Bibliotēku portāls. Jaunākie notikumi no Kalncempju bibliotēkashttp://www.biblioteka.lv/biblioteka.lv RSS Barotne. Jaunākie notikumi no Kalncempju bibliotēkaslvwww.biblioteka.lvhttp://www.biblioteka.lv/img/logo.pngBibliotēku portāls. Jaunākie notikumi no Kalncempju bibliotēkashttp://www.biblioteka.lv/http://www.biblioteka.lv/Libraries/kalncempju-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=29246&type=1http://www.biblioteka.lv/Libraries/kalncempju-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=29246&type=1Sīmaņa Cīmura dzimtas saiets<p><span style="font-family: Times New Roman; color: #000000; font-size: small;">2014. gada 16. augustā Gaujienā uz Cīmuru dzimtas saietu pulcējās 56 dalībnieki. </span></p> <p><span style="font-family: Times New Roman; color: #000000; font-size: small;">Dzimtas saieta mērķis bija sapulcināt tuvus un tālākus radus un izveidot Sīmaņa Cīmura ciltskoku, kurā apzināti ap 315 personu. Pasākums sākās ar satik&scaron;anos un reģistrē&scaron;anos pie Gaujienas pils, tagadējās Ojāra Vācie&scaron;a Gaujienas vidusskolas, kur katrs saieta dalībnieks saņēma vārdu kartes, kas deva iespēju katru satikto radinieku uzreiz uzrunāt vārdā.</span></p> <p><span style="font-family: Times New Roman; color: #000000; font-size: small;">Saieta atklā&scaron;anu pie skolas ar muzikālu sveicienu uzsāka Latvijā populārais saksafonists Zintis Žvarts un viņa meita Raimonda Žvarte ar Ojāra Vācie&scaron;a dzejas lasījumu. Atklā&scaron;anas uzrunu teica saieta organizatore Dina Ozola. Kopīgi tika nodziedāta latvie&scaron;u tautas dziesma &bdquo;Mazs bij tēva novadiņis&rdquo;, kas bija piemērota satik&scaron;anās vietai, jo Gaujienas pagasts atrodas Apes novadā, kas ir viens no mazākajiem novadiem Latvijā. Tālāk devāmies nelielā ekskursijā pa Gaujienas ievērojamākajām vietām, ar kurām mūs iepazīstināja gide Dzintra Račevska.&nbsp; Tālāk devāmies uz dzimtas mājām &bdquo;Cīmuri&rdquo;, kurās savās atmiņās kavējās vecākā Augusta Cīmura zara pārstāve Velta Žvarte (dzim. Cīmure). Turpat blakus atrodas Augusta brāļa Rūdolfa celtā māja &bdquo;Mārtiņi&rdquo;, kurā dzīvo vecākā Cīmuru dzimtas pārstāve Valentīna Voilaka ( dzim. Cīmure). Tālākais ceļ&scaron; mūs aizveda uz viesu namu &bdquo;Melderītis&rdquo;, kurā tika izstādīts S. Cīmura dzimtas koks, kuru veidoja māksliniece Antra Lielmane un&nbsp; turpinājās tuvāka iepazī&scaron;anās ar dzimtas pārstāvjiem.</span></p> <p><span style="font-family: Times New Roman; color: #000000; font-size: small;">Par mūsu dzimtas zara pamatu tika ņemti Sīmanis un Ilze Cīmuri (dzim. Purna). Uz saietu tika aicināti Sīmaņa dēla Jāzepa (1844-1934) un Zanes Cīmuru </span></p> <p><span style="font-family: Times New Roman; color: #000000; font-size: small;">6 bērnu dzimtas: Augusts (1873-1960), Jūlijs (1878-1938), Eduards (1884-1927), Alvīne Palkavniece , (dzim. Cīmure (1887-1977), Rūdolfs (1889-1975) un Otto. </span></p> <p><span style="font-family: Times New Roman; color: #000000; font-size: small;">Tātad satikās māsīcas un brālēnu un viņu bērni. Bija patīkami, ka ieradu&scaron;ies bija visi Jāzepa bērnu pārstāvji &nbsp;no Rīgas, Gaujienas un pat no Kanādas.</span></p> <p><span style="font-family: Times New Roman; color: #000000; font-size: small;">Diemžēl par Jāzepa 3 bērniem Jāni, Aleksandru, sauktu par Sandi un Emīliju nekādas ziņas neizdevās atrast. Tātad meklējumi jāturpina.