Bibliotēku portāls. Jaunākās grāmatas no Klintaines pagasta bibliotēkashttp://www.biblioteka.lv/biblioteka.lv RSS Barotne. Jaunākās grāmatas no Klintaines pagasta bibliotēkaslvwww.biblioteka.lvhttp://www.biblioteka.lv/img/logo.pngBibliotēku portāls. Jaunākās grāmatas no Klintaines pagasta bibliotēkashttp://www.biblioteka.lv/http://www.biblioteka.lv/Libraries/klintaines-pagasta-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=28452&type=2http://www.biblioteka.lv/Libraries/klintaines-pagasta-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=28452&type=2Rolands ZagorskisMana atmiņu paradīze<p><strong>Rolanda Zagorska-Rolanda</strong><span>&nbsp;jubileju, izdod autobiogrāfisku darbu&nbsp;</span><strong>"Mana atmiņu paradīze. Esmu iemīlējies"</strong><span>. Grāmatā - mākslinieka rado&scaron;ās darbības. ģimene, latvie&scaron;u teātris, kino procesi dažādu laikposmu un sociokulturālu notikumu fonā. Pēc autora domām, "neviens cilvēks nevar būt tik tikumīgs, lai pastāstītu pēctečiem patiesību dokumentā, ko turēs pie sevis tik ilgi, kamēr nepaliks neviens, kas varētu viņa sacīto apgāzt".</span></p>Wed, 10 Sep 2014 00:00:00 +0300http://www.biblioteka.lv/Libraries/klintaines-pagasta-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=28449&type=2http://www.biblioteka.lv/Libraries/klintaines-pagasta-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=28449&type=2Anna Skaidrīte GailīteEs stāstīšu visu<p><span>"Pēdējos gados es nebiju piedzīvojusi globālus zaudējumus un, ja gadījās pa sīkai neveiksmei, es tās spēju pietu&scaron;ēt vai vienkār&scaron;i graciozi pārkāpt tām pāri, jo lieliski pratu valdīt pār savām emocijām. Iespējams, ka teātra skatuve manā personā ir zaudējusi izcilu aktrisi. Bet tas nu tā. &Scaron;oreiz es pati biju rakstījusi scenāriju un diktē&scaron;u noteikumus, pēc kuriem notiks &scaron;ī izrāde. Varbūt cietsirdīga? Mans Ego jau pacēla galvu un ieklausījās, taču neteica neko, tikai labsajūtā sāka murrāt. Viņam patika tas, ko biju iecerējusi."</span><br /><br /><span>Tā bija iedomājusies romāna "Es stāstī&scaron;u visu..." galvenā varone Dagnija, pirms viena pati devās mežā, lai salasītu gailenes sēņu mērcei. Taču liktenīgs atgadījums jauno, veiksmīgo sievietei gluži vai pienaglo pie fizisku un garīgu cie&scaron;anu krusta.</span><br /><br /><span>Izturēt, kaut ko būtiski mainīt sevī, savā skatījumā uz dzīvi un aug&scaron;āmcelties &ndash; tādu cilvēciskas pilnveido&scaron;anās ceļu četru diennak&scaron;u garumā savai varonei lēmusi lasītāju iemīļotā rakstniece Anna Skaidrīte Gailīte.</span></p>Wed, 10 Sep 2014 00:00:00 +0300http://www.biblioteka.lv/Libraries/klintaines-pagasta-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=25331&type=2http://www.biblioteka.lv/Libraries/klintaines-pagasta-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=25331&type=2Māra ZālītePieci pirksti<table class="product_details_table" border="0"> <tbody> <tr> <td colspan="2"><br /></td> </tr> <tr> <td valign="top">&nbsp;</td> </tr> <tr> <td colspan="2"><br /> <p>&bdquo;Pieci pirksti&rdquo; ir autobiogrāfiska bērnības atmiņu grāmata, kurā autore tēlo atgrie&scaron;anos kopā ar ģimeni mājās no Sibīrijas 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē un dzīvi Latvijā 50.