Padarīt pilsētas un apdzīvotas vietas iekļaujošas, drošas, pielāgoties spējīgas un ilgtspējīgas.
Ko šis mērķis nozīmē Latvijas kontekstā?
Latvijai būtiski veicināt iedzīvotāju piesaisti ne tikai pilsētās, bet arī mazpilsētās un lauku teritorijās. Tur, kur dzīvokļu fonds ir nepietiekams, laikposmā līdz 2027. gadam cilvēkiem tiks palielinātas iespējas iegūt pietiekami kvalitatīvu un energoefektīvu mājokli. Nākotnē cilvēki vairāk izmantos ilgtspējīgu transportu – lietos sabiedrisko transportu, transportlīdzekļus, kas izmanto AER, kā arī velosipēdus. Uzturēsim tos ceļus, kas vajadzīgi uzņēmējdarbībai, cilvēku nokļūšanai līdz skolām un darbam, kā arī pakalpojumu sniegšanai. Tiks mērķtiecīgi strādāts, lai mazinātu, lai mazinātu bojā gājušo skaitu ceļa satiksmes negadījumos. Latvijas pilsētās ar augstu apdzīvotību tiks samazināts gaisa piesārņojums, pārstrādāts vairāk atkritumu un paplašinātas zaļās teritorijas, kā arī gādāts par to pielāgošanu veselīga dzīvesveida uzturēšanai.
IAM skaidroti Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021. – 2027. gadam kontekstā. Tekstu autors: Pārresoru koordinācijas centrs.
Latvijas bibliotēku piemēri
Bibliotēkām ir milzīga loma 11. mērķa sekmēšanā. Bibliotēkas ir tās, kas rāda priekšzīmi, veidojot iekļaujošu, drošu un ilgtspējīgu vidi. Bibliotēkas ir tikšanās vietas, kur mācīties un runāt par ilgtspēju, tās nodrošina dokumentārā un cita veida kultūras mantojuma saglabāšanu nākamajām paaudzēm, piedāvā digitālos resursus un e-pakalpojumu, kā arī iespēju robežās uzlabo bibliotēku ēku ilgtspēju.
2020. gadā Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēka (šobrīd – Ulbrokas bibliotēka) pārcēlās uz jaunām telpām jaunajā novada kultūras centrā “Ulbrokas Pērle”. Ēkas izbūvē ievēroti ilgtspējīgas būvniecības principi un priekšroka dota ilgtspējīgiem un energoefektīviem materiāliem, kā arī vietējiem ražojumiem. Jumta apjumšanai
izmantotas slānekļa plāksnes, kas ir viens no visekoloģiskākajiem jumta segumiem, termoizolējošs, ilgmūžīgs un izturīgs pret dabas apstākļiem, piemēram, uguni un salu. Ēkas logu rāmji veidoti no koka, kas mūsdienās nav pārāk izplatīts risinājums; arī lielākā daļa grīdu, kāpņu un akustisko paneļu ir no koka. Turklāt šie koka izstrādājumi ir ražoti Latvijā, ievērojot ekoloģiskos principus. Lielākā daļa mēbeļu arī gatavotas no koka, un to veicis vietējais koka mēbeļu ražotājs.
Zemītes pagasta bibliotēka 2018. gadā organizēja vietējo iedzīvotāju sapulci “Esi pilsoniski aktīvs – piedalies, iesaisties un dari Kandavas novadā!”. Sanāksme pulcēja vairāk nekā 40 pagasta ļaudis, kas aktīvi apsprieda pagasta attīstībai svarīgas aktualitātes un izvirzīja idejas dzīves vides uzlabošanā. Daudzas sapulces laikā apspriestās idejas tika īstenotas – gan pašu spēkiem, gan rakstot projektus un uzrunājot pašvaldību.
Ar mērķi saliedēt savu kopienu, Ipiķu pagasta bibliotēka 2020. gadā uzsāka jaunu tradīciju – ugunskura iedegšanu pie Latvijas–Igaunijas robežas Ziemas Saulgriežos (trīs gadus tas notika tikai Vasaras Saulgriežos). Pēdējie Vasaras Saulgrieži bija ļoti emocionāli. Tas saistīts ar 2020. gada ārkārtējo situāciju, kad pulcēšanās ierobežojumi liedza organizēt pasākumus. Apmeklētāji, īpaši Igaunijas iedzīvotāji, ļoti gaidīja šo kopā būšanu un ieradās ļoti kuplā skaitā.
Ieriķu bibliotēkā 2020. gadā notika vairākas Ieriķu kopienas satikšanās. Tajās pulcējas ieriķieši, kuriem rūp ciema attīstība, kā arī vietējo iedzīvotāju iepazīšana. Kopienas tikšanās reizēs bibliotēku apmeklēja arī viesi – speciālisti –, kuri ar ieriķiešiem dalījās pieredzē un iedvesmoja rīkoties ciema izaugsmes labā. Diemžēl Covid-19 izplatības mazināšanas ietekmē kopienas darbība ir apstājusies. Situācijai uzlabojoties, ieriķieši plāno turpināt tikties kopienas lokā, lai risinātu izvirzītos jautājumus, piemēram, kā pilnveidot un attīstīt ciema identitāti.
Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē pieaug sabiedrības interese par dzimtas saknēm, savu novadu, novada kultūrvēsturi. Bibliotēkās arvien vairāk palielinās pieprasījums pēc novadpētniecības resursiem, aug to izmantojamības rādītāji. Tāpēc novadpētniecības darbs ir viens no spēcīgākajiem Latvijas publisko bibliotēku darba virzieniem. Latvijas bibliotēku novadpētniecības krājumi ietver unikālas liecības par novadiem, ievērojamiem novadniekiem, sociālās, ekonomiskās un kultūras dzīves sasniegumiem, paaudžu paaudzēs saglabātām tradīcijām un vērtībām. Bibliotēkas kļuvušas par savu novadu kolektīvās atmiņas, unikalitātes un savdabības koda glabātājām.
Alūksnes novada pašvaldības kultūras un kultūrizglītības iestāžu projektu konkursā atbalstu un finansējumu ieguva Alūksnes pilsētas bibliotēkas projekts “Alūksnieši stāsta”. Atmiņu stāstu kolekciju sākts veidot par tematiem un notikumiem, kam 2020. vai 2021. gadā ir jubileja vai piemiņas datums, piemēram, “Darbs pašvaldībā valsts neatkarības atjaunošanas laikā”, “100 gadi kopš Alūksnei piešķirtas pilsētas tiesības”, “Drošības struktūru darbs Alūksnē”, “Otrajā pasaules kara laikā piedzīvotais”, “Alūksnes Dzimtsarakstu nodaļas darbs”, “Žurnālistu darba gaitas, to aizkulises”. Alūksnes pilsētas darbinieki ar plašsaziņas mediju starpniecību un individuālās sarunās aicināja ikvienu – bijušo vai esošo – alūksnieti dalīties atmiņās, izstāstīt savu vai sava ģimenes locekļa stāstu. Rezultātā tapa videostāstu kolekcija, kurā atmiņās dalās vairāk kā 30 alūksnieši. Video filmēja novadnieks, entuziasts Vilnis Blūms. Projekts veicināja arī novadpētniecības materiālu digitalizāciju, jo atmiņu sniedzēju stāsti tika vizualizēti ar fotogrāfijām un dokumentiem (kuri bija jādigitalizē). Tādējādi kopā
digitalizēti vairāk nekā 300 materiāli.
Ikšķiles novada Centrālā bibliotēka Ikšķiles 835. jubilejai veltīja virtuālo izstādi “Ikšķilei 835. Šķirstot grāmatu”, kurā interesenti varēja iepazīties ar grāmatām, kas satur būtisku informāciju par novadu un tā vērtībām. Uzsākta arī lasītāju un citu interesentu iepazīstināšana ar novadniekiem, publicējot ciklu “Esam lepni!”. Tajā katram konkrētajam novadniekam ir veltīts ieraksts, kurā iekļauta īsa biogrāfija, saistība ar Ikšķili un norādēm uz elektroniskajiem resursiem.
Lai aktivizētu pagastu bibliotēku darbu ar novadpētniecības materiāliem Kuldīgas Galvenā bibliotēka 2020. gadā organizēja konkursu “Virtuālā izstāde 2020”. Konkursa norises laikā Kuldīgas reģiona bibliotēkas izveidoja 152 bibliogrāfiskos aprakstus materiāliem no novadpētniecības mapēm, kam pievienoti pilnteksti anotācijās. Novadpētniecības datubāze papildināta ar 477 fotogrāfiju un attēlizdevumu bibliogrāfiskajiem aprakstiem ar anotācijās pievienotiem digitalizētiem attēliem. Kuldīgas Galvenās bibliotēkas tīmekļvietnē izveidota sadaļa “Virtuālās izstādes”, kur vienkopus skatāmas Kuldīgas reģiona pagastu bibliotēku 2020. gadā izveidotās virtuālās izstādes.
Viesatu iedzīvotāji pēc bibliotēkas iniciatīvas katru gadu tiek aicināti piedalīties izstādes veidošanā ciklā “Fotogrāfija stiprina ģimeni un aktivizē sabiedrību”. Šajā ciklā notikušas fotoizstādes par Viesatu senajām amatu prasmēm un dzīvesveidu, liktenslietām, skolas izlaidumiem, svētkiem, apģērbu u. c. 2020. gada tēma bija “Viesatu pagasta mājas 2020. gadā”. Iedzīvotāji tika aicināti ar telefonu vai fotoaparātu nofotografēt savu māju, tās apkārtni un citas ēkas teritorijā un nofotografēto materiālu nogādāt bibliotēkā, kā arī pievienot aprakstu par mājas celšanas gadu, kā radies mājas nosaukums, kādi cilvēki dzīvojuši mājā.