Bibliotēku portāls. Jaunākie notikumi no Jēkabpils pilsētas bibliotēkashttp://www.biblioteka.lv/biblioteka.lv RSS Barotne. Jaunākie notikumi no Jēkabpils pilsētas bibliotēkaslvwww.biblioteka.lvhttp://www.biblioteka.lv/img/logo.pngBibliotēku portāls. Jaunākie notikumi no Jēkabpils pilsētas bibliotēkashttp://www.biblioteka.lv/http://www.biblioteka.lv/Libraries/jekabpils-pilsetas-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=18200&type=1http://www.biblioteka.lv/Libraries/jekabpils-pilsetas-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=18200&type=114.jūnijs - diena, kas atstāja sāpes<p>14.jūnijā Jēkabpils pilsētas bibliotēka organizē komunistiskā genocīda upuru pemiņas dienai veltītus pasākumus:</p> <p>&nbsp;</p> <ul> <li>Plkst. 15.30&nbsp;- piemiņas brīdis pie ozola represētajiem skolotājiem (aiz grāmatnīcas "Aisma"&nbsp;Brīvības ielā 157).</li> <li>Plkst.16.00 - saruna par 1941.gada 14.jūniju Latvijas un Jēkabpils vēsturē Jēkabpils pilsētas bibliotēkas izstāžu un tik&scaron;anās zālē. </li> <li>Pasākuma dienā bibliotēkas izstāžu zālē būs aplūkojama Izstāde <strong>&bdquo;Ieskats publicista, novadpētnieka Ulda Lasmaņa pētījumos&rdquo;.</strong></li> </ul>Mon, 28 May 2012 00:00:00 +0300http://www.biblioteka.lv/Libraries/jekabpils-pilsetas-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=18214&type=1http://www.biblioteka.lv/Libraries/jekabpils-pilsetas-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=18214&type=1Iedibināta jauna tradīcija - Emīlijas diena<p>22.maijā Jēkabpils pilsētas bibliotēkā notika <strong>"Emīlijas diena"</strong> -&nbsp; bibliotēkas vēsturei veltīts pasākums, kurā piedalījās ilggadējās bibliotēkas darbinieces, kā arī bibliotēkas draugi un atbalstītāji.&nbsp;</p> <p>&nbsp;</p> <p>Pirmā publiskā bibliotēka Jēkabpilī, toreizējā Jēkabmiestā, tika dibināta jau 19.gs. otrajā pusē. 1921.gada 1.maijā nodibināja Jēkabmiesta Izglītības biedrību, kura par savas darbības mērķi izvirzīja <strong><span style="text-decoration: underline;">&bdquo;</span></strong><strong>sekmēt tautas garīgo un fizisko attīstību, vispusīgu izglītību un sabiedrisko dzīvi&rdquo;</strong>. Jau pirmajos darbības mēne&scaron;os tika ierīkota bibliotēka ar &bdquo;lasāmo galdu&rdquo; un iegādāts nepiecie&scaron;amais inventārs. 1921.gada decembrī bibliotēkā bija reģistrēti 55 lasītāji.</p> <p>&nbsp;</p> <p>1922.gadā Kultūras Fonds Latvijā uzsāka tautas bibliotēku ierīko&scaron;anu. Izskatot no Jēkabmiesta saņemtos lūgumus un izvērtējot bibliotēku stāvokli miestā, 1924.gadā Jēkabmiesta Izglītības biedrībai tika pie&scaron;ķirtas 547 grāmatas kopsummā par 610.37 rubļiem, kuras izņemt un parakstīt Kultūras Fonda bibliotēku noteikumus biedrība pilnvaroja Ernestu Martinsonu. Bibliotēkai tika dots Kultūras Fonda bibliotēkas numurs 358.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Kultūras Fonda bibliotēkas kopā ar grāmatām saņēma R.Egles izstrādāto alfabētisko un sistemātisko katalogu, kā arī T.Līventāla sastādīto Bibliotēkas katalogu un lasītāju grāmatu, kurā ietilpa Kultūras Fonda bibliotēku noteikumi un instrukcijas. Visas grāmatas tika saņemtas cietos vākos, jo tika slēgts līgums ar grāmatsējēju A.Ozoliņu par bro&scaron;ēto grāmatu iesie&scaron;anu. Visās bibliotēkas grāmatās tika ielīmēti lieto&scaron;anas noteikumi, starp citu, aktuāli vēl joprojām un pasākuma dienā abonementā tie tika dalīti bibliotēkas lasītājiem.