Bibliotēku nozares terminoloģijas attīstības pirmsākumi Latvijā meklējami pirmās neatkarības laikā, taču pirmā nozares terminu vārdnīca – Jevgēņijas Peiles “Bibliotekāro terminu vārdnīca” – tika publicēta tikai 1957. gadā.
Lai attīstītu bibliotēku nozares terminoloģiju – izveidotu, pieņemtu, publiskotu un ieviestu praksē korektus terminus, – kopš 20. gadsimta 70. gadiem aktīvu darbu nozares terminoloģijas laukā izvērsusi Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB, tolaik – Viļa Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēka, 90. gados – Latvijas Valsts bibliotēka).
Terminu izdevumi
Terminu vārdnīcu izdevumi Latvijas bibliotēku nozarē netiek bieži izdoti. Starp zināmākajiem ir Silvijas Liniņas un Annas Mauliņas sastādītais izdevums “Bibliotēku fondi un katalogi” (1993) un 2001. gadā publicētais Džanetas Stīvensones (Janete Stevenson) skaidrojošās vārdnīcas “Bibliotēku un informācijas pārvaldība” (Dictionary of Library and Information Management, 1997) tulkojums (izdevumu sagatavojusi Inese Auziņa-Smita un Baiba Sporāne). Nozares terminoloģijas popularizēšanai vairāk izmantoti periodiskie izdevumi – laikā no 1976. līdz 1994. gadam klajā nākuši 36 uzziņu turpinājumizdevuma “Bibliotekārie un bibliogrāfiskie termini” laidieni. 2000. gadā izdots 37. šī izdevuma laidiens ar nosaukumu “CONCORDIA: bibliotēkzinātnes, bibliogrāfijas, grāmatzinātnes un informācijas zinātnes termini”.
Vienotas terminoloģijas izstrāde un aktivitātes elektroniskajā vidē
Elektroniskajā vidē aktīva terminoloģiskā darbība tika uzsākta 2000. gadā, kad LNB speciālistu vadībā izveidota Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas (LZA TK) Bibliotēkzinātnes, bibliogrāfijas, grāmatzinātnes un informācijas zinātnes terminoloģijas apakškomisija. 2006. gadā ar Valsts Kultūrkapitāla fonda kultūras programmas “Bibliotēku, arhīvu un muzeju sadarbības projektu digitālā vidē atbalsts” finansējumu tika realizēts Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas un Muzeju valsts pārvaldes kopprojekts “Tiešsaistes terminu banka: arhīvi, bibliotēkas, muzeji”. Iemesli šāda projekta izstrādei bija vairāki – kopīgs darbs digitalizācijas laukā, precīzu metadatu veidošana, saskaņoti funkcionālie standarti, kā arī lingvistiski un saturiski vienota terminoloģija nacionālā un starptautiskā līmenī, kā arī starpnozaru aspektā. Datubāze ātri ieguva popularitāti nozares speciālistu vidū un tika atzīta par vienu no satura ziņā vērtīgākajiem elektroniskajiem resursiem.
Sadarbības paplašināšanās: saturiski un tehnoloģiski jauninājumi
Reaģējot uz straujo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, starptautiskās profesionālās komunikācijas attīstību un lokālajām strukturālajām pārmaiņām, 2011. gada nogalē Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas Bibliotēkzinātnes, bibliogrāfijas, grāmatzinātnes un informācijas zinātnes terminoloģijas apakškomisija tika paplašināta, iesaistot arhīvu nozares speciālistus, un pārsaukta par Informācijas un dokumentācijas terminoloģijas apakškomisiju. Apvienojoties dažādu kultūras mantojuma institūciju profesionāļiem, tiek apkopoti, izstrādāti, apstiprināti jauni termini, harmonizētas nozaru terminu sistēmas, sniegts terminoloģisks atbalsts nozares projektu, vadlīniju, normatīvo dokumentu izstrādātājiem un īstenotājiem. Lai iepazīstinātu bibliotēku un saskarnozaru speciālistus ar LZA Terminoloģijas komisijas un tās apakškomisiju darbu, kā arī informētu par LZA TK Informācijas un dokumentācijas terminoloģijas apakškomisijas un tajā pārstāvēto organizāciju veikumu, veicinātu izpratni par terminu pieņemšanas un apstiprināšanas kārtību 2017. gadā tika atjaunota tradīcija organizēt ikgadējas terminoloģijas konferences. Īpaši nozīmīga bija 2019. gada zinātniskā konference “Latviešu terminoloģija simts gados”, kas veltīta pirmās Terminoloģijas komisijas atcerei. 2020. gadā iznāca LNB zinātnisko rakstu 6. sējums, kurā ietverti pētījumi, kuru pamatā ir konferencē izskanējušos referātos paustās idejas. Terminoloģijas jautājumiem veltīto konferenču prezentācijas pieejamas Latvijas Bibliotēku portāla sadaļā “Profesionālie resursi”, savukārt vairākas no tām iespējams noklausīties arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas YouTube kanālā.
