Bibliotēku portāls. Jaunākās grāmatas no Latgales Centrālā bibliotēkashttp://www.biblioteka.lv/biblioteka.lv RSS Barotne. Jaunākās grāmatas no Latgales Centrālā bibliotēkaslvwww.biblioteka.lvhttp://www.biblioteka.lv/img/logo.pngBibliotēku portāls. Jaunākās grāmatas no Latgales Centrālā bibliotēkashttp://www.biblioteka.lv/http://www.biblioteka.lv/Libraries/latgales-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=29737&type=2http://www.biblioteka.lv/Libraries/latgales-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=29737&type=2Bibliotēkas krājumā jauna grāmata – «Староверы Латгалии: «своё» и «чужое»<p><strong>Krājuma autore, filoloģijas zinātņu maģistre un Daugavpils Universitātes doktorante Nataļja Ivanova, nodeva savu rakstu krājumu bibliotēkai publiskai izmanto&scaron;anai. &nbsp;Krājumu ir izdevusi Vācijas Nacionālā bibliotēka, un tas ir adresēts studentiem, filologiem, vēsturniekiem, novadpētniekiem un citiem interesentiem. </strong></p> <p><strong>Nataļja Ivanova</strong> ir vairākkārt publicējusi savus rakstus Latvijas un Krievijas zinātniskajos žurnālos un divas reizes kļuvusi par laureāti jauno pētnieku konkursā, kur&scaron; ir veltīts mūsu izcilā novadnieka Ivana Zavoloko piemiņai.</p> <p>Savos rakstos krājuma autore analizē reliģiska satura poētiskos tekstus, kas savākti ekspedīcijas laikā Daugavpils reģionā no 2011. līdz 2013. gadam. Autore mēģina definēt, ko vecticībniekiem nozīmē jēdziens &ldquo;sve&scaron;ais&rdquo; un kas viņu izpratnē ir &ldquo;savējais&rdquo;, kā arī apraksta veiktā sociolingvistiskā pētījuma rezultātus &ndash; dažādu reliģisko konfesiju viedokļus par vecticībniekiem Daugavpilī un Daugavpils novadā.</p> <p>&Scaron;obrīd Latvijā darbojas 71 vecticībnieku draudze, kas apvieno ap 70 000 vecticībnieku. Lielākā daļa dzīvo Latgalē. Senie raksti &ldquo;Deguču hronika&rdquo; vēsta, ka pirmie vecticībnieki Daugavpils tuvumā apmetās 1660. gadā un Liģini&scaron;ķu sādžā uzcēla pirmo dievnamu. Vēlāk dievnamus cēla arī citur Latgalē un Latvijā.</p> <p>Rakstu krājums ir pieejams Latgales Centrālās bibliotēkas Lasītavā.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Informāciju sagatavoja:<br /> LCB KAN vadītāja<br /> Zenona Tihomirova<br /> tālr.: 65476342<br /> e-pasts: <a href="http://zenona.tihomirova@lcb.lv">zenona.tihomirova@lcb.lv </a></p>Thu, 27 Nov 2014 00:00:00 +0200http://www.biblioteka.lv/Libraries/latgales-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=29488&type=2http://www.biblioteka.lv/Libraries/latgales-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=29488&type=2Unikāls albums «Спадчынa Беларусi. Скарбы» (Baltkrievijas mantojums) Latgales Centrālajā bibliotēkā<p><strong>Latgales Centrālā bibliotēka saņēmusi dāvanā unikālu fotoalbumu. Tajā apkopoti Baltkrievijas vērtīgākie zelta un sudraba artefakti, kas iekļauti nacionālā kultūras mantojuma krājumā kā izcili juveliermākslas &scaron;edevri.</strong></p> <p>Sadraudzības pilsētas Daugavpili un Vitebsku (Baltkrievija) daudzus gadus vieno stabilas partnerattiecības. Oktobrī, 3. starptautiskā mūzikas un mākslu festivāla &bdquo;Daugavpils ReStArt 2014&rdquo; ietvaros, Latgales Centrālajā bibliotēkā bija skatāma baltkrievu fotomākslinieces Olgas Salnikovas personālizstāde &bdquo;Iespaidi". Pateicībā par veiksmīgo sadarbību izstādes autore uzdāvināja bibliotēkai unikālu izdevumu <strong>&laquo;Спадчынa Беларусi. Скарбы&raquo; </strong>(Baltkrievijas mantojums).