&nbsp;&nbsp;&nbsp;</p> <p>&nbsp;</p> <p>Kā pa&scaron;valdības finansēta bibliotēka tika atvērta 1942.gada janvārī. Par pamatu krājuma komplektē&scaron;anai tika izmantota Izglītības biedrības bibliotēka un 1941.gadā izvesto jēkabpilie&scaron;u grāmatas. Par bibliotēkas pirmo pārzini&nbsp;kļuva Emīlija Grāmatnieks. Pasākumā Emīlijas kundzi savās atmiņās atcerējās Aija Vīksna (bibliotēkas darbiniece kop&scaron; 1959.gada). kura piecdesmito gadu beigās iesāka bibliotēkas vēstures pētījumus un apmeklēja Emīliju Grāmatnieks, lai izklausītu viņas stāstījumu. &nbsp;</p> <p>&nbsp;</p> <p>Emīlijas dienā par&nbsp;ieguldīto darbu bibliotēkas pasākumu rīko&scaron;anā, lasītāju apkalpo&scaron;anu un dažādiem interesantiem atgadījumiem ikdienas darbā pastāstīja&nbsp;Lidija Ozoliņa (bibliotēkas vadītāja no&nbsp;1948.gada) ilggadējā darbiniece Brigita Blite (bibliotēkā sāka strādāt&nbsp;1950.gadā), Ruta Sirsniņa&nbsp;(bērnu nodaļas vadītāja&nbsp;no 1959.gada), Māra Gaigalniece (bibliotēkas darbiniece&nbsp;no 1968.gada). Savās atmiņās par kopīgo darbu dalījās&nbsp;kādreizējais&nbsp;Jēkabpils rajona Kultūras nodaļas&nbsp;vadītājs Andrejs Mihalovskis un kultūras darbiniece, svētku režisore Aina Laiviniece.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Arī tolaik bibliotēkas darbiniekiem bija jāsaskaras ar problēmām un grūtībām, &nbsp;kas aktuālas arī &scaron;odien -&nbsp; telpu trūkumu, nepietiekamo finansējumu grāmatu iegādei, zemo atalgojumu.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Pasākuma dalībnieki ar interesi aplūkoja un ar sajūsmu komentēja materiālus par agrāko bibliotēkas darbu.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Tik&scaron;anās&nbsp;dalībnieki izteica vēlmi, lai pasākums&nbsp;kļūtu par tradīciju un&nbsp;turpmāk 22.maijs - Emīlijas diena&nbsp;bibliotēkā tiktu atzīmēta katru gadu.&nbsp;&nbsp;</p> <p>&nbsp;</p> <p>&nbsp;</p> <p style="text-align: justify; margin: 0cm 0cm 0pt;"><span style="font-family: 'Verdana','sans-serif'; color: #333399; font-size: 10pt;">Sandra Miņkova</span></p> <p><span style="font-family: 'Verdana','sans-serif'; color: #333399; font-size: 10pt;">Jēkabpils pilsētas bibliotēkas </span></p> <p><span style="font-family: 'Verdana','sans-serif'; color: #333399; font-size: 10pt;">bibliotekāre</span></p> <p style="text-align: justify; margin: 0cm 0cm 0pt;"> <p style="text-align: justify; margin: 0cm 0cm 0pt;"> <p>&nbsp;</p> </p> </p>Mon, 28 May 2012 00:00:00 +0300http://www.biblioteka.lv/Libraries/jekabpils-pilsetas-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=17299&type=1http://www.biblioteka.lv/Libraries/jekabpils-pilsetas-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=17299&type=1Izstāde "Stradiņu kods"<p><strong>No 16.aprīļa līdz 16.maijam Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Izstāžu un tik&scaron;anās zālē būs apskatāma Rīgas Stradiņa universitātes Muzeja izstāde "Stradiņu kods".</strong> Izstāde vēsta par Jēkabpils novadnieku Stradiņu dzimtu, kas cēlusies no Viesītes Sēlijas pusē. Daudzi tās pēcteči ir sasniegu&scaron;i profesionālus panākumus, izpelnīju&scaron;ies ievērību un atzinību gan Latvijā, gan tālu pasaulē. Tas ir stāsts par dzimtas vērtībām un dzīvesziņu, kas mantoti vairākās paaudzēs.</p> <p>Kā norāda akadēmiķis Jānis Stradiņ&scaron; &bdquo;dzimtai kopīgs darbīgums, demokrātiskums, pa&scaron;kritika, augstu mērķu stādī&scaron;ana, pietiekama inteliģence un intelekts, nacionālās identitātes apzinā&scaron;anās, kā arī neatkarīgs skats uz lietām&rdquo;.</p> <p>Izstādē varēs redzēt dzimtas ģenealoģiju (radurakstus un ciltskoku), fotomateriālus no pagāju&scaron;ā gadsimta sākuma līdz mūsdienām un citus materiālus, kurus kā daļu no apjomā krietni vien lielākās izstādes, kas bija apskatāma divus mēne&scaron;us Rīgā, mums uzticējis universitātes muzejs.