&ndash;60. gadu mijā. Grāmata pārliecino&scaron;i nostājas līdzās latvie&scaron;u autobiogrāfiskās literatūras labākajiem piemēriem &ndash; Doku Ata, Ernesta Birznieka-Upī&scaron;a, Viļa Plūdoņa, Annas Brigaderes, Jāņa Jaunsudrabiņa, Jāņa Kalniņa, Vizmas Bel&scaron;evicas un, no nesenā laikā publicētajām grāmatām, Gundegas Rep&scaron;es bērnības tēlojumiem &ndash; un iezīmē jaunu posmu mūsdienu latvie&scaron;u rakstnieku prozā. Dzejnieces pievēr&scaron;anās prozai &ndash; grāmata &bdquo;Pieci pirksti&rdquo; &ndash; saviļņos gan bērnus, gan pieaugu&scaron;os.</p> </td> </tr> </tbody> </table>Sat, 01 Feb 2014 00:00:00 +0200http://www.biblioteka.lv/Libraries/klintaines-pagasta-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=21447&type=2http://www.biblioteka.lv/Libraries/klintaines-pagasta-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=21447&type=2Koelju PauluAkras manuskripts<p><span>Romāna darbība noris Jeruzalemē 1099. gadā 14. jūlijā, krustne&scaron;u iebrukuma priek&scaron;vakarā. Kristie&scaron;i, musulmaņi un jūdi, baiļu un izmisuma pārņemti, pulcējas pilsētas laukumā, kur viņus uzrunā grieķu gudrais. Tiesa, gaidītās lekcijas vietā ļaudis izdzird pavisam negaidītas atziņas un domas, kas liek pārdomāt savu dzīvi un vērtības. &ldquo;Akras manuskripts&rdquo; aicina cilvēkus reflektēt par mīlestību, ticību, seksu, draudzību, skaistumu, drosmi, uzticību un panākumiem.</span></p>Sun, 13 Jan 2013 00:00:00 +0200http://www.biblioteka.lv/Libraries/klintaines-pagasta-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=21446&type=2http://www.biblioteka.lv/Libraries/klintaines-pagasta-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=21446&type=2Laima KotaMana turku kafija<p><span>&ldquo;Kad no Laimas Muktupāvelas tapu par Laimu Kotu, no eiropeiskajiem ziemeļiem pārcēlos dzīvot uz austrumniecisko Turciju.&nbsp;</span><br /><span>Manā Stambulas dārzā aug mītiski koki: ābele, vīģe un lauru koks &ndash; pietiekami pilnai laimei. Ja saskata Turcijas biju&scaron;o civilizāciju klātbūtni, eso&scaron;o kultūru slāņainību, ja izprot laiku lokus un vēstures likumsakarību mijiedarbību, tad jāsecina, ka mūsdienu Turciju raksturo multikulturāla sadzīvo&scaron;ana. Esi tāds kāds esi, vai arī esi kāds vēlies būt, teicis Rūmi. &ldquo;..viena maza turku pupa ceļoja uz... viens, div&rsquo;, trīs, un tu esi brīvs..&rdquo; Dzīvojot Stambulā, tā arī jūtos. Austrumu siltums izkausēja manī rietumnieciski leduscieto feministi.