</p> <p>Grāmatas autori Aleksandrs Aleksejevs (Александр Алексеев) un Oļegs Luka&scaron;evičs (Олег Лукашевич) ir pirmo reizi apkopoju&scaron;i Baltkrievijas nacionālā kultūras mantojuma krājumā iekļauto vērtīgāko zelta un sudraba priek&scaron;metu fotoattēlus. Fotoalbumā attēlotie priek&scaron;meti glabājas valsts muzeju fondos, kā arī pareizticīgo un katoļu dievnamos. Albums ir izdots 2007. gadā baltkrievu un angļu valodā. Poligrāfiski augstvērtīgā izdevuma apjoms ir 320 lappuses. Tas ir veidots kā suvenīrizdevums un ievietots tautas daiļamata meistaru izgatavotā dekoratīvā koka kārbā ar salmu rotājumiem.</p> <p>Unikālais izdevums ir tapis <strong>mākslas projekta &ldquo;Baltkrievijas mantojums&rdquo;</strong> (Наследие Беларуси) ietvaros. &Scaron;ī projekta mērķis ir prezentēt Baltkrievijas vēsturisko un kultūras mantojumu starptautiskai auditorijai trīs dažādos veidos: mākslas grāmatās, dokumentālā kino lentēs un foto izstādēs. Projekts tika uzsākts 2002. gadā. &Scaron;obrīd tas ir pla&scaron;i pazīstams ne tikai Baltkrievijā, bet arī aiz valsts robežām. Kop&scaron; 2006. gada sērijā &ldquo;Laikmets&rdquo; (Эпоха) tapu&scaron;as vairāk nekā 50 filmas par ievērojamām vēsturiskām personībām, kuras ir dzimu&scaron;as Baltkrievijā. Ir izdoti 42 500 grāmatu eksemplāri, sasniedzot jaunu nacionālu rekordu. Grāmatas un dokumentālās filmas atrodas pasaules lielāko bibliotēku krājumos, prestižākajās universitātēs, vēstniecībās un kultūras iestādēs, kā arī slavenu cilvēku privātkolekcijās. Starp tiem ir Lielbritānijas karaliene Elizabetes II, Romas pāvests un citas ievērojamas personas. Tādējādi projekts dod iespēju pla&scaron;ākai sabiedrībai iepazīt Baltkrievijas vēsturi un nacionālo kultūras mantojumu.</p> <p>Esam priecīgi, ka tagad arī Latgales Centrālās bibliotēkas Lasītavas krājumā ir pieejams viens no &scaron;ī projekta albumiem, kas ļauj mūsu pilsētas iedzīvotājiem un citiem interesentiem iepazīties ar Baltkrievijas juveliermākslas un lieti&scaron;ķās mākslas &scaron;edevriem.</p>Tue, 11 Nov 2014 00:00:00 +0200http://www.biblioteka.lv/Libraries/latgales-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=27133&type=2http://www.biblioteka.lv/Libraries/latgales-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=27133&type=2G. Amnuela unikālā grāmata „Создать памятник” par Maskavā veidotā pieminekļa pāvestam Jānim Pāvilam II patieso tapšanas vēsturi<p>2011. gada 14. oktobrī Maskavas centrā Ārzemju literatūras bibliotēkas dārzā tika atklāts Svētā Jāņa Pāvila II piemineklis, kur&scaron; ir novietots līdzās Čārlza Dikensa, Leonarda da Vinči, Mahatma Gandija, Aleksandra Meņa un daudzu citu izcilu pasaules mēroga kultūras un mākslas pārstāvju pieminekļiem. Dabiska izmēra bronzas statuja attēlo Romas pāvestu Jāni Pāvilu II smaidīgu, sēžam uz krēsla un rokās turot Bībeli, kuras atvērumā lasāmi Jāņa evaņģēlija ievada vārdi &bdquo;Iesākumā bija Vārds&rdquo;.