Bibliotēku portāls. Jaunākās grāmatashttp://www.biblioteka.lv/biblioteka.lv RSS Barotne. Jaunākās grāmataslvwww.biblioteka.lvhttp://www.biblioteka.lv/img/logo.pngBibliotēku portāls. Jaunākās grāmatashttp://www.biblioteka.lv/http://www.biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47845&type=2http://www.biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47845&type=2Dēnerte, RodikaRodika DēnerteZahera viesnīca<p>Vīne, 1892. gads. Pēc sava vīra pēk&scaron;ņās nāves Anna Zahere grib pati vadīt viesnīcu. Par spīti visiem &scaron;ķēr&scaron;ļiem, jaunā atraitne beidzot izcīna sev patroneses vietu. Kamēr Anna, kūpinādama cigāru, savu iemīļoto bulterjeru ielenkta, kopā ar uzticamo personālu padara viesnīcu par leģendu, tajā sastopas divi laulāti pāri: princis un princese fon Traun&scaron;teini un Marta un Maksimilians Āderholdi, apgāda īpa&scaron;nieki no Berlīnes. Un Zahera viesnīcā Vīnē savērpjas mīlas drāma...</p> <p><span><br /></span><span>&Scaron;ajā aizraujo&scaron;ajā romānā Rodika Dēnerte padara leģendāro viesnīcu par skatuvi saviļņojo&scaron;u tēlu virknei. Viņa paver priek&scaron;karu, lai meistarīgi parādītu laikus, kas &scaron;ķiet sen aizmirsti, stāsta par savu varoņu tiek&scaron;anos pēc dvēseles brieduma un seko viņu gaitām caur Eiropas monarhiju norietu līdz 20. gadsimta pretrunām.</span></p> <p><span><br /></span><span>Rodika Dēnerte (<em>Rodica Doehnert</em>, 1960) ir studējusi režiju Kino un televīzijas augstskolā Potsdamā&ndash;Bābelsbergā un jau 20 gadus raksta scenārijus. &Scaron;ī romāna pamatā ir scenārijs divdaļīgajai TV filmai &ldquo;Zahera viesnīca. Augstākajā sabiedrībā&rdquo;, kas izrādīta kanālos ZDF un ORF.</span></p> <p><span><br /></span><span>No vācu valodas tulkojusi Silvija Brice.</span></p>Tue, 15 Jan 2019 00:00:00 +0200http://www.biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47787&type=2http://www.biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47787&type=2Bula, RolandaKriminālromāniRolanda BulaStopētāju lieta<p>Romāns "Stopētāju lieta" reāli ataino policijas izmeklētāju ikdienu. Sižeta pamatā nav kāda konkrēta krimināllieta, taču sasaistes ar reāliem notikumiem ir daudz. Izmeklētāja Asnāte Grieze un operatīvais darbinieks Juris Zvirbulis kādā Zemgales mazpilsētā izmeklē jaunas studentes nāves apstākļus. &Scaron;is gadījums ir kā neredzamas virtenes pēdējais redzamais posms, aiz kura pavelkot parādās vesela rinda citu aizdomīgu notikumu, par kuriem nav ziņots vai arī tie ir paslīdēju&scaron;i garām vecāku un tiesībsargu uzmanībai.</p> <p><span><br /></span><span>Rolanda Bula (īstajā vārdā Rolande Bebere), dzimusi 1964. gadā. Strādājusi Valsts policijā par izmeklētāju, tur arī radu&scaron;ās ieceres "Stopētāju lietai", kas ir autores ceturtais romāns.</span></p>Thu, 10 Jan 2019 00:00:00 +0200http://www.biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47743&type=2http://www.biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47743&type=2Salējs, MārisDzejaMāris SalējsTuvošanās<p>Māris Salējs latvie&scaron;u mūsdienu dzejas ainavā ir viens no tiem autoriem, kuriem padodas &scaron;ķietami neiespējamais &ndash; proti, apvienot labāko no klasiskās dzejas saturiskajām vērtībām ar formas un izteiksmes novatoriskumu. Dzejnieka piektais krājums &ldquo;Tuvo&scaron;anās" ir &ldquo;stāsts par tuvo&scaron;anos pasaulei un dzīvei caur dažādiem uztveres uzzibsnījumiem, kuros pasaule ir ļāvusi uz īsu mirkli sevi ieraudzīt un saprast. Ik brīdi līdzsvarojoties noteiktā dzīves posmā pārdzīvotā vieglumam un smagumam, izteiksmes precizitāte saduras ar dzejoļa fonētiskā slāņa tiecību uzplēst loģiku ar melodiju. Zināmā mērā &scaron;is krājums ir nebeidzams līdzsvara punkta meklē&scaron;anas, atgū&scaron;anas ceļ&scaron;.&rdquo; Autora dzejā vērojamas vairāku klasiķu reminiscences, taču pa&scaron;a autora balss vienmēr ir unikāla: tajā ietverta dziļa pasaules, dabas un intimitātes izjūta, kas &scaron;o dzeju padara saprotamu dažādu paaudžu lasītājiem.</p> <p><span><br /></span><span>Cita dzejnieka profesija &ndash; proti, tulkotāja talants &ndash; atspoguļojas dzejas valodā, kurā nereti vērojama atturīga, taču filigrāna spēle ar dažādu valodas līdzekļu klāstu: rindās neuzkrīto&scaron;i pavīd dažādu leksikas slāņu izmantojums, neoloģismi, senvārdi un apvidvārdi. No otras puses, rotaļa &ndash; ne ar formu, ne ar valodas jēdzienisko un fonētisko līmeni &ndash; ne mirkli nekļūst pa&scaron;mērķīga, tā ir vien &ldquo;pievienotā vērtība&rdquo; pa&scaron;ai dzejai, kura ar smalku, trāpīgu, dziļi intīmu taču bieži nesaudzējo&scaron;u lirismu iedziļinās redzamās un nojau&scaron;amās pasaules saskarsmes punktos.