Nodrošināt ilgtspējīgus patēriņa paradumus un ražošanas modeļus.

Ko šis mērķis nozīmē Latvijas kontekstā?

Latvija pievienojas ANO, t.sk. Eiropas Savienības valstu, apņēmībai ierobežot cilvēka ietekmi uz vidi, mazinot klimata pārmaiņu ietekmi, novēršot dabas katastrofas, ar to saistītu migrāciju un veselības problēmas. Eiropā to sauc par Zaļo kursu. Latvija pakāpeniski veido jaunu – klimatneitrālu – ekonomiku, kurā zemes resursi tiek izmantoti iespējami taupīgi un racionāli. Būs nepieciešami jauni tehnoloģiskie risinājumi un uzlabojumi atkritumu apsaimniekošanā. Uzņēmumi aktīvāk informēs iedzīvotājus par savu ilgtspējas praksi, un valsts turpinās veikt zaļos publiskos iepirkumus. Tā kā pieprasījums lielā mērā nosaka piedāvājumu, izšķirošas ir ikviena iedzīvotāja rīcības izvēles, kas atbilst ilgtspējīgam patēriņam un sabiedrības maksātspējai.

IAM skaidroti Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021. – 2027. gadam kontekstā. Tekstu autors: Pārresoru koordinācijas centrs.

Latvijas bibliotēku piemēri

Latvijas bibliotēku iniciatīvas, kas veicina videi draudzīgu bezatkritumu dzīvesveidu, var iedalīt divās grupās. Pirmkārt, tie ir izglītojoši un praktiskas ievirzes pasākumi un aktivitātes kopienas iedzīvotāju izpratnes paaugstināšanai un ilgtspējīga dzīvesveida veidošanai, mainot ikdienas paradumus. Piemēram, pasākumi “Grāmatas otrā dzīve”, “Avīzes otrā dzīve”, kuros no vecajiem iespiedizdevumiem tiek veidoti dekori; dažādas radošās nodarbības bērniem, izmantojot otrreizējos materiālus; lekcijas par bezatkritumu dzīvesveidu, atkritumu šķirošanu utt. Madonas novada bibliotēka izveidojusi spēli par atkritumu šķirošanu.

Bauskas Centrālā bibliotēka pēdējos gados realizējusi vairākas aktivitātes, kuru izmanības centrā ir atbildīgs patēriņš un videi draudzīgu risinājumu meklēšana:

• ideju konkurss “Radi videi draudzīgu iepakojumu pats!” – tika radītas brīnišķīgas idejas un izpildījums eko iepakojumam;
• tējas maisiņu šūšana – bibliotēkas lietotājiem un bibliotekāriem tika organizēta radošā darbnīca, kurā tika šūti dabai draudzīgi un vairākkārt izmantojami tējas maisiņi;
• auduma maisiņu šūšana – bibliotēkas darbinieki šuva maisiņus bibliotēkas lietotājiem, lai tie varētu grāmatas pārnēsāt dabai draudzīgā un vairākkārt lietojamā maisiņā.

Ventspils bibliotēkā un citās Latvijas bibliotēkās izvietotas bateriju savākšanas kastes, bibliotēkas iesaistās makulatūras vākšanas akcijās u. c.

Otrs virziens, kam bibliotēkas pievērš uzmanību, ir paradumu maiņa bibliotēkas darbības un pasākumu nodrošinājumā: plastmasas trauku aizstāšana ar papīra vai keramikas izstrādājumiem, pārdomāta ēdināšanas uzņēmumu izvēle, atbalstot uzņēmējus, kas piedāvā videi draudzīgus risinājumus, rūpīgāka biroja preču un
tehnikas izvēle u. c.

Ja mēs skatāmies uz bibliotēku darbības principiem, tad tajās kopš seniem laikiem notiek dalīšanās (gan ar zināšanām, gan priekšmetiem), bibliotēkas piedāvā straumēšanas pakalpojumus, ekonomiski izdevīgu piekļuvi kultūras vērtībām, informācijas avotiem utt. Tāpēc Gētes institūta Rīgā bibliotēkā papildus grāmatām un filmām iespējams patapināt arī dažādas ierīces, instrumentus un rotaļlietas: lietas, kuras šad tad ir nepieciešamas, tomēr nebūtu obligāti jāpērk. Lietu bibliotēka piedāvā izmaksu ziņā ekonomisku, videi draudzīgu un ilgtspējīgu alternatīvu šo lietu izmantošanai – tā ir inovatīva un praktiska ievirze ilgtspējīgai domāšanai un dzīvošanai. Lietu bibliotēka Gētes institūtā Rīgā ir tapusi kā daļa no tāda paša nosaukuma projekta, kas jau īstenots Gētes institūtos Bratislavā un Prāgā.