</span></p> <p><span style="font-family: Times New Roman; color: #000000; font-size: small;">Saietā ar lielu interesi katrs centās atrast savu ciltskoka zariņu, pētīja savus vecākus un vecvecākus, kā arī papildināja ar bērniem un mazbērniem. Cīmuru dzimta pa &scaron;iem gadiem sakuplojusi līdz 9 paaudzēm. Dzimtas koku tagad var apskatīt Kalncempju bibliotēkā.</span></p> <p><span style="font-size: small;"><span style="color: #000000;"><span style="font-family: Times New Roman;">&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; Visi atbraucēji jutās atvērti un gatavi satikties. Kaut daudzus redzēju pirmo reizi, nepameta sajūta, ka esam sen pazīstami. Vislielākais ieguvums no saieta ir tas, ka jaunākās paaudzes apzinās un iepazīst savus senčus. Priecē, ka gadu gaitā dzimtas koka zari aug un ple&scaron;as pla&scaron;umā, taču ģimenes izklīst gan pa Latviju un dodas uz ārzemēm.</span></span></span></p> <p><span style="font-family: Times New Roman; color: #000000; font-size: small;">Pasākums bija apliecinājums ieguldītajam darbam un ierosme turpmākajam darbam &nbsp;dzimtas vēstures pētī&scaron;anas un apzinā&scaron;anas. </span></p> <p><span style="font-family: Times New Roman; color: #000000; font-size: small;">Cīmuru dzimtas pārstāvji izsaka lielu pateicību gidei Dzintrai Račevskai par interesanto un atraktīvo stāstījumu par Gaujienu, māksliniecei Antrai Lielmanei par ieguldīto lielo un precīzo darbu pie ciltskoka veido&scaron;anas&nbsp; un viesu mājas &bdquo;Melderītis&rdquo; kolektīvam par viesmīlīgo uzņem&scaron;anu un gar&scaron;īgo cienastu. </span></p> <p><span style="font-family: Times New Roman; color: #000000; font-size: small;">&nbsp;</span></p>Thu, 23 Oct 2014 00:00:00 +0300http://www.biblioteka.lv/Libraries/kalncempju-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=26453&type=1http://www.biblioteka.lv/Libraries/kalncempju-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=26453&type=1Aprīļa mēneša jubilāri<p><strong>Rakstniekam Vikam- 75 (1939) </strong>Īstajā vārdā Viktors Kalniņ&scaron;</p> <p>Izdoti 3 dzejoļu krājumi. veiksmīgi darbojies bērnu literatūrā, izdotas 9 grāmatas. Izdoti stāstu krājumi. Pēc grāmatu "Sarežģītais zvirbulēns" "Zemūdes bara lielā diena" veidotas zīmētās multiplikācijas filmas.</p> <p><strong>Rakstniekam, dzejniekam Laimnonim Vāczemniekam- 85 (1929-1998)</strong></p> <p>Izdoti septiņi dzejoļu krājumi , četri dzejoļu krājumi bērniem un septiņas prozas grāmatas bērniem. Sarakstījis scenāriju kinokomēdijai "Dāvana vientuļai sievietei". Daudzi dzejoļi kļuvu&scaron;i par dziesmu tekstiem, piemēram "Vecpiebalgas ūdensrozes".</p> <p><strong>Tēlniekam Kārlim Zemdegam -120 (1894-1963)</strong></p> <p>Pārsvarā darinājis monumentālus darbus, bet viņa daiļradē ir arī vairāki nozīmīgi portreti un figurāli darbi.&nbsp;Veidojis <a title="Rainis" href="http://lv.wikipedia.org/wiki/Rainis"><span style="color: #0645ad;">Raiņa</span></a> kapa pieminekli Raiņa kapos Rīgā (1935).</p> <p><strong>Dzejniecei Broņislavai Mārtuževai- 90 (1924- 2012)</strong></p> <p>1994. gadā apbalvota ar IV &scaron;ķiras <a class="mw" title="Triju zvaigžņu ordenis" href="http://lv.wikipedia.org/wiki/Triju_zvaig%C5%BE%C5%86u_ordenis"><span style="text-decoration: underline;"><span style="color: #0000ff;">Triju zvaigžņu ordeni</span></span></a>. Ir izdoti deviņi Broņislavas Martuževas dzejoļu krājumi, no kuriem pirmie divi ar pseidonīmu <strong>Eva Mārtuža</strong>.