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Anita Rubine</p> <p>Jēkabpils pilsētas bibliotēkas</p> <p>bibliogrāfe&nbsp;</p>Thu, 29 Mar 2012 00:00:00 +0300http://www.biblioteka.lv/Libraries/jekabpils-pilsetas-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=17125&type=1http://www.biblioteka.lv/Libraries/jekabpils-pilsetas-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=17125&type=1"Fenomens Latvijā – Ērlenns Lū un Ziemeļvalstu valodas"<p><strong>"Fenomens Latvijā &ndash; Ērlenns Lū un Ziemeļvalstu valodas"</strong></p> <p>&nbsp;</p> <p>Ikviens, kur&scaron; interesējas par Ziemeļvalstīm vai apgūst kādu no ziemeļvalstu valodām, &nbsp;sirsnīgi ielūgts uz tematisku pēcpusdienu <strong>Jēkabpils pilsētas bibliotēkā &bdquo;Fenomens Latvijā - Ērlenns Lū un Ziemeļvalstu valodas&rdquo;</strong>, kas notiks <strong>2012. gada</strong> <strong>29. martā plkst. 18.00.</strong> bibliotēkas izstāžu un tik&scaron;anās zālē. Pasākumā viesosies Ziemeļvalstu valodu centra NORDISK pārstāvji un viesi no Norvēģijas, būs vienreizēja iespēja dzirdēt stāstījumu par norvēģu mūsdienu populārāko rakstnieku Ērlennu Lū, redzēt viņa nesenās vizītes slaid&scaron;ovu, dzirdēt grāmatu fragmentu lasījumus gan latvie&scaron;u, gan norvēģu oriģinālvalodā. To skaitā otro reizi Latvijā tulkotājas Jolantas Pētersones lasījumā izskanēs fragmenti no Ē.Lū jaunā romāna "MULEUM", kuru izdevniecība NORDISK plāno izdot latvie&scaron;u valodā &scaron;ogad.&nbsp; Būs iespēja iesaistīties diskusijā par Ziemeļvalstu valodu, īpa&scaron;i norvēģu valodas mācī&scaron;anās fenomenu Latvijā, kā arī noskatīties fotofilmu par Norvēģu valodas klubiņu, kas Rīgā darbojas jau otro gadu. Tagad arī Jēkabpilī ir iespējams apgūt zviedru un norvēģu valodu. Tās atver robežas uz citu pasauli, noņem klapes no acīm un ļauj nonākt citos sapratnes krastos.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Gaidāmajam kultūras notikumam ir divas daļas kā divas būtības &ndash; literārā un praktiskā.</p> <p>29. februārī Latvijā pirmo reizi viesojās norvēģu mūsdienu populārākais rakstnieks Ērlenns Lū. Tik&scaron;anās ar viņu Ziemeļu Ministru padomē, Rīgā notika līdz pēdējai iespējai pārpildītā telpā.</p> <p>&bdquo;Rakstnieks. Scenārists. Riteņbraucējs. Brālis. Trīs puiku tēvs&rdquo;<a href="http://www.arterritory.com/lv/teksti/intervijas/871-rakstnieks._scenarists._ritenbraucejs._bralis._tris_puiku_tevs/3/"></a> - tā sevi&nbsp;<em>tviterī</em>&nbsp; īsi raksturo mūsdienu literatūras fenomens Norvēģijā Ērlenns Lū, kur&scaron; jau sen ieguvis kulta rakstnieka statusu Krievijā un nu kļūst aizvien populārāks arī Latvijā, kur pēdējos gados cita aiz citas iznāk viņa grāmatas. Tās dažādās pasaules malās tulkotas vairāk kā 30 valodās. arī Latvijā, kur nesen latviski iznācis viņa romāns &ldquo;Doplers&rdquo;, bet vēl pirms tam &ndash; &ldquo;Naivi. Super&rdquo; un &ldquo;Kurts&rdquo; &nbsp;četrās grāmatās&rdquo;.&nbsp; &nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;</p> <p>&nbsp;</p> <p>Ē. Lū strādājis arī par slimnieku kopēju psihiatriskajā klīnikā, kādu brītiņu minot mātes psihiatres pēdās, strādājis skolā, bijis kritiķis. &Scaron;ie īsie viņa biogrāfijas zib&scaron;ņi ieskicē Lū daudzpusīgo, rimti pārsteidzo&scaron;o personību, kas radījusi virkni pārsteidzo&scaron;u darbu. Katru no tiem lasīt sāku&scaron;ais nespēj grāmatu nolikt malā, kamēr tā nav izlasīta.</p> <p>&nbsp;</p> <p>&bdquo;Kad pēc konsultanta darba pie filmu naudas sadales atnācu mājās un atliku&scaron;o pusotru stundu vadīju pie televizora, kaut kas man uzstājīgi lika rakstīt. Pilna laika darbā pavadītie gadi bija uzkrāju&scaron;i velni&scaron;ķīgi labu enerģiju, pat agresiju, nevarēju noskatīties, kā datora kursors stāv mierā. Ja iepriek&scaron; biju savaldīgāks, tad mirklis starp domu un vārdu kļuva īss. Strupa valoda, īsas epizodes,&rdquo; Lū stāsta, kā sācis rakstīt pēdējo latviski iznāku&scaron;o &bdquo;Dopleru&rdquo;. Tās varonis pēc kritiena no divriteņa izlemj uzgriezt muguru mūsdienu sabiedrības normām un prasībām, cilvēku vietā izvēlēdamies mežu un agrīno mednieka un vācēja dzīvesveidu. Darbs ir kā solis vēl tālāk absurda pasaulē ar ļoti izsmalcinātu mūsdienu vērtību kritiku.