
  •  

    Apgāds “Daugava”

    Darbību Stokholmā uzsāk Dagnijas un Jura Šleieru dibinātais apgāds “Daugava”,...