</p> <p>Režisoram Mihailam Kublinskim - 75 (1939)</p> <p><strong>Tēlniekam Indulim Rankam - 80 (1934)</strong></p> <p>1966. gadā I. Ranka sācis darboties <a title="Tēlniecība" href="http://lv.wikipedia.org/wiki/T%C4%93lniec%C4%ABba"><span style="text-decoration: underline;"><span style="color: #0000ff;">tēlniecībā</span></span></a>, pārsvarā veidojis <a class="mw" title="Skulptūra" href="http://lv.wikipedia.org/wiki/Skulpt%C5%ABra"><span style="text-decoration: underline;"><span style="color: #0000ff;">skulptūras</span></span></a> no <a title="Granīts" href="http://lv.wikipedia.org/wiki/Gran%C4%ABts"><span style="text-decoration: underline;"><span style="color: #0000ff;">granīta</span></span></a>.<sup class="reference"><a href="http://lv.wikipedia.org/wiki/Indulis_Ranka#cite_note-lat-1"><span style="text-decoration: underline;"><span style="color: #0000ff;">[1]</span></span></a></sup> Veidojis brīvdabas <a title="Ekspozīcija" href="http://lv.wikipedia.org/wiki/Ekspoz%C4%ABcija"><span style="text-decoration: underline;"><span style="color: #0000ff;">ekspozīcijas</span></span></a>, <a class="new" title="Pieminekļi (vēl nav uzrakstīts)" href="http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Pieminek%C4%BCi&amp;action=edit&amp;redlink=1"><span style="text-decoration: underline;"><span style="color: #0000ff;">pieminekļus</span></span></a>, piemiņas skulptūras u.c. darbus.<sup class="reference"><a href="http://lv.wikipedia.org/wiki/Indulis_Ranka#cite_note-lat-1"><span style="text-decoration: underline;"><span style="color: #0000ff;">[1]</span></span></a></sup>&nbsp;</p> <p>&nbsp;</p> <p><strong>Rakstniekam, žurnālistam&nbsp; Egilam Venteram- 50 (1964)</strong></p> <p>Autora darbiem raksturīga reālistiskās prozas tradīciju turpinā&scaron;ana; stāstījums skarbs, bet gleznains, izteiksme koncentrēta.</p> <p>Angļu dramaturgam, dzejniekam Viljamam &Scaron;ekspīram - 450 (1564-1616)</p> <p><strong>Režisoram Varim Braslam -&nbsp;75 (1939)</strong></p> <p>Strādāja Rīgas kinostudijā par režisoru, veidojot latvie&scaron;u kino. Ir Valmieras Drāmas teātra režisors. Saņēmis balvas starptautiskajos kinofestivālos Vecburgā, Frankfurtē, Kotbusā un Maskavā.</p> <p><strong>Dzejniecei&nbsp; Ausmai Pormalei - 75 (1939-1979)</strong></p> <p>Izdoti četri dzejoļu krājumi. Dzejā savdabīgi trausla, neaizsargāta, bet iek&scaron;ēji vīrī&scaron;ķīga cilvēka pasaules redzējums. Daiļrades pamattēma- cilvēka cīņa par savu vietu zem saules, spilgti dabas, pretkara motīvi.<span id="_mce_start" style="line-height: 0; display: none;"></span></p> <p>Literatūrzinātniekam, tulkotājam Rūdolfam Eglem- 125 (1889-1947)</p> <p>&nbsp;</p>Thu, 27 Mar 2014 00:00:00 +0200http://www.biblioteka.lv/Libraries/kalncempju-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=25716&type=1http://www.biblioteka.lv/Libraries/kalncempju-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=25716&type=1Dzejniecei Elzai Vēciņai -100<p>Dzejnieces dzīves ceļ&scaron; aizsācies Kalncempju pagasta "Pērkonos", trūcīgā zemnieku ģimēnē. Mācījusies kalncempju pamatskolā, pēc tam Alūksnes vidusskolā. Tas&nbsp; ir bijis grūtību un pārbaudījumuj ceļ&scaron;, kura piepildījumu dzejniece atrada dzejā. 1940. gada vasarā Elza Vēciņa pārceļas uz dzīvi Rīgā, pabeidz juridiskos kursus un strādā par bibliotekāri tiesu bibliotēkā. Pa&scaron;mācībā apgūst sve&scaron;valodas. Grāmatu pasaule kļuva par viņas ģimeni, draugiem un sabiedrotajiem.</p> <p>Dzejoļus rakstījusi kop&scaron; jaunības, tajos atspoguļo zemes cilvēka domas un jūtas, atbildes meklējumus mūžīgajam jautājumam par cilvēka dzīves jēgu. Dzejniecei dota spilgta dabas&nbsp; izjūta, patiesums, gara dzīves rosīgums &nbsp;</p> <p>Izdoti se&scaron;i dzejoļu krājumi:</p> <p><strong>Vēciņa, Elza.