</p> <p>Literatūrā Ē. Lū debitēja 1993. gadā ar grāmatu &laquo;Sievietei līdzi&raquo; (Tatt av kvinnen), un jau nākamajā gadā parādījās pirmā grāmata par Kurtu &ndash; &laquo;Zivs&raquo;. 1996. gadā iznāca romāns &laquo;Naivi. Super&raquo;, kas kā pirmais tulkots latviski. Lū ierindojās starp norvēģu iemīļotākajiem un lasītākajiem rakstniekiem. Lū turpina rakstīt gan pieaugu&scaron;ajiem, gan bērniem. 2007. gadā pēc romāna &laquo;Sievietei līdzi&raquo; Norvēģijā tika uzņemta filma, bet 2008. gadā parādījās pilnmetrāžas animācijas filma par Kurtu. Ērlenna Lū kontā ir arī virkne balvu, tostarp Norvēģijas Kultūras ministrijas balva bērnu un jaunie&scaron;u literatūrā (1996), Kritikas balva par bērnu un jaunie&scaron;u grāmatām (1998) par &laquo;Kurt, quo vadis?&raquo;; Eiroparlamenta pie&scaron;ķirtā Prix Europ&eacute;en des Jeunes Lecteurs (Eiropas Jauno lasītāju balva, 2006) par &laquo;Naivi. Super&raquo; un citas. Pagāju&scaron;ās desmitgades vidū Lū vārds bija cie&scaron;i saistīts ar terminu &ldquo;jaunais patiesīgums&rdquo;, kur&scaron; apzīmēja veselu kultūras parādību plūsmu, kas bija nāku&scaron;as sarežģīto postmodernisma spēļu vietā. &ldquo;Jaunais patiesīgums&rdquo; savā ziņā līdzinājās vērīgam bērnam, kur&scaron; klīst pa pieaugu&scaron;o pasauli un apraksta to bez koncepcijām, ideoloģijām un stilistiskiem uzslāņojumiem, &ldquo;tādu, kāda tā ir&rdquo;. Īsi teikumi, skatiens no apak&scaron;as uz aug&scaron;u, mazā cilvēka mazās (un vienlaikus universālās) problēmas&hellip;</p> <p>&nbsp;</p> <p>Neatstāj sajūta, ka Ē. Lū raksta pa īstam, tāpēc, ka nevar nerakstīt. Raksta pa naktīm, pēc darba, atvaļinājumā, zogot laiku bērniem, ģimenei... Bet neraksta, lai kļūtu par Ziemeļvalstu kultūras fenomenu. Bet literatūra nav &scaron;ķirama no valodas.</p> <p>Pēdējos gados aizvien vairāk cilvēku arī Latvijā apgūst Ziemeļvalstu valodas. To skaitā norvēģu, zviedru un dāņu, kas ir ziemeļģermāņu valodas. Tās ir kā trīs vienā. Apgūstot vienu no tām, norvēģu, zviedru vai dāņu valodas pārvaldītāji var viegli saprasties savā starpā, jo &scaron;īs valodas ir ļoti radniecīgas.</p> <p>Nedaudz par norvēģu valodu. - Norvēģijas ģeogrāfija un cil&scaron;u apmetņu izvietojums ir bijis par iemeslu milzīgam skaitam vietējo un reģionālo dialektu, kuriem arī mūsdienās ir stabilas pozīcijas valsts sabiedrībā. Bet mūsdienu Norvēģijā pastāv divas oficiālās norvēģu valodas rakstu versijas &ndash; Bokm&aring;l (&ldquo;būkmols&rdquo;), kuras pamatā ir dāņu valodas leksika un gramatika, bet norvēģu valodas fonētika, un Nynorsk (&ldquo;jaunnorvēģu&rdquo; valoda), kuru apmēram 1850. gados izveidojis valodnieks Īvars Osens (Ivar Aasen), sintezējot norvēģu valodas dialektus. Norvēģijā vairāk izplatīts &ldquo;būkmols,&rdquo; īpa&scaron;i Oslo un lielākajās pilsētās, ko tad arī pamatā apgūst kursanti un studenti Latvijā. Pēc jaunākajām statistikas aplēsēm Latvijā jau apguvu&scaron;i vairāk kā 6000 cilvēku.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Daiga Kalniņa&nbsp;.</p>Tue, 20 Mar 2012 00:00:00 +0200http://www.biblioteka.lv/Libraries/jekabpils-pilsetas-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=16271&type=1http://www.biblioteka.lv/Libraries/jekabpils-pilsetas-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=16271&type=1LNB ceļojošā izstāde "Grāmatas ir zāles jeb Grāmatu aptieka"<p><strong>No 13. līdz 27.februārim Jēkabpils pilsētas bibliotēkas izstāžu un tik&scaron;anās zālē notiks LNB ceļojo&scaron;ā izstāde "Grāmatas ir zāles jeb Grāmatu aptieka". </strong></p> <p>Pēdējos gados Latvijā ir pazīstami un populāri dažādi terapiju veidi &ndash; mūzikas, mākslas, drāmas, deju u.c. Nedaudz mazāk<strong> </strong>dzirdēts