</span></p>Tue, 08 Jan 2019 00:00:00 +0200http://www.biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47589&type=2http://www.biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47589&type=2Žolude, IngaInga Žolude1904. Melanholiskais valsis<p><span>Ingas Žoludes jaunais garstāsts &ldquo;1904&rdquo; sākotnēji tapis kā sadarbības projekts starp literātiem un mūziķiem &mdash; 2017. gada novembrī kopā ar jauno komponistu Oskaru Herliņu notika lasījums-spēle-performance Raiņa un Aspazijas mājā, kas bija veltīta Emīlam Dārziņam un viņa &ldquo;Melanholiskajam valsim&rdquo;. Kopdarbības laikā autorei radās ideja garstāstam par to, kā 1904. gadā Dārziņ&scaron; nonāca pie &ldquo;Melanholiskā val&scaron;a&rdquo; idejas vai, drīzāk, kā &scaron;ī ideja, ierosme nonāca pie komponista. &Scaron;is stāsts ir tik savdabīgs un netradicionāls uzskatam par to, kā būtu jāvēsta mākslas personību stāsti, ka &scaron;ī grāmata tapusi kā literatūras-mūzikas-mākslas vienība. Grāmatas vizuālajam ietērpam izmantots E. Dārziņa laikabiedra un līdzīga mākslas &ldquo;neatzītā ģēnija&rdquo; gleznotāja Ādolfa Zārdiņa darbs &ldquo;Moderna sabiedrība&rdquo;, kas pulsē vienotā ritmā gan ar valsi, gan Dārziņa traģisko likteni, gan Žoludes tekstu. Grāmatu papildina mūzikas apskatnieka Oresta Silabrieža un mākslas zinātnieces Dainas Auziņas esejas par Emīlu Dārziņu (1875-1910) un Ādolfu Zārdiņu (1890-1967).</span></p> <p><span><br /></span><span>Mazs, bet skaists un vērtīgs literārs darbs gan divu izcilu mākslinieku piemiņai, gan apliecinājums literatūras, mūzikas un mākslas simbiozes neizsmeļamajām iespējām, savā ziņā arī mēģinājums radīt mākslinieciski kvalitatīvu iespēju katras vienas kultūras nozares cienītājiem gūt ieskatu un uzzināt par pārējo esamību.</span></p> <p><span><br /></span><span>&ldquo;Ingas Žoludes stāsts &ldquo;1904&rdquo; ir poētiski precīzs un mākslinieciskā ziņā suģestējo&scaron;s darbs, atklājot Emīla Dārziņa personību izteikti padziļināti, viņa intīmo un dvēselisko seju un gara pasauli parādot lieti&scaron;ķā un emocionālā sava laika kontekstā.&rdquo;</span></p> <p><span>/Viesturs Vecgrāvis/</span></p> <p><span><br /></span><span>&ldquo;Vai tā nav ar visu skaistumu &ndash; tas tikai iziet mums cauri, ja ļaujam, bet skaistuma &scaron;ajā pasaulē ir gana maz, lai tas uzkavētos kādā no mums. Un cilvēks ir kā tāda mūzika, kas tikai iziet pasaulei cauri...&rdquo;</span></p> <p><span>/Inga Žolude/</span></p> <p><span><br /></span><span>Grāmatas māksliniece Katrīna Vasiļevska</span><span><br /></span><span>Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu</span></p>Thu, 20 Dec 2018 00:00:00 +0200http://www.biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47588&type=2http://www.biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47588&type=2Vīksna, AndrejsBērnu grāmatasAnita PaegleAndrejs VīksnaRožu spoks<p>Rundāles pils rēgs &ndash; Melnā dāma nelaimīgas mīlestības dēļ nespēj atrast mieru un, nemitīgi laužot rozes, bendē dārzā augo&scaron;o rožu krūmu, par ko ir ļoti noraizējies pils saimnieks Imants Lancmanis. Palīgā dodas pati Rundāles pils: iemiesojusies divās porcelāna figūriņās, tā uzņemas tālu, bīstamu ceļojumu uz zemi, no kuras savulaik nācis mīlestības apliecinājums &ndash; rožu krūms, lai Melnā dāma beidzot uzzinātu, ka ir mīlēta, bet pils saimnieks varētu iedēstīt jaunu rozi.</p> <p>&nbsp;</p> <p><span>&nbsp;</span><span>Grāmatas ilustrācijās Anita Paegle smalki attēlojusi Rundāles pils interjeru un eksterjeru, radot īpa&scaron;u veltījumu nozīmīgajam Latvijas kultūrvēstures piemineklim un tā ilggadējam kopējam Imantam Lancmanim. &Scaron;ī grāmata ir Paegles unikālā mākslinieciskā rokraksta esence: viņas romantiskajās ilustrācijās dzīvais priek&scaron;metiskojas, bet priek&scaron;meti atdzīvojas, zūdot at&scaron;ķirībai starp dabas un lietu pasauli, starp cilvēku un viņa radīto.</span></p> <p>&nbsp;</p> <p><span>&nbsp;</span><span>Anita Paegle ir viena no mūsdienu latvie&scaron;u bērnu grāmatu ilustrācijas lielākajām autoritātēm. Viņa aktīvi strādā jau vairāk nekā trīsdesmit gadus un ir saņēmusi visas nozīmīgākās Latvijas grāmatu mākslas balvas &ndash; Jāņa Baltvilka balvu, Pastariņa prēmiju, balvu &ldquo;Zelta Ābele&rdquo; u.c. Viņas mākslinieciskais rokraksts kļuvis par klasisku latvie&scaron;u mākslas vērtību.</span></p> <p>&nbsp;</p> <p><span>&nbsp;</span><span>Andrejs Vīksna darbojas prozā, dzejā un literatūras kritikā. Teksti līdz &scaron;im publicēti bērnu dzejas antaloģijā &ldquo;Garā pupa&rdquo;, interneta žurnālos &ldquo;Satori&rdquo;, &ldquo;Punctummagzine&rdquo;, izdevumos &ldquo;Domuzīme&rdquo;, &ldquo;konTEKSTS&rdquo; u.c.