</strong>&nbsp;Baltais dārzs&nbsp;: dzeja / Elza Vēciņa ; mākslin.&nbsp;A.Čaupovs. - Rīga : Latvijas valsts izdevniecība, 1961. - 93 lpp. ; 14 cm.</p> <p><strong>Vēciņa, Elza.</strong>&nbsp;Baltā ābele pelēkā seģenē : dzeja / Elza Vēciņa; Е. Sudmales iev. Neizstāstāmā grūtuma ziedē&scaron;ana, 5.-8.lpp. ; Māksl. V. Krieviņa. - Rīga : Liesma, 1984. - 111 lpp. : il. ; 17 cm.<br /><strong>Vēciņa, Elza.</strong>&nbsp;Mezglu kalni : dzejoļi / Elza Vēciņa ; māksl. Z. Antons. - Rīga : Liesma, 1973. - 134 lpp. : il. ; 17 cm.</p> <p><strong>Vēciņa, Elza.</strong>&nbsp;Vakara ieleja : dzeja / Elza Vēciņa ; mākslin. H. Purviņ&scaron;. - Rīga : Liesma, 1975. - 143 lpp. ; 14 cm.</p> <p><strong>Vēciņa, Elza.</strong>&nbsp;Pelēkais lakats : dzeja / Elza Vēciņa ; mākslin. R. Zaķe. - Rīga : Liesma, 1968. - 63 lpp. ; 14 cm.</p> <p><strong>Vēciņa, Elza.</strong>&nbsp;Ziema ir cerību laiks : dzejoļi / Elza Vēciņa ; māksliniece Inga Kambala. - Rīga : Liesma, 1981. - 69, [1] lpp. ; 17 cm.</p>Fri, 21 Feb 2014 00:00:00 +0200http://www.biblioteka.lv/Libraries/kalncempju-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=25723&type=1http://www.biblioteka.lv/Libraries/kalncempju-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=25723&type=1Mūžs nostaigāts kā pasakā - Margaritai Stārastei - 100<p>&nbsp;Margarita&nbsp; Maiga Stāraste (dzimusi Barvika) dzimusi (02.02.1914)&nbsp;&nbsp;agronoma ģimenē. Mācījusies Latvijas Mākslas akadēmijas&nbsp; V.Purvī&scaron;a meistardarbnīcā (1933-1941), beigusi LVMA grafikas nodaļu (1952).</p> <p>Mākslinieces vārdu zina katra latvie&scaron;u ģimene- tas saistīts ar mīļām bērnības atmiņām. Māksliniece uzrakstījusi un ilustrējusi&nbsp; vairākus desmitus grāmatu Ar māklsinieces labsirdīgajiem, savdabīgā stilā zīmētajiem&nbsp; pasaku varoņiem: Zīļuku, Burtu meitiņu, Tinci, rūķiem, citiem kukaiņiem, kuru smaidīgās sejiņas un ņiprās ačeles aizdzen bēdas un liek pasmaidīt, uzaugu&scaron;as vismaz trīs mazo lasītāju paaudzes. Ikviens mākslinieces&nbsp; radītrais tēls bērnu sirdīs&nbsp; sējis vienīgi labestību un dzīvesprieku.</p> <p>2014. gada 18. februārī māksliniece aizgāja mūžībā. Margarita Stāraste mūsu atmiņās un sirdīs paliks kā pasaku autore &nbsp;un ilustratore, kura spējusi bagātināt mūsu bērnu grāmatu pasauli, padarot to dzīvespriecīgu un krāsainu. Viņas talants turpinās dzīvot gan pa&scaron;as, gan citu autoru sarakstītās un ko&scaron;i ilustrētās grāmatās- pasakās, tēlojumos, dzejoļos, kā arī tautasdziesmās. Lai mums visiem ikdienā dodas līdzi Margaritas Stārastes vēlējums: "Lai valstī valda miers, bet mūsos- labestība un mīlestība citam pret citu! Tas ir galvenais".</p> <p><strong>Brīdaka, Lija.</strong>&nbsp;Mūžs kā pasaka Margarita Stāraste : Apcerējums, vēstules, fotoattēli, bibliogrāfija / Lija Brīdaka. - [Rīga] : Annele, 2004. - 266 lpp.&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;ISBN 9984734617.</p> <p>&nbsp;</p>Fri, 21 Feb 2014 00:00:00 +0200http://www.biblioteka.lv/Libraries/kalncempju-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=24756&type=1http://www.biblioteka.lv/Libraries/kalncempju-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=24756&type=1Reiņa Mūrnieka dzimtas saiets<p><span style="font-size: small;"><span style="font-family: Times New Roman;">Mana zeme, mana tauta un mana dzimta. Tās ir lietas, kas ir svarīgas visos gadsimtos<span style="color: #000000;">.