par biblioterapiju, bet arī tā nav sve&scaron;a. <span style="color: #000000;">Latvijas Nacionālās bibliotēkas darbinieki 2009.gadā bibliotēkas 90.gadadienas pasākumu ietvaros izveidoja izstādi par tēmu ...arī grāmatas ir zāles, kurā ir &bdquo;receptes&rdquo; pret dažādām kaitēm, kas dziedināmas ar rakstītā vārda palīdzību. </span></p> <p><span style="color: #000000;">Izstādes "Grāmatas ir zāles jeb Grāmatu aptieka" ietvaros var saņemt vērtīgus ieteikumus, kā lietot patriotisma tinktūru, eliksīru dzīvespriekam, vitamīnus pret skaudību un alkatību, ekstraktu pret garlaicību. Izstādi iepazīt aicināti arī visi tie, kuriem vajag mīlestības eliksīru, zāles krīzes mazinā&scaron;anai, vientulības balzāmu un daudz ko citu.</span></p> <p><span style="color: #000000;">Interesentiem ir iespēja uzzināt, kā stiprināt savu veselību ar lasī&scaron;anu, kā arī sastādīt savu grāmatu sarakstu pret dažādām kaitēm. Apmeklētājiem tiek dota iespēja gūt priek&scaron;statu par speciālistu ieteiktām grāmatām, kas piemērotas dažādām sarežģītām dzīves situācijām.</span></p> <p><span style="color: #000000;">Izstādes mērķis &ndash; aicināt bibliotēkas lietotājus vairāk ieklausīties sevī un izprast svarīgas dzīves atziņas, ko mums vēsta daudzi populāri un atzīti rakstnieki. Saprast, ka arī atbilsto&scaron;a grāmata var palīdzēt problemātiskās un sarežģītās dzīves situācijās. <strong>Izstādes atklā&scaron;anas pasākumā 13.februāri plkst.16.00 būs iespēja tikties ar psihoterapeitu Viktoru Ozoliņu &ndash; LU Medicīnas fakultātes pasniedzēju, Latvijas Psihoterapeitu biedrības biedru.&nbsp;</strong></span></p> <p><span style="color: #000000;"><strong>&nbsp;</strong></span></p> <p><span style="color: #000000;">Anita Rubine</span></p> <p><span style="color: #000000;">Jēkabpils pilsētas bibliotēkas</span></p> <p><span style="color: #000000;">bibliogrāfe</span></p>Wed, 01 Feb 2012 00:00:00 +0200http://www.biblioteka.lv/Libraries/jekabpils-pilsetas-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=15355&type=1http://www.biblioteka.lv/Libraries/jekabpils-pilsetas-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=15355&type=1Dzintra Geka Dokumentālais kinoTikšanās ar kinorežisori, dokumentālisti Dzintru Geku<p><strong>15.decembrī plkst.14.00 Jēkabpils Tautas nama kamerzālē notiks tik&scaron;anās ar kinorežisori, dokumentālisti Dzintru Geku.</strong></p> <p>Dzintra Geka ir latvie&scaron;u kinorežisore un producente, kura viskonsekventāk kopj vienu tēmu &ndash; kop&scaron; 1998.gada dokumentē materiālus par represētajiem latvie&scaron;iem un vāc atmiņas par Sibīrijas bērniem. Uzņemtie materiāli pārvērtu&scaron;ies vairākās filmās &ndash; &ldquo;Sibīrijas bērni&rdquo; (2001), &ldquo;Sibīrijas dienasgrāmatas&rdquo; (2002 &ndash; 2003), &ldquo;600 stāsti. Mums tas bija jāizstāsta&rdquo; (2007), &ldquo;... un Igarka (Cerība un Taurenis)&rdquo; (2008) kā arī citās. Savulaik režisore strādājusi arī Stīvena Spīlberga veidotā holokausta SHOA projektā Latvijā, kurā filmējusi ebreju atmiņas par notiku&scaron;o.</p> <p>Dzintra Geka ir pēdējo divdesmit gadu laikā viena no visdarbīgākajām profesionālo kinoļaužu saimē. Izglītību ieguvusi Sanktpēterburgas Teātra, mūzikas un kinematogrāfijas institūtā (1979.g.). Sākusi kā montāžiste un režisora asistente Rīgas kinostudijā. Debitējusi kā kinožurnālu &ldquo;Padomju Latvija&rdquo; režisore. Septiņdesmito gadu beigās sākusi strādāt apvienībā &ldquo;Telefilma &ndash; Rīga&rdquo;, kur tapu&scaron;as daudzas Dzintras Gekas filmas. Atzinību visvairāk guvusi filma &rdquo;Voldemārs un Leontīne&rdquo; &ndash; aizkustino&scaron;s stāsts par zvejnieka un viņa sievas mīlestību mūža garumā. Filma tika novērtēta kā labākā 1987.gada televīzijas filma un saņēma balvu &ldquo;Lielais Kristaps&rdquo; savā žanrā.