Pierakstīties jaunumiem

Jaunumi

Sintezēt pagātni ar nākotni: Intervija ar LNB direktoru Andri Vilku 
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Agita Zariņa-Stūre 
Klajā nācis LNB izdevuma “Literatūras ceļvedis” jaunākais numurs 
Sēļu muižā notiks pasākums “PAMANĪT GRĀMATU. Grāmatu māksla un tās attīstība Latvijā” 
Latvijas jaunākās grāmatas (1.–15. aprīlis) 
Palīdzot bibliotēkām, palīdzēt eiropiešiem: Eiropas bibliotēku asociācijas publicē manifestu Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2024 

Skatīt vairāk

Šajā lapā tiek izmantotas sīkdatnes (cookies). Turpinot lapas apmeklējumu jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Vairāk par mūsu sīkdatņu lietošanas politiku lasiet šeit.

4. IAM

Nodrošināt iekļaujošu un kvalitatīvu izglītību un veicināt mūžizglītības iespējas.

Ko šis mērķis nozīmē Latvijas kontekstā?

“Latvija 2030” paredz: vecāki, mācībspēki, izglītības iestādes un izglītojamie piedalās labas izglītības nodrošināšanā; izglītība ir mācību process, kas virzīts uz kompetenču veidošanu; izglītībā vairāk uzmanības tiek veltīts digitālo prasmju apguvei; sabiedrībā iedzīvināta “mūžu dzīvo, mūžu mācies” tradīcija.

Valsts veicinās iespējas ikvienam iegūt kvalitatīvu izglītību – nākotnes ekonomikai un tās izaugsmei atbilstošas zināšanas un prasmes, kas cilvēkam nepieciešamas darbā un citās dzīves jomās. Tāpat Latvija virzās uz iekļaujošu izglītību, kas nozīmē agrīnu izglītības vajadzību diagnostiku, atbalstu, lai mazinātu sociāli ekonomiskos riskus, un vides pielāgošanu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

IAM skaidroti Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021. – 2027. gadam kontekstā. Tekstu autors: Pārresoru koordinācijas centrs.

 

Latvijas bibliotēku piemēri

Ceturtais IAM ir viens no mērķiem, kur bibliotēkas visskaidrāk redz savu lomu un iespējas veicināt progresu. Ar šo virzienu strādā visu veidu bibliotēkas – skolu, akadēmiskās, publiskās, speciālās, sniedzot atbalstu mācību un studiju procesā, veicinot informācijpratību, medijpratību un mūžizglītību.

Latvijas publiskās un skolu bibliotēkas organizē lokālas lasīšanas veicināšanas aktivitātes, kā arī aktīvi iesaistās dažādās reģionāla un nacionāla līmeņa lasīšanas veicināšanas programmās. Vērienīgākā lasīšanas veicināšanas programma Latvijā, kas darbojas kopš 2001. gada, ir “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija”. Tā ir Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un Latvijas Nacionālās bibliotēkas finansēta Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra iniciatīva, ko raksturo visplašākais aptvērums. Programma tiek īstenota ikvienā Latvijas novadā, un kopš 2007. gada tā ir pieejama arī ārpus Latvijas robežām. Katrai vecuma grupai ieteiktās grāmatas lasa un vērtē gan bērni, gan jaunieši, un no 2012. gada – arī pieaugušie. Tādējādi, rādot priekšzīmi bērniem, par žūrijas ekspertiem kļuvuši daudzi vecāki, vecvecāki un skolotāji. Kopš pirmsākumiem, kad programmā piedalījās ap 100 dalībnieku, tā piesaistījusi lasītāju tūkstošus – pēdējos gados programmā piedalās no 17 līdz 20 tūkstošiem dalībnieku gadā. Programmas mērķis ir veicināt lasītprasmi un interesi par grāmatām, sekmēt augstvērtīgas literatūras izplatību.

Bibliotēkas organizē lekcijas, mācību nodarbības, neformālās izglītības programmas par visdažādākajām tēmām. Vairākās bibliotēkās izveidoti reģionālie mācību centri, kuri izstrādā mācību piedāvājumu. Piemēram, Gulbenes novada bibliotēkas Reģionālais mācību centrs piedāvā piecas licencētas bezmaksas mācību programmas, kuras iespējams apgūt Gulbenes novada bibliotēkā: “Novadpētniecība”, “Datora un interneta lietošanas prasmes”, “E-pakalpojumi un e-komercijas iespējas”, “Elektroniskie resursi un informācijas meklēšana”, “Medijpratība”.