</span></span></span></p> <p><span style="font-family: Times New Roman; color: #000000; font-size: small;">2013. gada 20. jūlijā uz pirmo Reiņa Mūrnieka dzimtas Saietu, kas dzīvoja Kalncempju&nbsp; pagasta &bdquo;Pūzupu&rdquo; dzimtas mājās,&nbsp; sapulcējās 89 &nbsp;saieta dalībnieku. Dzimtas saiets notika Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzejā, kur tika iestādīts piramidālais ozoliņ&scaron;, tā aizsākot veidot dzimtas aleju, tā rosinot cilvēkus vākt un apzināt savas saknes. </span></p> <p><span style="font-size: small;"><span style="color: #000000;"><span style="font-family: Times New Roman;">&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; Dzimtas saieta mērķis bija sapulcināt tuvus un attālākus radus un izstādīt jaunizveidoto Reiņa Mūrnieka ciltskoku, kurā apzināti ap 400 cilvēku.</span></span></span></p> <p><span style="font-size: small;"><span style="color: #000000;"><span style="font-family: Times New Roman;">&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; Pasākums sākās ar reģistrē&scaron;anos, kurā katram dalībniekam tika izsniegta pazī&scaron;anās zīme, kas veidota no koka kā poga, ar domu, lai pasākuma laikā &nbsp;viens otru labāk iepazītu, veidotu cie&scaron;ākus sakarus- &bdquo;sapogātu&rdquo; cie&scaron;āk radu rindas.</span></span></span></p> <p><span style="font-size: small;"><span style="color: #000000;"><span style="font-family: Times New Roman;">&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; Saieta atklā&scaron;anu muzeja Saimes mājas pagalmā ar muzikālu sveicienu uzsāka populārais saksafonists Zintis Žvarts. Atklā&scaron;anas uzrunu teica saieta organizatores Dina Ozola un Ginta Linīte. Kopīgi tika nodziedāta latvie&scaron;u tautas dziesma &bdquo;Mazs bij tēva novadiņis&rdquo;, ko varētu nosaukt par Saieta dalībnieku himnu, jo Reinis Mūrnieks dzīvoja Kalncempju pagastā, kur&scaron; tagad ir mazākais pagasts Latvijā pēc iedzīvotāju skaita. Un &scaron;ajā mazajā pagastā ir saknes spēcīgai un stiprai Mūrnieku dzimtai, kura nāk no laukiem tālajā Alūksnes novadā. Tie biju&scaron;i spēcīgi cilvēki ar lielām ģimenēm, ļoti saimnieciski un strādīgi. Dzimtai vienmēr nozīmīga bijusi gan mūzikas mīlestība gan Dieva klātbūtne. Savulaik arī turīgi gan laukos, gan pilsētās.&nbsp; </span></span></span></p> <p><span style="font-size: small;"><span style="color: #000000;"><span style="font-family: Times New Roman;">&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; Saieta dienas laikā tika iepazīstināts ar Reiņa Mūrnieka zariem, prezentācijās bija iespēja iepazīties ar katra zara vēsturisko veido&scaron;anos līdz &scaron;odienai. </span></span></span></p> <p><span style="font-size: small;"><span style="color: #000000;"><span style="font-family: Times New Roman;">&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; Saietā ar lielu interesi katrs centās atrast savu ciltskoka zariņu, pētīja savus radurakstus. Dalībnieki bija līdzi ņēmu&scaron;i arī senas dzimtas relikvijas, fotogrāfijas un arī novada tautas tērpu.</span></span></span></p> <p><span style="font-size: small;"><span style="color: #000000;"><span style="font-family: Times New Roman;">&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; Pasākums bija apliecinājums ieguldītajam darbam un ierosme turpmākajam darbam pie dzimtas vēstures pētī&scaron;anas. Ceru, ka &scaron;āda satik&scaron;anās tradīcija turpināsies, lai mēs nākotnē viens otru nepazaudētu. </span></span></span></p> <p><span style="font-family: Times New Roman; color: #000000; font-size: small;">Mūrnieku dzimta izsaka lielu pateicību Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzejam par viesmīlību un palīdzību pasākuma organizē&scaron;anā.