</span></p>Thu, 20 Dec 2018 00:00:00 +0200http://www.biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47587&type=2http://www.biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47587&type=2Klišāns, ValdisVēstureLatvijas vēstureLatvijas vēsture no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām Baltijas, Eiropas un pasaules vēstures kontekstā<p>Grāmata stāsta par Latvijas vēstures notikumiem hronoloģiskā secībā no pirmo zināmo cilvēku atstātajām pēdām aizvēsturē līdz mūsdienām. Tā rakstīta viegli uztveramā, vienkār&scaron;ā valodā, vienlaikus vēsturisko notikumu un procesu interpretācijā izklāstītas mūsdienīgas zinātniskas atziņas. Latvijas vēstures stāstu paspilgtina un daļējas klātbūtnes efektu rada sadaļa &bdquo;Stāsta laikabiedri&rdquo;. Tajā ievietoto tekstu fragmentu autori ir gan viduslaiku hronisti, gan ievērojami monarhi un valstsvīri, gan parasti sabiedrības pārstāvji &ndash; studenti, skolotāji, mūziķi, ierēdņi un citi. Grāmatas sadaļā &bdquo;Vēstures mīti un izdomājumi&rdquo; lasītājs varēs uzzināt par savu laiku pārdzīvoju&scaron;iem, taču kādā sabiedrības daļā joprojām dzīvotspējīgiem vēstures skaidrojumiem, kuriem nav nekāda zinātniska pamatojuma, un nepatiesiem faktiem, kuru eksistence nerod apstiprinājumu vēstures avotos. Savukārt sadaļas &bdquo;Tolaik Eiropā&rdquo; un &bdquo;Tolaik pasaulē&rdquo; ļaus labāk izprast Latvijas, Eiropas un pasaules vēstures notikumu sinhronitāti un veidos nojausmu par to savstarpējo mijiedarbību.</p>Thu, 20 Dec 2018 00:00:00 +0200http://www.biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47586&type=2http://www.biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47586&type=2Račko, KarīnaKarīna RačkoSamaitātā<p>VARBŪT SEKSS &ndash; NEPIERADINĀTS SEKSS BEZ ROBEŽĀM &ndash; PATIESĪBĀ IR VIENĪGAIS MIRKLIS, KAD CILVĒKA DZĪVE NAV TEĀTRIS?</p> <p><span><br /></span><span>Rainers Millers ir viens no spožākajiem Latvijas teātra jaunajiem talantiem. Dēvēts par spēka un ekstāzes aktieri, vīrietis ieguvis atpazīstamību sabiedrībā ne tikai ar līdz&scaron;inējo skatuves pieredzi, bet arī skandalozo slavu. Jaudīgs motocikls, tetovējumi, nebeidzama bohēma un sievietes &ndash; Rainera dzīve ir brīvība vispārākajā pakāpē, katrs temperamentīgā aktiera solis izaicinājums liktenim, pārdro&scaron;a visatļautības robežu pārbaude.</span></p> <p><span><br /></span><span>Rīgas elitārākā džentlmeņu kluba pole dance zvaigzne Adriāna Jansone dejas virpulī uz bāra letes ir ikviena vīrie&scaron;a sapnis &ndash; plastiska, jutekliska, ugunīga &ndash;, taču, starme&scaron;u gaismām apdziestot, pārvēr&scaron;as aukstasinīgā aprēķinātājā un pa&scaron;labuma meklētājā.</span></p> <p><span><br /></span><span>Dzīvnieciskajā līmenī viņi pievelkas nekavējoties, iekāre ieplūst dzīslās kā narkotika, ar prātu neizskaidrojama un ar gribasspēku neapturama.&nbsp;</span><span>Ir tikai viena problēma &ndash; Adriāna ir Rainera tēva mīļākā, iemesls vecāku laulības sabrukumam un mātes depresijai. Nīstama sieviete, kurai viņ&scaron; dzelžaini apņēmies atriebties...</span></p> <p><span><br /></span><span>Vērpjoties grēcīgu kaislību, tum&scaron;u intrigu un aizliegtu attiecību pavedieniem, rodas jautājums &ndash; kur&scaron; izrādīsies izcilāks aktieris dzīves un jūtu spēlēs?</span></p>Thu, 20 Dec 2018 00:00:00 +0200http://www.biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47503&type=2http://www.biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47503&type=2Uzziņu literatūra bērniemRūķi. Lielā enciklopēdija<p>Ir pagāju&scaron;i jau vairāk nekā 40 gadu, kop&scaron; holandie&scaron;u mākslinieks Rīns Portvlīts un viņa draugs Vils Heigens radīju&scaron;i &scaron;o krā&scaron;ņo, visaptvero&scaron;o enciklopēdiju par mazajām, noslēpumainajām radībiņām, ko dēvējam par RŪĶIEM. Arī latvie&scaron;u lasītāji pirms 20 gadiem varēja iepazīties ar &scaron;o brīni&scaron;ķīgo grāmatu, un kop&scaron; tā laika nereti izskanējis jautājums: &ldquo;Vai kādam mājās nav lieks enciklopēdijas &ldquo;Rūķi&rdquo; izdevums?&rdquo; Tad nu saausieties visi rūķumīļi &ndash; klajā tiek laists &scaron;īs vērtīgās grāmatas otrais izdevums.</p> <p><span>&nbsp;</span><span><br /></span><span>Vai zinājāt, ka rūķi ir septiņreiz spēcīgāki nekā cilvēki?&nbsp;</span><span>Un to, ka rūķi sasveicinās un atvadās, saberzējoties ar deguniem?&nbsp;</span><span>Vai arī to, ka viņu dzīves ilgums ir apmēram 400 gadu?&nbsp;</span><span>Portvlīts un Heigens apjomīgo materiālu par rūķiem un viņu paradumiem apkopoju&scaron;i, ilgi un pacietīgi novērojot mazās būtnes, turklāt tas noticis naktī, jo rūķi ir aktīvi tie&scaron;i &scaron;ajā laikā. Grāmatā iekļauta informācija par rūķu tipiem, izplatību, ārējo izskatu, fizioloģiju, slimībām, ikdienas dzīves norisēm, ģimenes veido&scaron;anu, mājokļa būvē&scaron;anu, valodu, spēlēm un rotaļām, amatu prasmi, attiecībām ar dzīvniekiem un citām būtnēm.</span></p> <p><span><br /></span><span>Autori arī savāku&scaron;i leģendas par rūķiem un publiskoju&scaron;i ekskluzīvus kultūrvēsturiskus faktus par viņu draudzību ar slaveno holandie&scaron;u mākslinieku Pīteru Paulu Rembrantu un ievērojamo austrie&scaron;u komponistu Volfgangu Amadeju Mocartu.</span></p> <p><span><br /></span><span>No angļu valodas tulkojusi Ieva Strelēvica.