</p> <p>Idejas autors pieminekļa veido&scaron;anā ir krievu kinorežisors, sabiedriskais darbinieks un organizācijas &bdquo;Starptautiskais dialogs&rdquo; direktors <strong>Grigorijs Amnuels</strong>, kur&scaron; grāmatā ir aprakstījis tā tap&scaron;anas vēsturi. Autors ir ticies ar daudzu valstu līderiem un ievērojamām personībām, tomēr tik&scaron;anās ar Jāni Pāvilu II sirdī un atmiņā atstājusi visdziļākos pārdzīvojumus - Viņa skatiens, Viņa svētība, Viņa teiktie vārdi. Pēc &scaron;īs vizītes, kad pāvests jau bija ļoti slims un pusgadu pirms viņa pontifikāta beigām, G. Amnuelam radās ideja par pieminekli, kuru vēlāk veidoja Nopelniem bagātais Ukrainas mākslinieks Aleksandrs Vasjakins un krievu tēlnieki Iļja un Ņikita Fjoklini.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Grāmatas atklā&scaron;anas svētki notika 27. martā Maskavā, mēnesi pirms Jāņa Pāvila II kanonizācijas. &Scaron;im nozīmīgajam notikumam arī Daugavpils Poļu kultūras centrs un Latvijas Poļu Savienība 29. aprīlī Marka Rotko mākslas centrā rīkoja tik&scaron;anos ar grāmatas &bdquo;Создать памятник&rdquo; autoru Grigoriju Amnuelu un Ukrainas tēlnieka Aleksandra Vasjakina dēlu Sergeju Vasjakinu.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Cienījamie lasītāji un interesenti! Grāmata ir pieejama Latgales Centrālās bibliotēkas Lasītavas nodaļā.</p>Fri, 09 May 2014 00:00:00 +0300http://www.biblioteka.lv/Libraries/latgales-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=22966&type=2http://www.biblioteka.lv/Libraries/latgales-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=22966&type=2Rēzeknes augstskolas mācībspēkikultūrvēstureLatgaleIzdevums par Latgali „AUSMAS ZEME”<p>Enciklopēdisko izdevumu skolēniem &bdquo;AUSMAS ZEME&rdquo; veidoja gados un garā jauni pētnieki, kuri kopā strādāju&scaron;i Rēzeknes augstskolā. Par potenciālo grāmatas adresātu autori izvēlēju&scaron;ies pusaudžus un jaunie&scaron;us, rosinot viņus sākumā izzināt pa&scaron;iem savu dzimto pusi vai arī doties aizraujo&scaron;ā ceļojumā uz kaimiņu pilsētu vai pagastu. Izdevums ir starpdisciplinārs un ir izmantojams ģeogrāfijas, valodas un literatūras, kultūrvēstures un vēstures, sociālo zinību u.c. mācību stundās.</p> <p>Izdevuma struktūras pamatā ir ģeogrāfiskais iedalījums &ndash; 15 Latgales pilsētas un 19 novadi. Katrai pilsētai un novadam ir dota pamatinformācija par iedzīvotāju skaitu, etnisko sastāvu, nozīmīgākajiem kultūrvēstures un dabas objektiem u.tml. un piedāvāta vilino&scaron;a programma &ndash; ko ir vērts aplūkot un darīt konkrētā vietā. Starp Latgales pilsētām ir arī interesanta informācija par Daugavpili un Daugavpils novadu, to dabas objektiem, izglītības un kultūras iestādēm, festivāliem un citiem pasākumiem, ievērojamiem kultūrvēstures pieminekļiem. Sadaļā &bdquo;<em>&Scaron;eit tu vari&rdquo; </em>ir vilino&scaron;i piedāvājumi, kurus var izbaudīt tikai Daugavpilī: braukt ar tramvaju, padzert kafiju Latgalē vienīgajā &bdquo;McDonaldā&rdquo;, pastaigāties pa gājēju ielu, aplūkot cietoksni u.c. Sakām <em>PALDIES </em>izdevuma autoriem par<em> </em>vienreizējo izzino&scaron;o materiālu Latgales novada iepazī&scaron;anā un apzinā&scaron;anā!</p> <p>Vārdnīca ir pieejama Latgales Centrālajā bibliotēkā un visās tās filiālēs.