</p> <p>No laika, kad Latvija atgūst neatkarību, Dzintra Geka aktīvi veido filmas par Latvijai nozīmīgām personībām, piem., &ldquo;Čakstes koks&rdquo; (1993) par mūsu pirmā prezidenta dzimtu, par trimdas prozaiķi &ndash; &ldquo;Gunārs Janovskis&rdquo; (1991) un izsūtīto dzejnieku &ldquo;Aleksandrs Pelēcis&rdquo; (1992). &Scaron;inī laikā top arī filma par savdabīgo, ironisko gleznotāju &ldquo;Poikāns&rdquo;(1998). Viņas jaunākā dokumentālā filma ir &bdquo;Stacija Latvie&scaron;i 1937&rdquo;.</p> <p>Dzintras Gekas filmu cikls &ldquo;Sibīrijas bērni&rdquo;, dokumentu kopojums apjomīgās grāmatās un fonda &bdquo;Sibīrijas bērni&rdquo; izveide ir augsti vērtējams episks ieguldījums Latvijas vēsturē ar palieko&scaron;u vērtību. 2002.gadā viņa apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Anita Rubine</p> <p>Jēkabpils pilsētas bibliotēkas bibliogrāfe</p>Thu, 01 Dec 2011 00:00:00 +0200http://www.biblioteka.lv/Libraries/jekabpils-pilsetas-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=14768&type=1http://www.biblioteka.lv/Libraries/jekabpils-pilsetas-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=14768&type=1Jānis Ūdris; Grāmatu svētkiTikšanās ar rakstnieku Jāni Ūdri<p><strong><span style="font-family: 'Arial','sans-serif'; color: teal; font-size: 11pt;">2011.gada 23.septembrī Jēkabpils 10. Grāmatu svētku</span></strong><span style="font-family: 'Arial','sans-serif'; color: #333399; font-size: 11pt;"> ietvaros pilsētas bibliotēkas izstāžu un tik&scaron;anās zālē notika tematiska pēcpusdiena </span><strong><span style="font-family: 'Arial','sans-serif'; color: teal; font-size: 11pt;">"Dzīves vadlīnija - mīlēt Latviju"</span></strong><span style="font-family: 'Arial','sans-serif'; color: #333399; font-size: 11pt;"> - tik&scaron;anās ar grāmatas </span><strong><span style="font-family: 'Arial','sans-serif'; color: teal; font-size: 11pt;">"Ulmanis. Lielā Kārļa testaments&rdquo; </span></strong><span style="font-family: 'Arial','sans-serif'; color: #333399; font-size: 11pt;">autoru, rakstnieku <strong><span style="font-family: 'Arial','sans-serif';">Jāni&nbsp;Ūdri</span></strong>.</span><span style="font-family: 'Arial','sans-serif'; color: #2e3191; font-size: 11pt;">&nbsp;</span></p> <p>&nbsp;</p> <p><em>Foto: Sandra Miņkova</em></p> <p>&nbsp;</p> <p>&nbsp;</p>Thu, 27 Oct 2011 00:00:00 +0300http://www.biblioteka.lv/Libraries/jekabpils-pilsetas-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=14767&type=1http://www.biblioteka.lv/Libraries/jekabpils-pilsetas-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=14767&type=1Valdis SakarsJēkabpils Goda pilsonim Valdim Sakaram - 90<p><strong><span style="font-family: 'Arial','sans-serif'; color: #333399; font-size: 11pt;">2011.gada 8.septembrī </span></strong><span style="font-family: 'Arial','sans-serif'; color: #333399; font-size: 11pt;">Jēkabpilī notika skolotāja, novadpētnieka, Latvijas mazpulku vecbiedra, Jēkabpils Goda pilsoņa </span><strong><span style="font-family: 'Arial','sans-serif'; color: teal; font-size: 11pt;">Valda Sakara </span></strong><span style="font-family: 'Arial','sans-serif'; color: #333399; font-size: 11pt;">90 gadu jubilejas pasākumi. Plkst.16.00&nbsp; Palejas ielā V.Sakars kopā ar mazpulcēniem iestādīja piemiņas ozoliņu, bet plkst.17.00 Jēkabpils Tautas namā&nbsp;notika jubilejas sarīkojums - tematiska pēcpusdiena "Skolotājs"&nbsp;ar uzvedumu Jēkabpils pilsētas bibliotēkas jaunie&scaron;u rado&scaron;ās grupas "Inter Alia" sniegumā, koncertu un jubilāra godinā&scaron;anu.