</span><span>&nbsp;</span></p>Tue, 11 Dec 2018 00:00:00 +0200http://www.biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47502&type=2http://www.biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47502&type=2Timofejevs, SergejsBērnu grāmatasSergejs TimofejevsPasaka par bruņinieku, kuram sāpēja zobi<p>Reiz dzīvoja bruņinieks, kuram ļoti gar&scaron;oja konfektes. No lielās konfek&scaron;u ē&scaron;anas bruņinieks iedzīvojās zobu sāpēs un ar zobenu devās cīņā pret saldumiem. Tomēr cīņa nesniedza gaidīto atvieglojumu un bruņiniekam nācās doties pie zobārsta, lai sāpo&scaron;os zobus salabotu.</p> <p><span>&nbsp;</span><span>&nbsp;</span><span><br /></span><span>Asprātīgā un sirsnīgā pasaka par bērniem labi pazīstamo problēmu 2017. gadā tika iestudēta Latvijas Leļļu teātrī un nominēta Spēlmaņu nakts balvai kā gada labākā izrāde bērniem. Gan izrādes scenogrāfiju, gan grāmatas ilustrācijas veidojusi māksliniece Rūta Briede, saglabājot vienotu stilistiku. Rūta Briede ir ilustratore, scenogrāfe, bērnu grāmatu autore, Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēja un &ldquo;Liels un mazs&rdquo; mākslinieciskā redaktore. &ldquo;Pasakas par bruņinieku, kuram sāpēja zobi&rdquo; vizuālajā noformējumā rodamas atsauces uz Viduslaiku sējumiem ar izceltiem verzāļiem un ornamentālām ilustrācijām.</span></p> <p>&nbsp;</p> <p><span>&ldquo;Pasaka par bruņinieku, kuram sāpēja zobi&rdquo; ir otrā sērijas LAPSA LASA grāmata, kurā bērni, kas nesen sāku&scaron;i patstāvīgi lasīt, atradīs īsus stāstiņus, pasakas un daudz ilustrāciju. Sērijas vizuālo veidolu radījis dizainers Artis Briedis.</span></p>Tue, 11 Dec 2018 00:00:00 +0200http://www.biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47501&type=2http://www.biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47501&type=2Petraškevičs, JurisBērnu grāmatasJuris PetraškevičsĒrika un bailes<p>Ērikai līdzās dzīvo Bailītes - mazas būtnes, kas slēpjas mājā un dārzā un labprāt spēlē ar Ēriku paslēpes un baidī&scaron;anās spēles. Bet līdz ar Negaisu ierodas patiesi lielas Bailes! Tomēr tie&scaron;i Bailes palīdz Ērikai ļoti, ļoti saņemties un jozt pa taciņu, pāri peļķēm, garām krūmiem, uz priek&scaron;u vien! Jo nekas cits nenes tik ātri uz priek&scaron;u kā lielās Jožambailes!&nbsp;</p> <p><span>&nbsp;</span><span><br /></span><span>&Scaron;ī poētiskā bilžu grāmata mudina apdomāt, kā vienmēr mainīgās emocijas ik brīdi ietekmē cilvēka pasaules izjūtu un uzvedību, cik trausla ir robeža starp bailēm un drosmi. Izmantojot drosmīgas krāsas, leņķus, tekstūras un perspektīvas Juris Petra&scaron;kevičs ļauj lasītājam just visu, ko jūt grāmatas galvenā varone Ērika.</span><span><br /></span><span>&nbsp;</span><span><br /></span><span>Jura Petra&scaron;keviča mākslinieciskajā rokrakstā saplūst bērni&scaron;ķīga rado&scaron;ā brīvība ar lielu pieredzi - viņ&scaron; ir viens no pazīstamākajiem un respektētākajiem Latvijas grāmatu māksliniekiem, kura ietekmē izveidojusies vesela jauno ilustratoru paaudze. &ldquo;Ērika un bailes&rdquo; ir Petra&scaron;keviča debija kā bērnu grāmatas teksta autoram.</span></p>Tue, 11 Dec 2018 00:00:00 +0200http://www.biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47500&type=2http://www.biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47500&type=2Zusta, Zane; Zande, DiānaPraktiskā psiholoģijaDiāna ZandeZane ZustaTarakāni manā galvā<p>Grāmata &ldquo;Tarakāni manā galvā&rdquo; izklaidējo&scaron;os, viegli lasāmos stāstiņos zīmē ainas no sievie&scaron;u &ndash; jaunu un vēl jaunāku, smuku un vēl smukāku, tikumīgu un vēl tikumīgāku &ndash; ikdienas.</p> <p><span><br /></span><span>&Scaron;īm sievietēm ir kas kopīgs: viņu dzīvē valda tarakāni, pareizāk sakot, izdzīvo&scaron;anas stratēģijas, kas, kādā krīzes brīdī radu&scaron;ās, no tās izkļūt palīdzēju&scaron;as, bet tad aizķēru&scaron;ās prātā uz palik&scaron;anu. Un, kad tarakāniem dzīres, sievietēm ķibeles.</span></p> <p><span><br /></span><span>Grāmatas autore Zane Zusta un psihoterapeite Diāna Zande palīdz lasītājām notvert un vismaz uzsākt tarakānu dresē&scaron;anu.</span><span>Grāmatas ilustrāciju un vāka zīmējuma autore ir māksliniece Līva Ozola.</span></p>Tue, 11 Dec 2018 00:00:00 +0200http://www.biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47499&type=2http://www.biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47499&type=2Gūtmane, MairaMaira GūtmanePamodināt sevī radītāju<p><span><span>Vai esi gatavs/a mainīties?</span><span><br /></span><span>&nbsp;</span><span><br /></span><span>Reti kur&scaron; cilvēks ir apmierināts ar savu veselību, darbu, attiecībām, raksturu, dzīvi. Reti kur&scaron; nevēlētos kaut ko mainīt. Lai kaut ko mainītu &ndash; jāmainās pa&scaron;am. Vienkār&scaron;a patiesība, vai ne? Tikpat vienkār&scaron;a kā zinā&scaron;ana, ka vajadzētu kaut dažas minūtes dienā vingrot, mazāk ēst, vairāk lasīt... Laikam gan lielākajai daļai cilvēku ir skaidrs, ka vajadzētu, bet... nesanāk, neizdodas...