</span></p> <p><span style="font-family: Times New Roman; color: #000000; font-size: small;">&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; </span></p>Tue, 17 Dec 2013 00:00:00 +0200http://www.biblioteka.lv/Libraries/kalncempju-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=24064&type=1http://www.biblioteka.lv/Libraries/kalncempju-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=24064&type=1Mūrnieku dzimtas saiets<p>20. jūlijā Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzejā notiks Mūrnieku dzimtas saiets, kurā tiks kopīgi veidots dzimtas koks.</p>Wed, 19 Jun 2013 00:00:00 +0300http://www.biblioteka.lv/Libraries/kalncempju-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=24033&type=1http://www.biblioteka.lv/Libraries/kalncempju-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=24033&type=1Muzeju nakts Alūksnes novadā<p>18. maijā Alūksnes novadā visi muzeji aicināja savus apmeklētājus uz ikgadējo Muzeju nakti. &Scaron;ogad tās moto bija "Zaļa krāsa- mežs".</p> <p>Arī&nbsp; Kalncempjos Viktora Ķirpa Ates muzejā pasākumi sākās pulksten 19, kad tika atklāta Kalncempju pagasta medību kolektīva medību trofeju un ilzenie&scaron;a Alda Ķeseļa fotogrāfiju izstādes. Tika dota iespēja pagar&scaron;ot savdabīgus mājražojumus- priežu čiekuru un vir&scaron;u sīrupu, kurus piedāvāja mājražotāja Santa Melece. Visa vakara garumā varēja vērot floristu darbu konkursa "Ottes aleja atdzīvojas" norisi un izstādi "Mežs ienāk pagalmā". Konkursā, apvienojot pagāju&scaron;a gadsimta 30. gadu lauku sētas tēmu ar muzeja nakts devīzi, organizatori vēlas muzeja piedāvājumu papildināt ar rado&scaron;iem darbiem, kas veidoti no dabā, galvenokārt mežā, iegūtiem materiāliem, tika demonstrēti floristu darba prasmes un rado&scaron;a izdoma.</p> <p>Muzeja teritorijā darbojās Alūksnes novada mazpulcēni un viņu aktivitātes tika saistītas ar meža izpēti. Ikviens apmeklētājs varēja piedalīties rado&scaron;ajās darbnīcās un darboties gan ar koku un klūdziņām, gan gatavot rotas no dažādiem materiāliem vai spēlēt dažādas koka&nbsp;spēles:&nbsp; lego, domino, ķegļi, koka kājas u.c.</p> <p>&nbsp;</p> <p>&nbsp;</p> <p>&nbsp;</p>Fri, 14 Jun 2013 00:00:00 +0300http://www.biblioteka.lv/Libraries/kalncempju-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=25169&type=1http://www.biblioteka.lv/Libraries/kalncempju-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=25169&type=1Bibliotēku nedēļas 2013 vadmotīvs- Mantojuma sardzē!<p>&Scaron;ogad Bibliotēku nedēļā&nbsp; rīkotie pasākumi tika veltīti kultūras mantojumam, tā izzinā&scaron;anai un popularizē&scaron;anai, ko paveiku&scaron;i novadnieki,&nbsp; kultūras iestāžu darbinieki un līdzcilvēki.</p> <p>22. aprīlī&nbsp; Informācijas stunda &bdquo;Ielūkosimies enciklopēdijās!&ldquo;</p> <p>23. aprīlī Pasākums Ates muzejā &bdquo;Mans zelts&ldquo;- pagasta kultūras, vēstures un vides vērtību apzinā&scaron;ana un izpētes koncepcijas izstrāde Kalncempjos&ldquo;</p> <p>Pasākuma laikā tika akcentēti uzsvari uz plānotiem pasākumiem &scaron;ajā gadā, kurā tika aicināti līdzdarboties pagasta iedzīvotāji&nbsp; un iestādes. Muzeja nori&scaron;u kalendārs 2013. gadā iesākās ar Ottes Lieldienām, kas pulcēja Lieldienu tradīciju izzināt gribētājus.Tālāk aktīvi jāgatavojas Muzeju naktij, kurā tiks atklāta Kalncempju mednieku kolektīva medību trofeju izstāde. Tajā piedalīsies Aldis Ķeselis no Ilzenes , kur&scaron; izstādi bagātinās ar savu redzējumu par dabu un mežu fotogrāfijās un muzikālais viesis būs Olīvijas Jēģeres vadītais jauktais vokālais ansamblis. Jūlija mēnesī plānots &nbsp;turpināt sadarbību ar Pirts skolu. 