&nbsp;</span><span style="font-family: 'Arial','sans-serif'; color: #2e3191; font-size: 11pt;">&nbsp;</span></p> <p>&nbsp;</p> <p><em>Foto: Spodra Purviņa, Voldis Purviņ&scaron;</em></p> <p><em>&nbsp;</em></p> <p>&nbsp;</p>Thu, 27 Oct 2011 00:00:00 +0300http://www.biblioteka.lv/Libraries/jekabpils-pilsetas-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=14766&type=1http://www.biblioteka.lv/Libraries/jekabpils-pilsetas-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=14766&type=1Jēkabpils vēsture; NovadpētniecībaNovadpētniecības ekskursija Brīvības ielā, Jēkabpilī<p><strong>2011.gada 14.jūlijā </strong>notika Jēkabpils pilsētas bibliotēkas rīkota novadpētnieku <strong>ekskursija</strong>, kuras laikā tika izstaigāta <strong>Brīvības iela </strong>un apzināti vēsturiski fakti par ēkām&nbsp;un notikumiem, kas kādreiz risināju&scaron;ies Jēkabpils galvenajā ielā.</p> <p>Ekskursijas laikā savās atmiņās par Brīvības ielas dzīvi, ievērojamiem tās cilvēkiem stāstīja rakstnieks publicists&nbsp;<strong>Ilmārs Knaģis, </strong>rakstniece <strong>Lūcija Ķuzāne, </strong>pedagoģe <strong>Zinovija Zimova</strong> un&nbsp;citi.&nbsp;&nbsp;Tika apmeklētas Brīvības ielas ēkas, kurās kādreiz atradās <strong>vēstures muzejs, Jēkabpils cietums, Krauzes aptieka, vācu komandantūra, Freidusa pulksteņu darbnīca un zeltlietu veikals, Landmaņa saimniecības preču veikals</strong>. Novadpētnieki iepazinās arī ar <strong>Svētā Gara klosteri</strong>, pabija biju&scaron;ajā <strong>tre&scaron;dienas tirgus laukumā</strong>, kā arī apmeklēja pareizticīgo&nbsp;<strong>Dievmātes Patvēruma (Pokrova) baznīcu</strong>, kas patlaban tiek atjaunota.&nbsp;&nbsp;&nbsp;</p> <p>&nbsp;</p> <p><em>Foto: Sandra Miņkova</em></p>Thu, 27 Oct 2011 00:00:00 +0300http://www.biblioteka.lv/Libraries/jekabpils-pilsetas-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=14753&type=1http://www.biblioteka.lv/Libraries/jekabpils-pilsetas-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=14753&type=1Politiskās represijas: 14.jūnijs; IzsūtīšanaAtceres pasākumi "1941.gads. Represijas Jēkabpilī"<p><span style="font-family: 'Arial','sans-serif'; color: #333399; font-size: 11pt;"><strong>2011.gada 14.jūnijā </strong>Jēkabpili, Vecpilsētas laukumā pie vides mākslas objekta "Pilsētas stāsts"&nbsp;no plkst.12.00&nbsp;bija vērojama&nbsp;Jēkabpils pa&scaron;valdības Kultūras pārvaldes un pilsētas bibliotēkas organizēta āra izstāde </span><strong><span style="font-family: 'Arial','sans-serif'; color: teal; font-size: 11pt;">"1941.gads. Represijas Jēkabpilī"</span></strong><span style="font-family: 'Arial','sans-serif'; color: #333399; font-size: 11pt;">.</span></p> <p> <p>&nbsp;</p> </p> <p style="text-align: justify;"><span style="font-family: 'Arial','sans-serif'; color: #333399; font-size: 11pt;">Plkst.15.00&nbsp;pie piemiņas ozoliem&nbsp;blakus grāmatnīcai &bdquo;Aisma&rdquo; notika atceres brīdis represētajiem skolotājiem Jānim Kopmanim un Martai Potsepai.</span> <p>&nbsp;</p> </p> <p><span style="font-family: 'Arial','sans-serif'; color: #333399; font-size: 11pt;">Plkst.15.30&nbsp;Jēkabpils pilsētas bibliotēkas izstāžu un tik&scaron;anās zāle notika tematiska pēcpusdiena </span><strong><span style="font-family: 'Arial','sans-serif'; color: teal; font-size: 11pt;">"Neaizmirst!" par 1941.gada represijām Jēkabpilī</span></strong><span style="font-family: 'Arial','sans-serif'; color: #333399; font-size: 11pt;"> kopā ar represiju pētniekiem Uldi Lasmani un Lūciju Ķuzāni.</span></p> <p><span style="font-family: 'Arial','sans-serif'; color: #333399; font-size: 11pt;">&nbsp;</span></p> <p><em><span style="font-family: 'Arial','sans-serif'; color: #333399; font-size: 11pt;">Foto: Anita Rubine&nbsp;</span></em></p> <p>&nbsp;</p>Thu, 27 Oct 2011 00:00:00 +0300http://www.biblioteka.lv/Libraries/jekabpils-pilsetas-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=14726&type=1http://www.biblioteka.lv/Libraries/jekabpils-pilsetas-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=14726&type=1Lūcija Ķuzāne; Jēkabpils vēsture; JēkabmiestsLūcijas Ķuzānes grāmatas "Sens, tik sens bij' tas laiks" atvēršana<p>2011.gada 5.februārī Jēkabpils Tautas namā notika rakstnieces <strong>Lūcijas Ķuzānes </strong>grāmatas <strong>"Sens, tik sens bij' tas laiks"</strong> atvēr&scaron;anas svētki, ko organizēja Jēkabpils pilsētas bibliotēka. Pasākumā piedalījās bibliotēkas jaunie&scaron;u rado&scaron;ā grupa "Inter alia"&nbsp; ar uzvedumu "Jēkabmiesta stāsti".