</span></span></p> <p><span><span><br /></span><span>Lai izdotos, ir nepiecie&scaron;ams kāds, kur&scaron; paņem aiz rokas un pasaka: &ldquo;Es esmu&nbsp; parasts cilvēks &ndash; tāds pats kā tu. Sevi meklējot, esmu veikusi garu ceļu, kurā biju&scaron;i dažādi posmi. Gājums, kas sākās manas dzīves krīzes vissmagākajā brīdī, pamazām deva zinā&scaron;anas, atbildes uz jautājumiem, atklāsmes un pilnīgi jaunu pieredzi par to, kā saskaņā ar manu personību mainās ārējā pasaule,&nbsp; ja es mainu savu iek&scaron;ējo pasauli.&rdquo; &Scaron;os vārdus saka Maira Gūtmane, un viņa ir tas cilvēks, kur&scaron; savu pieredzi &ndash; gan rūgto, gan aizraujo&scaron;o &ndash; nu piedāvā līdzcilvēkiem apgāda &ldquo;Lietusdārzs&rdquo; izdotajā grāmatā &ldquo;Pamodināt sevī radītāju&rdquo;.</span></span></p> <p><span><span><br /></span><span>Veiksmīga darbā un ģimenē, tomēr juzdama, ka ar to nepietiek, lai dzīve būtu piepildīta un harmoniska, Maira Gūtmane kļuva par meklētāju, kas atrada gan visā pasaulē pazīstamā medicīnas zinātņu doktora Džo Dispenzas mācību, gan citu neirologu un psihologu pētījumus, kas iedro&scaron;ina: mainot savu iek&scaron;ējo pasauli, atbrīvojoties no ieraduma spēka, &ldquo;pārprogrammējot&rdquo; savu prātu, lai tas pārstāj būt atkarīgs no&nbsp; ārējiem faktoriem, cilvēks iepazīst sevi un spēj veidot personību saskaņā ar savām vēlmēm, nevis vides noteiktiem apstākļiem.</span></span></p> <p><span><span><br /></span><span>Džo Dispenzas grāmatas (latviski &ldquo;Lietusdārza&rdquo; izdevumā: "Atbrīvojies no ieraduma spēka", "Tu esi placebo", "Superspēju potenciāls"), kā arī citu ārzemju autoru darbus&nbsp; lasa un savos izaugsmes ceļos izmanto daudzi. Maira Gūtmane tajās paustās atziņas ir padarījusi par savām, pārbaudot gan pa&scaron;as dzīvē, gan darbībā: mācoties pati, viņa kļuvusi par ciguna skolotāju. Grāmata ir saruna ar lasītāju &ndash; atklāta, saproto&scaron;a un pamudino&scaron;a. To lasot, ir sajūta, ka autore ir tepat blakus: viņa stāsta, kā mācījusies no gadījumiem ar savu dēlu, kādu jaunu sportistu, saviem ciguna skolniekiem un citiem, kuri arī ir tepat, starp mums. &Scaron;ī tuvība palīdz kaut brīdi noticēt grāmatas paustajai pārliecībai, ka ikviens cilvēks ir dzimis ģēnijs.</span></span></p> <p><span><span><br /></span><span>Lai &scaron;o pārliecību veidotu un stiprinātu, Maira Gūtmane lasītāju mudina darboties &ndash; grāmatā ir iedaļas &ldquo;Dienasgrāmata&rdquo;, &ldquo;Mērījumi&rdquo;, &ldquo;Deklarācija&rdquo; u.c., kas nav tikai lasāmas; ir jāņem rokā rakstāmais un pa&scaron;am jākļūst par rakstītāju. Gan &scaron;īs grāmatas līdzautoru, gan savas dzīves autoru.</span></span></p> <p><span><br /></span><span>Izzini, uzzini, apzini &ndash; &scaron;ie vārdi, kas lasāmi uz grāmatas vāka, iezīmē jaunu grāmatu apgāda &ldquo;Lietusdārzs&rdquo; grāmatu virkni. Tajā paredzēts iekļaut mūsu pa&scaron;u &ndash; latvie&scaron;u &ndash; dažādu autoru darbus, kas palīdz iepazīt pasauli un sevi.</span></p>Tue, 11 Dec 2018 00:00:00 +0200http://www.biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47497&type=2http://www.biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47497&type=2Vērdiņš, KārlisBērnu grāmatasKārlis VērdiņšDilles tante<p>Dilles tantes kaislība ir pantu rakstī&scaron;ana, tikai nav neviena, kas viņas pantos būtu ar mieru klausīties &ndash; ne kioska pārdevēja, ne pastniece un pat ne citplanētie&scaron;i. Kad Dilles tante savus pantus mēģina lasīt skolēniem klasē, viņa tiek apcietināta par huligānismu, bet, kā jau tas gadās, veiksme pantu rakstītājai uzspīd visnegaidītākajā brīdī.</p> <p><span><br /></span><span>&ldquo;Dilles tante&rdquo; vēsta par rado&scaron;u kaislību un mēģinājumu caur to izveidot saikni ar ārpasauli, tomēr Vērdiņ&scaron; &scaron;o tēmu ironiski apspēlē, dodot lasītājam mājienus par Dilles tantes &ndash; diletantes grafomāniskajām nosliecēm. Dzejnieka ironija nelaupa lasītājam iespēju Dilles tantei simpatizēt, bet atklāj viņas cilvēcisko vājumu un ilgas pēc vietas, kur iederēties.</span><span><br /></span><span><br /></span><span>Kārļa Vērdiņa darbs &ldquo;Dilles tante&rdquo; sarakstīts poēmas žanrā, kas Latvijā ir reti pārstāvēts bērnu literatūrā. Poēma apvieno gan dzejai tipisko atribūtiku &ndash; ritmu, atskaņas, kārtojumu pantos &ndash;, gan konkrētu sižetisko virzību, kas dzejas tekstu bērniem padara viegli uztveramu un saprotamu. Poēma var attīstīt bērnu tālāku interesi un izpratni par dzeju.