21. jūlijā kalncempie&scaron;us pulcinās uz Ates muzeja dzim&scaron;anas dienu un tad jau klāt Pļaujas svētki, kuri notiks 14. septembrī ar svētku moto &bdquo;Zelta lini- sudraba sēklas&ldquo;. Novembrī&nbsp; Latvijas dzim&scaron;anas dienai par godu tiks veidota svētku programma &bdquo;Savu zemi paturēt&ldquo;, kurā tiks rīkota ekskursija pa muzeja ēkām ar dziesmām un&nbsp; nostāstiem. Gada nogalē tiks rīkots&nbsp; ziemas gadskārtu tradīciju pasākums &bdquo;Ķekatu zvaniem skanot&ldquo;.</p> <p>24. aprīlī&nbsp; Prezentācija Pētot dzimtas saknes par Dzimtas koka veido&scaron;anas pamatprincipiem.</p> <p>Prezentācijā tika doti padomi:</p> <ul> <li>Kā iesākt radurakstu meklē&scaron;anu;</li> <li>Ko var paveikt &bdquo;neatejot no datora&ldquo; &ndash; par interneta mājas lapu apmeklē&scaron;anu.</li> </ul> <p>Dzimtas sakņu pētī&scaron;ana ir ļoti aizraujo&scaron;a un interesanta un var aizvest mūs tālā senatnē, kur varam uzzināt daudz interesantu stāstu, kas, savijoties cits ar citu, veidoju&scaron;i mūsu dzimtas vēsturi un mūs pa&scaron;us, tādus, kādi esam.</p> <p>&nbsp;&nbsp; Bet viennozīmīgi viss sākas ar vēlmi izzināt un saprast, kas es esmu un kas ir mani senči!</p> <p>25. aprīlī Informācijas&nbsp; stunda par pamatiemaņām darbas ar datoru un internetu</p> <p>26. aprīlī&nbsp; Informācijas&nbsp; stunda &bdquo;Novadniecei- keramiķei Ilgai Vanagai- 85&ldquo;&nbsp;</p> <p>Jubilāre -novadniece keramiķei <strong>Ilgai Vanagai </strong>(13.04.1928.- 26.04.2013.)</p> <p>Māksliniece dzimusi Gulbenes rajona Kalnienas pagasta Kadiķos jaunsaimnieka ģimenē. Absolvējusi&nbsp; Rīgas Dizaina un Mākslas vidusskolas Keramikas nodaļu. Latvijas Mākslas Akadēmijas Keramikas nodaļu (1955.). Viņas pirmais darba cēliens rit Rīgas porcelāna fabrikā (1955.- 1968.), vēlāk arī Ķīpsalas keramikas darbnīcā (1968). Mākslinieku savienības biedre no 1961.</p> <p>Mākslinieces veidotās un apgleznotās vāzes, trauku komplekti, dekoratīvās figūriņas, rūpnieciski pavairotas, sastopamas daudzos dzīvokļos. Mākslinieciskie darbi, iekļauti padomju porcelāna izstādēs, ir pārstaigāju&scaron;i visus piecus kontinetus, nesdami autorei pla&scaron;u atzinību.</p> <p>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; &nbsp;Māksliniece strādā ar mālu un &scaron;amotu. I.Vanaga ir viena no dārza keramikas aizsācējām Latvijā, daudzu liela izmēra dekoratīvās keramikas kompozīju autore. Ar saviem darbiem piedalījusies ne tikai republikas izstādēs, bet arī daudzās pasaules valstīs.&nbsp; Ar saviem darbiem : lielu izmēru dekoratīvām vāzēm un sienu dekoriem rīkojusi&nbsp; izstādes arī Alūksnē (1971.,1985) un Gulbenē.</p>Wed, 22 Jan 2014 00:00:00 +0200http://www.biblioteka.lv/Libraries/kalncempju-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=25168&type=1http://www.biblioteka.lv/Libraries/kalncempju-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=25168&type=1„Ottes Lieldienas“ Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzejā<p>&Scaron;ogad Lieldienu svinētāju pulks bija ļoti kupls, jo varēja izbaudīt arī ziemas priekus.</p>Tue, 21 Jan 2014 00:00:00 +0200http://www.biblioteka.lv/Libraries/kalncempju-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=25166&type=1http://www.biblioteka.lv/Libraries/kalncempju-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=25166&type=1Rokdarbu izstāde Kalncempjos<p>No 18.