</p>Tue, 09 Apr 2013 00:00:00 +0300http://www.biblioteka.lv/Libraries/latgales-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=22077&type=2http://www.biblioteka.lv/Libraries/latgales-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=22077&type=2Oļegs Morozovs„Крепость на Западной Двине”<p>Latgales Centrālā bibliotēka iegādājās jaunu grāmatu par Daugavpils cietoksni <strong>&bdquo;Крепость на Западной Двине&rdquo;</strong>. Grāmatas autors Olegs Morozovs ir biju&scaron;ās Daugavpils Augstākās tehniskās aviācijas skolas absolvents, rezerves apak&scaron;pulkvedis, kara vēsturnieks. Darbu pie grāmatas tap&scaron;anas autors uzsāka 2008. gadā.&nbsp;&nbsp;</p> <p>Grāmatā ir 2 daļas. Pirmā daļa ir veltīta Dinaburgas cietok&scaron;ņa vēsturei, bet otrā daļa - J. Fabriciusa vārdā nosauktās Daugavpils Augstākās tehniskās aviācijas skolas vēsturei. Kā stāsta autors, aviācijas skolas vēsture ir cie&scaron;i saistīta ar Dinaburgas cietok&scaron;ņa vēsturi. Iepriek&scaron;ējos gados ir uzrakstītas vairākas grāmatas par cietok&scaron;ņa un skolas vēsturi, kuras iznāca neatkarīgi viena no otras mazos metienos un &scaron;obrīd ir kļuvu&scaron;as par bibliogrāfiskajiem retumiem. Materiālu trūkuma dēļ autors strādāja un vāca materiālus arhīvos un lielākajās bibliotēkās. Grāmatā ir daudz ilustratīvā materiāla no personīgajiem arhīviem.<span style="display: none;">&nbsp;</span></p> <p>Oļegam Morozovam jau skolas gados patika vēsture. Viņa māte Lidija Vasiļjevna, pēc profesijas - skolotāja, par to ļoti priecājās. Pusaudža gados viņa interesi sevi&scaron;ķi piesaistīja franču armija un imperators Napoleons. Oļegs sen bija izlēmis par savu nākamo profesiju. Tāpat kā tēvs Vasilijs Ivanovičs Morozovs viņ&scaron; kļūs par militārpersonu. Mācības, dienests Tālajos Austrumos, Daugavpilī, Stavropolē nemazināja viņa interesi par vēsturi.</p>Tue, 19 Feb 2013 00:00:00 +0200http://www.biblioteka.lv/Libraries/latgales-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=20547&type=2http://www.biblioteka.lv/Libraries/latgales-centrala-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=20547&type=2Albina DavidenkoDaugavpilsleģendasDinaburgas cietoksnisЛегенды старого города<p>&nbsp;&nbsp; Krājumā vienkopus ir savāktas <strong>12 pazīstamas leģendas </strong>krievu valodā, kuras tulkotas angļu un latvie&scaron;u valodā.<br />&nbsp;&nbsp; Leģendas cie&scaron;i caurvij vēsturiski notikumi. Kaut arī zinātnieki un vēsturnieki neuztver leģendas par nopietnām vēsturiskām liecībām, bet tajā pa&scaron;ā laikā nenoliedz, ka daļa no leģendas varētu balstīties uz patiesiem notikumiem.<br />&nbsp;&nbsp; Katra no leģendām ir saistīta ar kādu konkrētu Daugavpils pilsētas un novada ģeogrāfisku, vēsturisku objektu vai personību, piemēram: mistiski noslēpumi par Dinaburgas cietoksni, Gubi&scaron;čes ezeru, Jaunās For&scaron;tates Zelta kalnu, Katrīnas Lielās Berķeneles apmeklējumu, vācu muižas Hofzumburga Naujenē vietējiem mīlniekiem Romeo un Džuljetu, Jaunbūves rajona &bdquo;Japončika&rdquo; bandu, Demenes pagasta Briģenes muižas mantinieka un īpa&scaron;nieka barona Maksimiliāna lielo mīlestību utt. Kas to lai zina, vai bija tā vai nedaudz savādāk... Bet leģendas nekad neradīsies tuk&scaron;ā vietā. Vecās pilsētas leģendas ir viens no veidiem mūsu pilsētas un novada popularizē&scaron;anai.<br />&nbsp;&nbsp; Tekstu autore &ndash; Albina Davidenko, latviskais tulkojums - Lidija Soldāne, angļu valodā &ndash; Marika Ruskule un Zane Zariņa.</p>Wed, 07 Nov 2012 00:00:00 +0200