</span></p> <p>&nbsp;</p> <p><span>Māksliniece: Rebeka Luko&scaron;us<br /></span></p>Tue, 11 Dec 2018 00:00:00 +0200http://www.biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47476&type=2http://www.biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47476&type=2Šipkēvics, Jānis; Mazvērsīte, DaigaMūzikaDaiga MazvērsīteJānis ŠipkēvicsLV top 100. Tautas izvēlētas visu laiku labākās dziesmas<p>LATVIJAS SIMTGADE ir vārdu salikums, ko ikviens no mums &scaron;odien izrunā ar lepnumu un saviļņojumu. Viens no simtgades mantojumiem ir mūsu DZIESMA, kas izsenis latvie&scaron;u tautai ir bijis iemīļots un godā celts izteiksmes līdzeklis, pavadot mūs gan sadzīviski, gan vēsturiski nozīmīgos un iz&scaron;ķiro&scaron;os brīžos. Ne velti pasaulē mūs pazīst kā dziedo&scaron;u nāciju.</p> <p><span><br /></span><span>&Scaron;ajā no&scaron;u un dziesmu stāstu grāmatā ir apkopotas 100 visu laiku labākās Latvijas simt gadu dziesmas. Tā ir kā gaidīts turpinājums un skaists pavadījums nozīmīgajam Radio SWH projektam LVtop100, kad tautas balsojumā tika noteiktas visu laiku labākās latvie&scaron;u dziesmas (kopskaitā tika saņemtas 136 779 balsis). Katrai no &scaron;īm dziesmām ir savs stāsts, sava sāpe, savs prieks, sava noskaņa un savs laikmeta konteksts, kas to padara īpa&scaron;u un tuvu klausītājam, un to grāmatā izstāsta Jānis &Scaron;ipkēvics un Daiga Mazvērsīte.</span></p>Fri, 07 Dec 2018 00:00:00 +0200http://www.biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47475&type=2http://www.biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47475&type=2Murakami, HarukiHaruki MurakamiVīrieši bez sievietēm<p>&Scaron;os septiņus stāstus, kuros Haruki Murakami ar viņam raksturīgo vērīga novērotāja talantu atainojis dažādu vīrie&scaron;u dzīvi, vieno motīvs, kas izteikts jau krājuma nosaukumā. Tie ir vīrie&scaron;i, kuri dažādu apstākļu dēļ ir zaudēju&scaron;i sievietes. Ārsts, aktieris, biju&scaron;ais draugs, bārmenis, pat Kafkas Gregors Zamza &ndash; Murakami viņus visus ir sapulcinājis, lai katrs pavēstītu savu stāstu.</p> <p><span><br /></span><span>Krājums &ldquo;Vīrie&scaron;i bez sievietēm&rdquo; ir uzskatāms par vēl vienu Murakami sarakstītu mūsdienu klasiku, kurā neiztrūkst arī ierastā autoram piemīto&scaron;ā ironija un spēja aizraut lasītājus.</span></p> <p><br />Haruki Murakami ir dzimis 1949. gadā Kioto Japānā. Viņa sarakstītās grāmatas ir tulkotas jau vairāk nekā 50 valodās, un viņ&scaron; saņēmis daudzas literārās godalgas, tostarp arī vienu no nozīmīgākajām literārajām balvām &ndash; Hansa Kristiana Andersena balvu 2016. gadā. Informācija par autoru: <a href="http://www.harukimurakami.com" target="_blank">www.harukimurakami.com</a></p> <p><span><br /></span><span>No japāņu valodas tulkojusi Ingūna Beķere.</span></p>Fri, 07 Dec 2018 00:00:00 +0200http://www.biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47468&type=2http://www.biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47468&type=2Rungulis, MārisMāris RungulisKristians BrekteTrīs nāves Mārtiņdienā<p>Pārupes spoku stāstu otrajā grāmatā spoki ienāk skolā. Ir Mārtiņdienas vakars, deg sveces, uz skatuves parādās trīs nāves, un drīz vien visi ir gatavi noticēt, ka omīte no zārka var atsūtīt mazmeitai īsziņu, bet fizikas kabinetā Baltā dāma naktīs meklē savu pērļu kaklarotu.&nbsp;</p> <p>&nbsp;</p> <p>Mākslinieks: Kristians Brekte</p>Fri, 07 Dec 2018 00:00:00 +0200http://www.biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47467&type=2http://www.biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47467&type=2Blekbērna, Elizabete; Epela, ElisaElizabete BlekbērnaElisa EpelaTelomēru efekts<p><span>Kāpēc un kā palielināt telomēru garumu</span><span><br /></span><span>&nbsp;</span><span><br /></span><span>Nereti sastopamies ar cilvēkiem, kurus grūti ievietot kāda noteikta vecuma &ldquo;plauktiņā&rdquo;. Dažs se&scaron;desmit gadus sasniegu&scaron;ais &scaron;ķiet tikko četrdesmit gadu slieksni pārkāpis, savukārt viņa vienaudzis liek domāt par sirmu vecumu. Tādam at&scaron;ķirīgumam ir sakars nevis ar kosmētiskajām operācijām vai ģērb&scaron;anās stilu, bet kaut ko daudz būtiskāku &ndash; &scaron;ūnu noveco&scaron;anas procesu.</span></p> <p><span><br /></span><span>Apgāds &ldquo;Lietusdārzs&rdquo; izdevis grāmatu &ldquo;Telomēru efekts&rdquo;, kas vēsta par ikvienam cilvēkam būtisko, neatņemamo &scaron;ūnu noveco&scaron;anas gaitu. To regulē &ldquo;gēnu uzgaļi&rdquo; telomēri, kas ietilpst DNS sastāvā, cilvēka dzīves laikā kļūst īsāki un nosaka viņa veselības pasliktinā&scaron;anos. Taču &scaron;ī grāmata vēsta arī par cilvēka iespējām &scaron;o procesu ietekmēt.</span></p> <p><span><br /></span><span>Grāmatai ir divas izcilas autores. Dr.Elizabete Blekbērna (<em>Elizabeth H.Blackburn</em>) kopā ar diviem citiem ASV zinātniekiem 2009.gadā ieguva Nobela prēmiju fizioloģijā un medicīnā. Tā&nbsp; pie&scaron;ķirta par pētījumiem, kā telomēri un telomerāzes ferments aizsargā hromosomas. Viņu atklājumi ievadīja jaunu posmu vairākās zinātnes nozarēs.