2025. gada pavasarī tika izveidota Latvijas–Vācijas partnervalsts iniciatīva 2025–2028. Lai veicinātu iniciatīvas atpazīstamību un iepazīstinātu bibliotekārus ar tās piedāvātajām iespējām, partnervalstu iniciatīvas darba grupa ir nolēmusi no 2026. gada februāra organizēt tiešsaistes semināru sēriju reizi divos mēnešos. Latvijas bibliotēku darbinieki ir laipni aicināti piedalīties.
2026. gada 25. septembrī Salaspilī notiks jau tradicionālā Knuta diena. Šis gads ir īpašs, jo Knuta diena noris Knuta Skujenieka (1936–2022) un Intas Skujenieces (1936) 90 gadu jubilejas zīmē. Intu Skujenieci 90 gadu jubilejā sveicām 29. jūlijā, savukārt Knutu Skujenieku pieminam viņa dzimšanas dienā – 5. septembrī.
2026. gadā Latvijas Bibliotēku portāls dos vārdu saviem galvenajiem lasītājiem – bibliotekāriem. Katru mēnesi izraudzīsimies mēneša vēstnesi, kurš mēneša noslēgumā dalīsies ar to, ko portālā lasījis un uzskatījis par vērtīgu, kas viņu uzrunājis, iedvesmojis, noderējis darbā, licis aizdomāties un ko noteikti gribētos izcelt. Gada astotais mēnesis – augusts – ir aizritējis, un dodam vārdu astotajai vēstnesei – Rīgas Tehniskās universitātes Zinātniskās bibliotēkas direktorei Baibai Āriņai.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centrs aicina bibliotekārus no visas Latvijas pieteikties neformālajām bibliotekāru kompetenču pilnveides mācībām “Medijpratības meistari”. Vietu skaits ir ierobežots, tāpēc tiek rīkots atlases konkurss. Pieteikšanās noris līdz 2026. gada 16. septembrim.
Leipcigā grāmatniecības vēsture nav noslēgta muzeju vitrīnās. Grāmatu kultūra te ir nozīmīga pilsētas identitātes daļa. Cilvēki lasa tramvajos, parkos un kafejnīcās, savukārt vietējie ar lielu prieku iesaka neformālos tūrisma maršrutos iekļaut neatkarīgo izdevniecību grāmatnīcas un rūpīgi atzīmē tās papīra kartēs. Pilsētas grāmatniecisko pašapziņu ik gadu no jauna apliecina Leipcigas Grāmatu gadatirgus vai īpašs lasīšanas notikums “Leipzig liest” (“Leipciga lasa”) – viens no lielākajiem literatūras festivāliem Eiropā. Leipciga ir arī rakstnieku pilsēta: pieci no divdesmit Vācijas Grāmatu balvai 2024. gadā nominētajiem autoriem dzīvo un raksta Leipcigā.
2026. gada 29. septembrī Eiropas Bibliotēku, informācijas un dokumentācijas asociāciju birojs (EBLIDA) aicina bibliotēku profesionāļus un bibliotēku asociāciju pārstāvjus piedalīties ELAN sadarbības sesijā tiešsaistē, kas būs veltīta bibliotēku finansēšanas iespējām, projektu ideju attīstīšanai un starptautisku partnerību veidošanai. ELAN sadarbības sesijas ir veidotas, balstoties uz septiņiem pīlāriem jeb būtiskiem elementiem, kas palīdz stiprināt bibliotēku un bibliotēku asociāciju kapacitāti Eiropā.
Laikā, kad pasaule atzīmē Viljama Šekspīra 444 gadu jubileju, Dd laboratory un Dd studio sadarbībā ar LR Izglītības un zinātnes ministriju dāvina Latvijas skolām 700 "Play_shakespeare" diskus.
Rīga, 24. okt., LETA. Ceturtdien, 30. oktobrī, jau desmito reizi tiks pasniegta "Autortiesību bezgalības balva", aģentūru LETA informēja biedrības "Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība" (AKKA/LAA) komunikācijas nodaļas vadītāja Agnese Kārše.
Okupācijas muzejs ielūdz visus interesentus uz Heinriha Stroda dokumentu krājuma "PSRS atklātajos iespieddarbos, radio un televīzijas raidījumos publicēšanai aizliegto datu saraksts. Slepeni. Maskavā, 1970". Krājuma atvēršana notiks 28. oktobrī pulksten 16:00 muzeja telpās.
Rīga, 23. okt., LETA. Gada laikā, kopš portālā "www.drossinternets.lv" izveidota ziņošanas iespēja, ir saņemts vairāk nekā 160 ziņojumu – 20 no tiem nosūtīti Valsts policijai tālākai izmeklēšanai un konsultācijām, bet piecos gadījumos ierosinātas krimināllietas.
Š.g. 28. un 29. oktobrī Valmieras integrētajā bibliotēkā (Valmierā, Cēsu ielā 4) notiks Latvijas zinātnisko, speciālo un publisko bibliotēku direktoru 2008. gada rudens sanāksme.
Rīga, 24. okt., LETA. 29. oktobrī plkst. 19.30 kafejnīcā "Metakafe", Kronvalda bulvārī 2 b, notiks jaunās dāņu dramaturģijas lasījums, aģentūru LETA informēja pasākuma rīkotāji.
Rīga, 24. okt., LETA. Valsts prezidents Valdis Zatlers paredz projektam "Collective Memory" jeb "Dzīvā vēsture", kas šodien tika atklāts Rīgas pilī un kas turpmāk ļaus fiksēt, uzglabāt, sistematizēt un ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību plašākai sabiedrībai padarīt pieejamu dzīvās vēstures liecību krājumu, lielu nākotni.