</p> <p>Grāmatā apkopoti raksti par Jēkabpils, agrāk <strong>Jēkabmiests</strong>, vēsturi no senākiem laikiem līdz pat 1940.gadam. Grāmatā jūtama rakstnieces mīlestība un lepnums par pilsētu, tās ļaudīm, senajām ēkām un notikumiem, kas risināju&scaron;ies&nbsp;Jēkabmiestā - plostnieku un tirgotāju pilsētā.&nbsp;</p> <p><em>Foto: Jānis Lācis, Spodra Purviņa, Voldis Purviņ&scaron;&nbsp;</em></p>Wed, 26 Oct 2011 00:00:00 +0300http://www.biblioteka.lv/Libraries/jekabpils-pilsetas-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=7853&type=1http://www.biblioteka.lv/Libraries/jekabpils-pilsetas-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=7853&type=1Genealoģijadzimtas koksKonference " Dzimtas koks"_MD<div style="text-align: left;"><strong><strong><strong> <strong><strong><strong><strong><strong><strong><span style="color: #ff0000;"><span style="font-size: x-small;"><span style="font-family: Arial;"> <p><strong><span style="color: #000000;">Konference dzimtas vēstures pētniekiem, dos iespēju noklausīties referātus par arhīvos pieejamajiem materiāliem, kā arī digitalizācijas projekta rezultātā tie&scaron;saistē pieejamajiem dokumentiem portālā&nbsp;</span><a href="http://www.lvva-raduraksti.lv/"><span style="text-decoration: underline;">http://www.lvva-raduraksti.lv/</span></a><span style="color: #000000;"> , to izmanto&scaron;anas iespējām.</span></strong></p> <p> &nbsp;</p> <p><span style="color: #000000;"><strong>Latvijas Nacionālās bibliotēkas darbinieki iepazīstinās ar projektu "Zudusī Latvija" un Nacionālās bibliotēkas resursiem kā informācijas avotiem dzimtas pētniekiem. </strong><strong>&nbsp;</strong></span></p> <p> <span style="color: #000000;"><strong>&nbsp;</strong><strong>&nbsp;</strong></span></p> <p> <span style="color: #000000;"><strong>&nbsp;</strong></span></p> <p> <span style="color: #000000;"><strong>Tiks referēts par dzimtas likteņa "atskaņām" uz konkrētas personas dzīvi psihaloģijas aspektā.</strong><strong></strong ></span></p> <p><span style="color: #000000;"><strong>&nbsp;</strong><strong></strong ></span></p> <p><span style="color: #000000;"><strong>Varēs iepazīties ar citu vai arī prezentēt&nbsp;savus pētījumus un jau sastādītus DZIMTAS KOKUS.&nbsp;</strong><strong></strong ></span></p> <p><strong>&nbsp;</strong></p> </span></s pan></span></strong></strong></strong></strong></strong></strong></strong></strong></strong></div> <div style="text-align: left;"><strong><span style="color: #ff0000;"><span style="font-size: x-small;"><span style="font-family: Arial;">&nbsp;</span></span></span></st rong></div> <div style="text-align: left;"><span style="color: #000000;"><span style="font-size: x-small;"><span style="font-family: Arial;">&nbsp;</span></span></span></di v>Tue, 14 Sep 2010 00:00:00 +0300http://www.biblioteka.lv/Libraries/jekabpils-pilsetas-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=7192&type=1http://www.biblioteka.lv/Libraries/jekabpils-pilsetas-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=7192&type=1Literatūras izstāde<p><strong>"Pieminekļu sargātājs un novadpētnieks"</strong>: <em>Jānim Amatam -75</em></p> <p>Izstāžu cikla "Ievērojami cilvēki Sēlijā" 12.izstāde.</p> <p>Izstādē skatāmi arī Jāņa Amata savāktie novadpētniecības materiāli.</p>Thu, 09 Sep 2010 00:00:00 +0300