</span><br /><span>Dzīvojot starp turkiem, piedaloties ģimenes godu rituālos, vērojot tradīcijas un attiecības ar līdzcilvēkiem caur pa&scaron;u turku vērtību skalu, sapratu, ka tradīciju turpinā&scaron;ana nemainītā veidā un kolektīvās apziņas esamība, kas ir islāma fundaments, mūsdienu turku sabiedrību veido par monolītu, nesadrumstalotu spēku. Tie&scaron;i tāpēc man nācās mainīt rietumnieciskos aizspriedumus par &ldquo;baisi-viduslaicīgi-neizprotamajiem turkiem&rdquo;, no kuriem kā sve&scaron;a spēka baidās liela daļa eiropie&scaron;u. Turku ikdieni&scaron;ķajā tradīcijā dominē nepiecie&scaron;amība rēķināties un rūpēties par saviem tuvākajiem, kas ikdienā izpaužas kā vecāko godā&scaron;ana. Dzīves laime ir saskanīgā ģimenes dzīvē, domā turcietes. Dzīves laime ir labs darbs, mīlo&scaron;a sieva un godam izaudzināti bērni, domā turki. Piederību islāmam ikdienā uzsver, nerimtīgi gādājot par savu dzimtu, domājot par kopējo labumu, atliekot malā individuālo norobežo&scaron;anos un neļaujot vaļu liberālo ideju slavinātam egocentrismam. Meditācijas vienatnē turkiem neder, bet gan sabiedrību vienojo&scaron;ais kopējs mielasts, saviesīga tējas padzer&scaron;ana un sarunas par dzīvi raksturo īstos turkus. Daudzas tradīcijas, kuras mazliet pārveidotā veidā vēl praktizē turki, antropologi saista ar laiku pirms monoteisma kultūras, bet pa&scaron;i turki to ir aizmirsu&scaron;i. Forma mainās, bet dziļi slēptais saturs kā sargsuns sargā sabiedrības veselīgumu.</span><br /><span>Mūsdienu Turcija sevī ir sakausējusi pasaules pirmo zemkopju kultūru misticisma pilno pragmatismu, Trojas Helēnas skaistumu un karaļa Krēza bagātību, romie&scaron;u spožumu, bizantie&scaron;u ikonu zelta atblāzmu, osmāņu varenības apziņu ar moderno Rietumu demokrātiski cilvēcisko ideju praksi. Bet Stambula ir kā sultāniete &mdash; skaista, vēlīga, mazliet gražīga, bagāta un tāpēc arī dāsna!&rdquo; &mdash; tā par jauno grāmatu stāsta pati autore.</span><br /><br /><span>Laimas Turcijas stāstus papildina ko&scaron;i fotoattēli. Grāmatas māksliniece Katrīna Vasiļevska.</span></p>Sun, 13 Jan 2013 00:00:00 +0200http://www.biblioteka.lv/Libraries/klintaines-pagasta-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=21445&type=2http://www.biblioteka.lv/Libraries/klintaines-pagasta-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=21445&type=2Imants Ziedonis, Rimants ZiedonisLeišmalīte<div> <p>Izstaigāt visu Latviju &ndash; tāda savulaik bijusi izcilā latvie&scaron;u dzejas patriarha Imanta Ziedoņa iecere. Daļa no tās tika īstenota nu jau leģendārajā grāmatā &ldquo;Kurzemīte&rdquo;, kura piedzīvojusi gan atkārtotus izdevumus, gan teātra iestudējumus un savā veidā kā nemiera gars un dumpja kurinātāja iezvanīja Tre&scaron;o Atmodu.&nbsp;<br />Tomēr izrādās, ka tas bijis tikai sākums krietni lielākam projektam &ndash; krustu &scaron;ķērsu izstaigāt arī pārējos Latvijas novadus. Tagad &ndash; kopā ar dēlu, rakstnieku Rimantu Ziedoni &ndash; pienākusi kārta Aug&scaron;zemei jeb Lei&scaron;malītei.