Šogad 1. aprīlī apritēs ilggadējās Krievijas Valsts ārzemju literatūras bibliotēkas direktores Jekaterinas Geņijevas (01.04.1946.–09.07.2015.) 75. jubileja. Krievijas Valsts ārzemju literatūras bibliotēka (Всероссийская Государственная Библиотека Иностранной Литературы им. М. И. Рудомино, https://libfl.ru) ir īpaša statusa bibliotēka, kas pirms simts gadiem tika izveidota, lai nodrošinātu piekļuvi informācijas resursiem Moderno valodu institūta vajadzībām. Moderno valodu institūta ideja tolaik netika īstenota, bet bibliotekārei un filoloģei Margaritai Rudomino izdevās izveidot bibliotēkas krājumu, noorganizēt komandu un atvērt lasītavu. Šī neatkarīgā bibliotēka ātri kļuva populāra to lasītāju vidū, kas interesējas par pasaules valodām un literatūru. Starp bibliotēkas dibinātāju un pirmo direktori – Margaritu Rudomino – un Jekaterinu Geņijevu vērojama izteikta līdzība.

1968. gadā J. Geņijeva ieguva filologa izglītību Maskavas Valsts universitātē, 1972. gadā kļuva par filoloģijas zinātņu kandidātu. Tajā pašā laikā viņa sāka darbu Padomju Savienības Ārzemju literatūras bibliotēkā, kas bija īstā vieta viņai kā 19.–20. gadsimta angļu prozas pētniecei, un bibliotēkas krājums bija svarīgs atbalsts tālākā profesionālajā attīstībā. J. Geņijevas aktivitātes starptautiskajā vidē un darbs bibliotēkas pakalpojumu transformācijā veicināja karjeras izaugsmi līdz direktora vietnieka amatam, bet jau pēc dažiem gadiem viņa kļuva par bibliotēkas direktori. Gadu garumā uzkrātā pieredze 2006. gadā rezultējās veiksmīgi aizstāvētā doktora disertācijā “Bibliotēka kā starpkultūru komunikācijas centrs”.

Pirmās trīs lietas, kuras man nāk prātā, kad tiek pieminēta šī bibliotēka – starptautiskie kultūras centri, pasākumi, kas vērsti uz dialoga veidošanu, skulptūru dārzs bibliotēkas pagalmā. J. Geņijevas vadībā bibliotēkā tika atklāti 14 starptautiskie kultūras centri, kas aptver dažādus pasaules reģionus: Irānas, Azerbaidžānas, Japānas, Bulgārijas, ASV u. c. Tie nav statiski veidojumi, kas nodrošina grāmatu izsniegšanu vai lasītāju apkalpošanu. Katrs centrs īsteno pasākumus un programmas, kas palīdz interesentiem labāk izprast ārvalstu kultūru un apgūt valodu. Notiek cieša sadarbība ar attiecīgo valstu vēstniecībām. Pēc Krimas aneksijas bibliotēkai nācās piedzīvot grūtus laikus, kad J. Geņijevai vajadzēja aizstāvēt kultūras centru pastāvēšanu, ko savā pēdējā intervijā viņa salīdzināja ar 30. gadu beigu ideoloģiju un valsts izolāciju. Tolaik bibliotēka piedzīvoja līdzīgu attieksmi, kad kompartijas spiediens un neskaitāmās pārbaudes “ideoloģiski nepareizā krājuma” dēļ sarežģīja darbu. J. Geņijeva turējās pretī un panāca savu, jo arī sešus gadus pēc viņas nāves visi centri turpina darbu un ir piedzīvojuši modernizāciju. Viņa nekad neatteicās no saviem dzīves principiem, uzdrīkstējās rīkoties tā, kā uzskatīja par pareizu, tāpēc viņas vārdu nebūs iespējams atrast Krievijas kultūras darbinieku kolektīvajā vēstulē Putina pozīcijas atbalstam Ukrainas un Krimas jautājumos.