2019. gadā Gulbenes novada pašvaldības projektā “Globālie mērķi vietējā kopienā”, kurā iesaistījās arī Gulbenes novada bibliotēka, tika izveidots globālo resursu materiālu krājums “Globālā bibliotēka”, apkopojot materiālus par ilgtspējīgu dzīvesveidu, metodiskus materiālus pedagogiem, zaļos ceļvežus ģimenēm, skolēnu zinātniski pētnieciskos darbus, spēles u. tml.

Valmieras bibliotēka sadarbībā ar Valmieras pašvaldību izveidojusi un Valmieras izglītības pārvaldē licencējusi divas pieaugušo neformālās izglītības programmas: “Līdzsvarota dzīve: vide, cilvēks, sabiedrība” un “Līdzsvarota dzīve 2: vide, cilvēks, sabiedrība”. Piecu nodarbību garumā kursa apmeklētājiem ir iespējams uzzināt par vides un sabiedrības attīstību, izprast šo procesu kopsakarības un ietekmi. Kursa mērķis ir celt iedzīvotāju izpratni par sabiedrības un vides ilgtspējas problēmām, to risinājumiem un iedvesmot ikdienas paradumu maiņai atbilstoši IAM. Interesenti var apmeklēt gan atsevišķas nodarbības, gan visu kursu kopumā.

2019. gada rudenī Jelgavas Pilsētas bibliotēka uzsāka īstenot Ziemeļu Ministru padomes izglītības un pētniecības mobilitātes programmas Nordplus projektu “Pieaugušo informācijpratības veicināšana – Islandes bibliotēku pieredze”. Projekta mērķis ir iegūt jaunas zināšanas un prasmes par Islandes publisko bibliotēku informācijpratības pakalpojumiem un izglītojošajām aktivitātēm pieaugušo mērķauditorijai. Projekta rezultātā plānots attīstīt Jelgavas pilsētas bibliotēkas darbu ar dažādām mērķauditorijām, iegūt jaunas zināšanas, pieredzi un prasmes par ārvalstu bibliotēku pakalpojumiem informācijpratības veicināšanā.

Mālpils novada bibliotēka turpina 2019. gadā uzsāktā Erasmus+ programmas projekta “Kultūras mantojuma loma un iespējas starppaaudžu izglītībā” īstenošanu. Projekts turpināsies līdz 2022. gada 31. augustam, un tā mērķis ir iepazīt visu partnervalstu kultūras mantojuma sabiedriskās un izglītojošās vērtības un to saglabāšanas un turpmākas izmantošanas iespējas senioru izglītībā. Visi projekta partneri, veicot nelielus pētījumus, materiālu apkopošanu un prezentēšanu izstādēs, piedaloties radošās praktiskajās darbnīcās par šīm tēmām, mācību ekskursijās un citos pasākumos, kopīgi īsteno aktivitātes, lai attīstītu un iepazītu dabas, kulināro, amatniecības un lauksaimnieciskais mantojumus.

2020. gadā Gulbenes novada bibliotēka projekta “Mana kopiena 2020” (My Community 2020) ietvaros novada iedzīvotājiem rīkoja mācības “Iepazīsti novada kultūrvēsturi: klausies, stāsti un radi stāstus”. Projekta mērķis: izzināt kultūras mantojumu un pilnveidot savas digitālās prasmes; 15 dalībnieki 6 nodarbību laikā papildināja savas zināšanas vietējās kultūrvēstures jomā, apguva prasmes, kā gatavoties intervijai un intervēt cilvēkus, kā radīt un stāstīt stāstus, mācījās izveidot īsu video stāstu, iepazinās ar Vidzemes televīzijas darbu klātienē un guva ieskatu medijpratībā. Projekta ietvaros tapa 16 video īsfilmas (ap 2 minūtes garas), kurās atspoguļots novada iedzīvotāju redzējums, domas un sajūtas par sev nozīmīgām tēmām saistībā ar novada kultūrvēsturi. Filmas veltītas Gulbenes novada vietām, personībām, vēsturei un kultūras aktivitātēm. Filmu formāts ļoti labi atbilst video izmatošanai sociālajos medijos. Projekts realizēts Erasmus+ stratēģiskās partnerības pieaugušo izglītības programmas ietvaros.