&nbsp; līdz 22. februārim&nbsp;Kalncempju pa&scaron;valdības ēkas zālē bija apskatāma Kalncempju Sabiedriskā centra organizētā rokdarbu izstāde. Prieks, ka desmit pagasta iedzīvotāji atsaucās aicinājumam un ar saviem darbiem piedalījās izstāde.</p> <p>Izstādē bija skatāmi visdažādāko rakstu cimdi, zeķes, iz&scaron;uvumi un tamborējumi, pa&scaron;u darinātas rotaslietas: krelles, rokassprādezas, gredzeni, piespraudes un auskari, apsveikuma kartiņas, uz kartona pamatnes austi plecu lakati un medaļu paraugi no koka.</p> <p>Lai izstādes skatītāji varētu aplūkot visdažādākās iz&scaron;ū&scaron;anas tehnikas, arī Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzejs piedalījās ar saviem krājuma priek&scaron;metiem.</p> <p>22. februārī notika izstādes noslēguma pasākums, uz kuru bija aicināti gan pa&scaron;i rokdarbnieki, gan visi interesenti. Noslēguma pasākumā kopā ar Kalncempju pagasta pārvaldes vadītāju Vēsmu Čugunovu teicām paldies visiem rokdarbniekiem: Dainai Jencītei, kura uz izstādi atnesa visvairāk dažādu adījumu un tamborējumu, Ērikai Mudītei Mītniecei, Līvijai Stūrstepai, Astrīdai Rakstiņai, Ligitai Gravai, Skaidrītei Ivanovai, Jautrītei Graņicai, Birutai Strogovai, Ancei Gaigalietei, Raivim Grendem un Kalncempju pagasta V.Ķirpa Ates muzeja kolektīvam.</p> <p>Noslēguma pasākumā, omulīgi pasēžot pie tējas tases, uzzinājām arī daudz interesanta. Muzeja pārstāve Gunta Grigore dalījās informācijā, ka kādreiz austi se&scaron;u veidu dvieļi, un pastāstīja par to pielietojumu. No Dainas Jencītes uzzinājām, kur&scaron; cimdu pāris rokā velkams uz baznīcu ejot, kur&scaron; dažādus darbus strādājot. Astrīda Rakstiņa pastāstīja gan par plecu lakatu au&scaron;anu uz kartona, gan parādīja &nbsp;kā dāmām noteikt, vai izvēlētās krelles valkātājai atbildīs.</p> <p>Paldies visiem- gan rokdarbniekiem par atsaucību un piedalī&scaron;anos izstādē, gan interesentiem, kuri nedeļas laikā apskatīja izstādi un piedalījās noslēguma pasākumā.&nbsp; Sabiedriskā centra vadītāja Zeltīte Kākere</p> <p>&nbsp;</p> <p>&nbsp;</p>Tue, 21 Jan 2014 00:00:00 +0200http://www.biblioteka.lv/Libraries/kalncempju-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=19398&type=1http://www.biblioteka.lv/Libraries/kalncempju-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=19398&type=18. septembrī notiks Viktora Ķirpa Ates muzejā Pļaujas svētki<p>Sestdien,&nbsp; Pļaujas svētki, kam &scaron;ogad dots moto "Rriti, raiti, ratenīti", sāksies pulksten 11 ar piemiņas brīdi muzeja dibinātājam un veidotājam Viktoram Ķirpam. Savukārt no pulksten&nbsp; 11. 30 visā muzeja teritorijā ikviens apmeklētājs varēs&nbsp; vērot un līdzdarboties dažādu&nbsp; seno darbu darī&scaron;anā. Te būs labības kul&scaron;ana ar spriguļiem un kuļma&scaron;īnu, graudu mal&scaron;ana ar rokas dzirnavām, linu un vilnas apstrāde, kal&scaron;ana un koka karo&scaron;u greb&scaron;ana, veļas mazgā&scaron;ana un stērķeles gatavo&scaron;ana. Sievas saimes mājā&nbsp; strādās rokdarbus, te kurēsies arī lielā maizes krāsns. Atbilsto&scaron;i rudens ražas laikam apmeklētāji varēs nogar&scaron;ot pasākuma laikā&nbsp; celptas pankūkas, kartupeļu un dārzeņu plāceņus.</p> <p>Visu svētku laiku darbosies&nbsp; amatnieku un mājražotāju&nbsp; darbu tirgus, būs dažādas jautras un atraktīvas izdarības, vizinā&scaron;anās ar zirgiem.</p> <p>Svētkos aktīvi piedalīsies arī vairāki Vidzemes mazpulki. Informāciju sagatavoja&nbsp; Evita Aploka</p> <p>&nbsp;</p>Thu, 06 Sep 2012 00:00:00 +0300