Jebkuras valsts vēstniecība Krievijā varēja vērsties ar projekta ideju pie J. Geņijevas un saņemt atbalstu tās īstenošanai. Nav noslēpums, ka Latvijas un Krievijas attiecības ir sarežģītas, tomēr ārzemju literatūras bibliotēka balsta savu darbību uz savstarpējas cieņas, cilvēcisko vērtību uzturēšanas un attīstības principiem un nevairās no sarežģītu jautājumu izgaismošanas. J. Geņijevai bija drosme nodrošināt vidi dažādu viedokļu apmaiņai. Diemžēl bija maz laika, lai īstenotu visas ieceres. Viņai tika atklāta smaga slimība, un pēc četrpadsmit mēnešiem J. Geņijeva aizgāja mūžībā 69 gadu vecumā. Viņas piemineklis, kas atrodas Ārzemju literatūras bibliotēkas skulptūru dārzā – viņas iecienītā rakstnieka Džeimsa Džoisa un citu dižgaru kompānijā –, katru dienu pie ieejas sagaida apmeklētājus, kuri nāk uz bibliotēku.

J. Geņijevas inteliģence, labvēlīgā attieksme un izturēšanās piesaistīja cilvēkus. Viņa ieņēma nozīmīgus amatus IFLA, UNESCO Krievijas Nacionālajā komisijā, Sorosa fondā, dažādu nozares profesionālo žurnālu redakcijās. Tieši uz šīs bāzes 90. gadu sākumā izveidojās LNB kontakti ar J. Geņijevu. Tolaik viņa bija Krievijas Valsts ārzemju literatūras bibliotēkas direktora vietniece. Iepazinos ar viņu 2014. gada sākumā, kad Rīgā notika Eiropas Kultūras galvaspilsētas atklāšanas pasākums. Mani pārsteidza, ka pasākuma starplaikā Latvijas Nacionālās operas namā vairāki bijušie Latvijas kultūras ministri, kuri gāja garām, sveicinājās ar Geņijevas kundzi. Visiem palicis atmiņā viņas darbs UNESCO starptautiskajā ekspertu komisijā, kas tika izveidota LNB jaunās ēkas projekta vadībai, uzraudzībai un pilnveidei un kurā trīspadsmit gadus darbojas starptautiska mēroga nozares autoritātes. Aicinājums pievienoties šai komisijai bija balstīts uz viņas bagāto pieredzi starpkultūru dialoga veicināšanā un mūsdienīgu bibliotēkas pakalpojumu sniegšanā. 2005. gadā J. Geņijeva tika apbalvota ar Atzinības krustu par nopelniem Latvijas valsts labā gan par darbu UNESCO ekspertu komisijā, gan par atbalstu Latvijas kultūras diplomātijas pasākumiem Krievijā. Viņai patika apmeklēt Latviju un uzzināt vairāk par mūsu valsts vēsturi un kultūru, kā arī pētīt sava vīra ģimenes saites ar Rīgu.

Viņas darbs ir paliekošs, un ja sanāk būt Maskavā, noteikti iesaku apmeklēt Krievijas Valsts ārzemju literatūras bibliotēku, kurā joprojām jūtamas J. Geņijevas iedibinātās starpkultūru dialoga tradīcijas.

 

Izmantotie informācijas resursi:
http://press-libfl.tilda.ws/rudomino
https://libfl.ru/ru/news/pomnim-ko-dnyu-pamyati-ekateriny-yurevny-genievoy
https://meduza.io/feature/2015/07/03/derzkih-planov-mnogo-malo-vremeni
https://lnb.lv/lv/muziba-aizgajusi-krievijas-arzemju-literaturas-bibliotekas-generaldirektore-jekaterina-genijeva

 

Informāciju sagatavoja:

Viktorija Moskina
Latvijas Nacionālās bibliotēkas
Galvenā speciāliste starptautiskās sadarbības jautājumos
E-pasts: viktorija.moskina@lnb.lv