&nbsp;<br /><br />&ldquo;Lei&scaron;malīte&rdquo; tapusi teju vai desmit gadus: krustu &scaron;ķērsu izstaigāta, izbraukāta, izpētīta visa Latvijas pierobeža no &ldquo;Lietuvas gala&rdquo; Nidas līdz pat &ldquo;Baltkrievijas galam&rdquo; &ndash; Ilūkstei; pavisam mērots 571 kilometrs. Apmeklēts katrs pagasts un ciems, katra skola, muzejs un baznīca. Bez steigas runāts ar ikvienu ceļā sastapto &ndash; izglītoto un ne pārāk, &scaron;iverīgo un bezdarbnieku, bramanīgo un trūcīgo, zemnieku un simtlatnieku. Mēģināts saklausīt latvie&scaron;u valodu pat tur, kur tā vairs neskan.&nbsp;<br /><br />Izvēlējos tie&scaron;i pierobežas pagastus, tālīnos, grūtākos, apstākļu nelutinātos. Gribējās uzrādīt &scaron;o it kā necilo vietu aizmirsto, kara un posta gados pieklusu&scaron;o, pieklusināto izcilību.<br />Imants Ziedonis<br /><br />Grāmatu var pielīdzināt mutuļojo&scaron;am kultūrvēstures katlam: tur kārtu kārtām klājas Krievijas vēsture un krievu teikas, Vācijas un Austrijas vēsture, Anglija, ASV, Baltkrievija... Un, protams, mūsu pa&scaron;u tēvadēli un mātesmeitas, pagastveči un ierēdniecība, brīni&scaron;ķās izloksnes, likteņvietas &ndash; visu neuzskaitīt.&nbsp;<br />Grāmata ir pilna pārsteigumu, negaidītu pagriezienu, paradoksālu secinājumu. Mainīju&scaron;ies nav arī fantastiskie mērogi, kuros dzejnieks kopā ar dēlu rīkojies, ietverot gan kolosālu laika atvēzienu &ndash; no senlaikiem līdz mūsdienām, &ndash; gan telpas tvērumu.<br /><br />&Scaron;ī ir Latvijas ļaužu un dzimtu &ndash; latvie&scaron;u, vācie&scaron;u, poļu, lietuvie&scaron;u &ndash; likteņstāstu grāmata. Pla&scaron;a un dziļa gan laika, gan telpas dimensijā. Lielais atvēziens.</p> </div> <p class="attention">&nbsp;</p> <div id="related-prods"> <h2>Iesakām</h2> </div>Sun, 13 Jan 2013 00:00:00 +0200http://www.biblioteka.lv/Libraries/klintaines-pagasta-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=20168&type=2http://www.biblioteka.lv/Libraries/klintaines-pagasta-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=20168&type=2Atis KlimovičsPersoniskā Latvija<p>Grāmata &ldquo;Personiskā Latvija&rdquo; ir savā veidā unikāla Latvijas 20.gadsimta vēsture &mdash; izstāstīta caur cilvēku likteņiem, dzīvesgājumu. &Scaron;is darbs pilnā mērā apliecina, ka īstā vēsture ir tā, ko cilvēki pa&scaron;i piedzīvo. Turklāt &scaron;ī 608 lappu&scaron;u biezā grāmata ir ne tikai aizraujo&scaron;a lasāmviela, &mdash; to papildina arī dažādu laiku fotoattēli un skrupulozi izstrādāti vietu, personu un notikumu informatīvie alfabētiskie rādītāji.</p> <p>&ldquo;Katra cilvēka priek&scaron;statos par vēsturi ir ļoti daudz brīvas vietas, ko var piepildīt tikai otrs cilvēks. Visi grāmatas varoņi ir brīvās Latvijas paaudze, un mans lūgums bija &mdash; pastāstīt Latvijas vēsturi kā savu personisko. Stāsts vienmēr ir stāsts kādam &mdash; klausītājam, konkrētam sarunas biedram. Tādā nozīmē esmu &scaron;o sarunu autors &mdash; ar savu interesi, izpratni un nezinā&scaron;anu, ar savu izvēli. Grāmatā ir 38 stāsti &mdash; sarunas ar pla&scaron;ākai sabiedrībai pazīstamiem vai tikai savā nomaļajā lauku pagastā zināmiem at&scaron;ķirīgu likteņu un uzskatu cilvēkiem. Esmu pateicīgs viņiem par atsaucību un katru tik&scaron;anās brīdi.