Kopš nozares terminoloģijas apakškomisijas izveides 2011. gadā viens no tās galvenajiem uzdevumiem bijis nodrošināt apstiprināto terminu pieejamību tīmeklī, kas allaž bijis arī nozīmīgs izaicinājums. 2012. gada novembrī nozares terminu datubāze “Tiešsaistes terminu banka: arhīvi, bibliotēkas, muzeji” tehnisku iemeslu dēļ uz nenoteiktu laiku tika slēgta. Sadarbībā ar LZA TK un sabiedrību “Tilde” tika rasts risinājums apstiprinātos nozares terminus ievietot Akadēmiskajā terminu datubāzē “AkadTerm” un terminoloģijas portāla “Termnet.lv” sadaļā “Informācija un dokumentācija”. Lai nodrošinātu operatīvāku terminu publicēšanu un rediģēšanu 2013. gadā LZA TK Informācijas un dokumentācijas terminoloģijas apakškomisija iesaistījās “Tildes” speciālistu izstrādātā terminoloģijas rīka – pakalpojumu portāla “Tilde Terminology” testēšanā. Portālā kopumā importēti vai no jauna ievietoti aptuveni 1400 nozares termini.
“Bibliotēku, arhīvu un muzeju terminu datubāzes” atjaunošana un Latvijas Nacionālā terminoloģijas portāla izveide
Līdz ar tehnoloģisko iespēju paplašināšanos 2016. gadā radās iespēja atsākt datubāzes “Tiešsaistes terminu banka: arhīvi, bibliotēkas, muzeji” atjaunošanu un uzlabošanu. 2017. gadā tika atvērts resurss ar jaunu nosaukumu – “Bibliotēku, arhīvu un muzeju terminu datubāze”. Tā izveidota, lai digitālā formā nodrošinātu kultūras mantojuma institūciju terminoloģijas uzturēšanu un veicinātu savstarpējo sadarbspēju.
Datubāzē ievietoti aptuveni 4000 termini un terminoloģiskas vārdkopas. Terminu atlasē izmantoti nozaru normatīvie dokumenti, tostarp adaptētie starptautiskie standarti, profesionālā literatūra un saraksti ar praksē aktuāliem terminiem. Pētniecības nolūkā datubāzē saglabāti arī termini no atceltajiem standartiem un normatīvajiem dokumentiem. Resursu izstrādājusi un uztur Latvijas Nacionālā bibliotēka.
Savukārt 2018. gada 12. decembrī tika atklāts nozaru speciālistu ilgi gaidītais Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls – vienota platforma, kurā pieejama informācija par jaunākajām aktualitātēm terminoloģijas jomā. Portāls izstrādāts ERAF projekta “Mašīntulkošana” ietvaros. Projektu īstenoja Kultūras informācijas sistēmu centrs, izstrādi veica uzņēmums “Tilde”, bet sadarbības partneri bija Latvijas Zinātņu akadēmija, Valsts valodas centrs un Latviešu valodas aģentūra. Portālā iekļauta terminu datubāze AkadTerm, Valsts valodas centra terminu datubāze, kā arī dažādu nozaru terminoloģijas vārdnīcas – kopumā 97 publiski pieejamas kolekcijas ar aptuveni 430 094 šķirkļiem, un to skaits regulāri pieaug. 2021. gadā tika uzsākta arī “Bibliotēku, arhīvu un muzeju terminu datubāzes” satura eksportēšana uz jauno portālu, un šie dati ir iekļauti “Bibliotēku un arhīvu terminu kolekcijā”. Informācijas un dokumentācijas terminoloģijas apakškomisija aktīvi piedalījās arī portāla testēšanā. 2024. gada konferencē “Latviešu valodas terminoloģijas attīstības raksturlielumi satura un tehnoloģiju kontekstā” tika analizēta Nacionālā terminoloģijas portāla lietojamība, derīgums un veiktspēja, kā arī sniegti priekšlikumi tā pilnveidei. Uzlabota portāla funkcionalitāte pavērtu plašākas iespējas saskaņotas terminoloģijas izstrādē kultūras mantojuma nozarēs.