</span></p> <p><span><br /></span><span>Dr.Elisa Epela (<em>Elissa Epel</em>), Kalifornijas universitātes Psihiatrijas nodaļas profesore, galvenokārt pēta veselīgas noveco&scaron;anas mehānismu saistībā ar stresu, diētu un citiem dzīvesveida aspektiem.</span></p> <p><span><br /></span><span>Zinātnieču atklājumi ir ļoti iepriecino&scaron;i.</span></p> <p><span><br /></span><span>Kop&scaron; kaut nedaudz esam apguvu&scaron;i jēdzienu &ldquo;gēns&rdquo;,&nbsp; visai bieži skaļi vai klusībā atzīstam: Ko var darīt &ndash; man ir tādi gēni!&hellip; Grāmatas autores zinātniski pierāda, ka &scaron;āda nostāja ir novecojusi, un uzskatāmi atklāj, ko ikviens cilvēks patie&scaron;ām var darīt, lai nesamierinātos ar saviem gēniem, precīzāk &ndash; ar telomēru saīsinā&scaron;anos, kas saistīta ar slimībām un nejauku noveco&scaron;anu. Telomēru garumu var palielināt izmaiņas dzīvesveidā! Citiem vārdiem sakot &ndash; novecot iespējams daudz veselīgāk,&nbsp; patīkamāk un lēnāk, nekā esam radu&scaron;i domāt.&nbsp;</span></p> <p><span><br /></span><span>Atklājumi telomēru jomā gan katram cilvēkam, gan cilvēcei kopumā iezīmē patīkamas nākotnes izredzes. Varbūt pavisam drīz kādam zinātniekam izdosies atrast jaunības gēnu&hellip;</span><span><br /></span><span>&nbsp;</span><span><br /></span><em>Noveco&scaron;ana un nāve ir nemaināmi dzīves fakti, taču ne tas, kā dzīvojam līdz pēdējai mūža dienai. Tas ir mūsu pa&scaron;u ziņā. Mēs varam dzīvot labāk un pilnvērtīgāk gan tagad, gan turpmākajos gados.<br />&nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp;Elizabete Blekbērna, Elisa Epela</em><span><br /></span><span>&nbsp;</span><span><br /></span><span>&Scaron;o darbu visā pasaulē aizrautīgi lasa gan dažādu jomu speciālisti, gan nespeciālisti &ndash; telomēri ir visiem, un ikviena interesēs ir tos ietekmēt sev par labu.&nbsp;</span><span><br /></span><span>&nbsp;</span><span><br /></span><span>No angļu valodas tulkojusi Dace Vanaga.</span></p>Fri, 07 Dec 2018 00:00:00 +0200http://www.biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47466&type=2http://www.biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47466&type=2Aksats, FederikoKriminālromāniTrilleriFederiko AksatsVienīgā izeja<p>Pārsteidzo&scaron;s psiholoģiskais trilleris, kurā nekas nav tā, kā &scaron;ķiet</p> <p><span>Tedam Makejam ir viss, ko vien var vēlēties, &ndash; skaista sieva, divas meitas, labi atalgots darbs. Taču viņam tiek konstatēta neārstējama slimība. Kāds būtu labākais risinājums? Viņaprāt, pa&scaron;nāvība. Taču, kad stobrs jau piespiests pie deniņiem un rādītājpirksts taustās pēc pistoles mēlītes, uzmācīgi iedzinkstas durvju zvans.&nbsp;</span>Atnāku&scaron;ais sve&scaron;inieks izsaka Tedam piedāvājumu: pirms nāves nogalināt vēl divus cilvēkus. Viens no tiem ir nāvessodu pelnījis slepkava, otrs &ndash; vīrietis, kur&scaron; labprātīgi vēlas aiziet no dzīves. Pēc &scaron;o divu cilvēku nogalinā&scaron;anas Teds pats kļūs par mērķi, veidojot nākamo posmu nāvinieku ķēdē.</p> <p><span><br /></span><span>Makejs piekrīt darījumam, tomēr uzdevumu izpilde izvēr&scaron;as savāda: iepriek&scaron; nesatikti cilvēki uzrunā Tedu vārdā, viņ&scaron; atpazīst vietas, kurās nekad nav bijis, atmiņā uzplaiksnī nepieredzētu notikumu fragmenti. Kā tas iespējams? Vai Teda prāts izspēlē sarežģītas spēles, vai arī tum&scaron;i pagātnes noslēpumi cen&scaron;as izlauzties dienas gaismā?</span></p> <p><span><br /></span><span>Federiko Aksats (<em>Federico Axat</em>) ir dzimis Buenosairesā Argentīnā 1975. gadā. Viņa pirmais romāns tika pārtulkots itāļu valodā, otrais &ndash; portugāļu, franču un ķīnie&scaron;u valodā, bet tre&scaron;ais, &ldquo;Vienīgā izeja&rdquo;, tiek tulkots un izdots 34 valstīs, iepazīstinot lasītājus ar pārsteidzo&scaron;i talantīgu psiholoģisko trilleru autoru. Pēc romāna motīviem tiek uzņemta arī kinofilma.</span></p> <p><span><br /></span><span>No spāņu valodas tulkojis Edvīns Raups.</span></p>Fri, 07 Dec 2018 00:00:00 +0200http://www.biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47465&type=2http://www.biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47465&type=2Kļavis, AivarsAivars KļavisAsinis uz dzintara<p><span>Triloģijas "Ceļ&scaron; uz nezināmo zemi" 3. grāmata</span></p> <p><span><br /></span><span>Par to, kā mūsu tālie senči jeb pirmbalti nonāca līdz Baltijas jūrai, vēstures grāmatās parasti ir tikai dažas rindkopas. Bet patiesībā tas bija viens no lielākajiem un mīklainākajiem notikumiem cilvēces vēsturē.&nbsp;</span><span>Kopā ar grāmatas varoņiem mēs kļūstam par lieciniekiem, kā sentautas no Donas krastiem atnāca dzīvot pie Baltijas jūras.</span></p> <p><span><br /></span><span>Romāna &ldquo;Ceļojums uz nezināmo zemi&rdquo; pirmā grāmata &ldquo;Melnais akmens&rdquo; vēsta par to, kā sākās &scaron;is ceļ&scaron;. Gaitas turpinās romāna otrajā grāmatā &ldquo;Bēg&scaron;ana no čūsku valstības&rdquo; &ndash; baltu tālie senči nonāk tagadējā Baltkrievijas teritorijā.