&rdquo; /Atis Klimovičs/</p> <p>"&Scaron;eit izlasāms tas, kā pietrūkst mācību grāmatās par vēsturi, &mdash; stāstījums no pirmās personas viedokļa. &Scaron;eit nav vispārinājumu, kopsavilkumu, ir tikai personiska vēsture, kas pierakstīta ļoti smalkjūtīgā veidā. Un vēl &scaron;ī grāmata ir piemineklis cilvēka izturībai." /Vilis Daudziņ&scaron;/</p>Sat, 20 Oct 2012 00:00:00 +0300http://www.biblioteka.lv/Libraries/klintaines-pagasta-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=20171&type=2http://www.biblioteka.lv/Libraries/klintaines-pagasta-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=20171&type=2Lūcija ĶuzāneMēs- neretieši<p><span>Rakstnieces Lūcijas Ķuzānes darbs &laquo;Mēs &mdash; neretie&scaron;i&raquo;, kurai dots arī apak&scaron;virsraksts &laquo;Neretas grāmata&raquo; ir kārtējais rakstnieces ieguldījums Latvijas un Sēlijas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabā&scaron;anā.</span></p> <p>Grāmata tapusi divarpus gadu laikā &mdash; tajā apkopoti gan vēsturiski dati par Neretas veido&scaron;anos, gan neretie&scaron;u atmiņas par piedzīvoto, gan informācija par mūsdienu notikumiem.</p>Sat, 20 Oct 2012 00:00:00 +0300http://www.biblioteka.lv/Libraries/klintaines-pagasta-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=20169&type=2http://www.biblioteka.lv/Libraries/klintaines-pagasta-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=20169&type=2Vera Āboliņa SingajevskaMans mūžs+CD<p>Pateicoties hokeja kluba &bdquo;DINAMO RĪGA&rdquo; un komandas līdzjutēju atbalstam izdevniecībā &ldquo;Upe tuviem un tāliem&rdquo; izdota leģendārās latvie&scaron;u aktrises Veras Singajevskas atmiņu stāstu grāmata &ldquo;MANS MŪŽS&rdquo;.</p> <p>&bdquo;Ik vakaru, kad satumst un ielās norimst skaļie trok&scaron;ņi, es sēžu uz gultas malas, &scaron;ūpoju kājas un ļaujos atmiņām. Man liekas, ka atmiņas ir mans privātīpa&scaron;ums. Kad gribu, paveru atmiņu vārtiņus, ieaicinu jūs savā dzīves dārziņā, bet, kad vairs negribu, vārtiņus aizveru, kaut ko atstājot tikai sev,&rdquo; Singa raksta ievadvārdos.</p> <p>Kad izdzīvoti ilgi gadi, tad atmiņā paliek labais un vērtīgais. Tas kā dēļ ir bijis vērts dzīvot. Singa savu dzīvi izstāsta nelielās dzīves ainiņās, kas ir tik labestīgas, ka vietumis atgādina pasaku. Pasaku par to ko vienkār&scaron;a meitene savā ceļā spēj piedzīvot. Singas mūžs atspoguļo vai veselu laikmetu un katrs, kur&scaron; bijis pēckara vai padomju laika bērns, ir bijis draugos ar viņas atveidoto &Scaron;uru Tičinkinu, Peksi un, protams, Karlsonu.</p> <p>Grāmatā neatradīsiet teātra intrigu risinājumus vai ko &ldquo;dzeltenu&rdquo;. Te atradīsiet pateicību visiem tuvajiem, kā arī kolēģiem un liktenim.</p> <p>Bet pāri visam teiktajam staro gai&scaron;ais spīts, kas palīdzējis piepildīt Singas sapni par teātri un lomām, kuras mēs atcerēsimies vienmēr.</p> <p>Grāmatai pievienots arī kompaktdisks ar aktrises balss ierakstiem no lomām teju pusgadsimta laika nogrieznī.</p>Sat, 20 Oct 2012 00:00:00 +0300