</span></p> <p><span><br /></span><span>Tre&scaron;ajā grāmatā &ldquo;Asinis uz dzintara&rdquo; galvenais varonis virsai&scaron;a dēls Ulriķis spiests kāpt laivā kopā ar mežonīgiem, dzīvē daudz redzēju&scaron;iem vīriem, kas ved uz Romu dzintaru. Tālajā, noslēpumainajā Karnuntā nonāk tikai trīs no viņiem. Bet arī tur puisim ilgi palikt nav lemts. Līst asinis, nokrāsojot dzintaru tum&scaron;i sarkanu.</span></p> <p><span><br /></span><span>Kad Ulriķis beidzot sasniedz kur&scaron;u krastu, izrādās &ndash; cilts nonākusi krustcelēs. Tai jāizvēlas: doties uz dienvidiem un kļūt par daļu no kādas varenākas tautas vai iet uz ziemeļiem pretī nezināmajam, toties saglabājot savu neatkarību, savus dievus un senču tradīcijas. Tāds ir jautājums, uz kuru jaunajam kur&scaron;u ķoniņam tagad jāatrod atbilde.</span></p> <p><span><br /></span><span>Grāmatas ilustrators ir Emīls Mozga.</span></p>Fri, 07 Dec 2018 00:00:00 +0200http://www.biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47262&type=2http://www.biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47262&type=2Pauli, GuntersEkonomikaGunters PauliZilā ekonomika 3.0<p>Apvienojot zinātni, inovācijas un uzņēmējdarbību, iespējams radīt jaunu, sabiedrību pārveidojo&scaron;u biznesa modeli.</p> <p><span><br /></span><span>Grāmatā &ldquo;Zilā ekonomika 3.0&rdquo; Gunters Pauli lasītājiem atklāj, kas slēpjas aiz acīm redzamā. Viņa mērķis ir atmodināt uzņēmēja garu ikvienā cilvēkā un mudināt saskatīt vietējo apstākļu un resursu sniegtās iespējas, kas garajā evolūcijas ceļā ir izveidoju&scaron;ās dabā. Grāmatā aprakstītās inovācijas sakņojas zinātnes atziņās un daudzviet pasaulē ir izmēģinātas praksē. &Scaron;ī grāmata var iedvesmot tūksto&scaron;iem vai pat miljoniem cilvēku savā dzīvē realizēt Zilās ekonomikas modeli un trūkumu aizstāt ar labklājību.</span></p> <p><span><br /></span><span>Guntera Pauli piedāvāto uzņēmējdarbības modeļu pamatā ir ilgtspēja un kaskādes princips. Viens no tāda modeļa piemēriem ir inovatīvs ražo&scaron;anas process, kurā drupināti akmeņi, tostarp gadsimtiem ilgi krāju&scaron;ies kalnrūpniecības atkritumi, pārtop papīrā. &Scaron;ī papīra ražo&scaron;anai netiek izmantots ūdens vai nocirsti koki un to var pārstrādāt atkal un atkal. Cits piemērs ir plastmasas, smērvielu un herbicīdu ražo&scaron;ana no nezālēm &ndash; savvaļas arti&scaron;okiem. Grāmatā aprakstītās pieredzes demonstrē, kā jaunā ekonomika uz mūžīgiem laikiem pārveidos sabiedrību un uzņēmējdarbības pamatus.</span></p> <p><span><br /></span><span>Gunters Pauli (<em>Gunter Pauli</em>, 1956, Beļģija) ir nodibinājis un vadījis daudzus uzņēmumus un sabiedriskās organizācijas, sniedzis padomus dažādu valstu valdībām un industriju līderiem, lai ar inovāciju palīdzību efektīvāk un dabai nekaitīgāk nodro&scaron;ināt ūdeni, pārtiku, mājokli, veselību un enerģiju. Viņa aktivitātes aptver biznesu, kultūru, zinātni, politiku, izglītību un dabas aizsardzību. G. Pauli vadībā uzņēmums <em>Ecover</em> kļuvis par ekoloģiskās ražo&scaron;anas pionieri.</span></p> <p><span><br /></span><span>Viņa jaunākās iniciatīvas saistītas ar plastmasas atkritumu izvāk&scaron;anu no pasaules okeāniem un ar jūras līmeņa paaugstinā&scaron;anās novēr&scaron;anu. G. Pauli ir vairāk nekā 20 grāmatu autors. Bestsellers The Blue Economy publicēts vairāk nekā 30 valodās. Latvie&scaron;u valodā izdotas arī vairākas G. Pauli bilingvālās zinātniskās pasakas bērniem, kas māca izprast dabu un sevi kā dabas būtni.</span></p> <p><span><br /></span><span>No angļu valodas tulkoju&scaron;as Ieva Zālīte un Irīda Bauze.</span></p>Thu, 22 Nov 2018 00:00:00 +0200http://www.biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47208&type=2http://www.biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47208&type=2Andrejevs, GeorgsGeorgs AndrejevsMan dāvātais laiks<p>Ievērojamā ārsta un valstsvīra memuāri ir stāsts par garu un bagātu mūžu. Bērnība un skolas gadi Tukumā, pieredzētais bēgļu gaitās čehu zemē pēc Otrā pasaules kara, studijas Rīgas Medicīnas akadēmijā. Izaugsme no Stradiņu slimnīcas ārsta par republikas galveno anesteziologu, jaunu tehnoloģiju izstrādes, piedalī&scaron;anās zinātniskās konferencēs pasaulē.</p> <p><span><br /></span><span>G. Andrejevs iesaistījās Latvijas Tautas frontē, bija Latvijas Augstākās Padomes deputāts un balsoja par Latvijas Republikas valstisko neatkarību 1990. gada 4. maijā. Kļuva par ārlietu ministru, cīnījās par Krievijas armijas izve&scaron;anu no Latvijas. Diemžēl sākās čekas piecī&scaron;u sāga. G. Andrejevs atteicās no ārlietu ministra amata un uzrakstīja godavīra cienīgu atzī&scaron;anos.</span></p> <p><span><br /></span><span>Bija Latvijas sūtnis Kanādā, Latvijas pastāvīgais pārstāvis Eiropas Padomē, deputāts Eiropas Parlamentā.</span></p>Thu, 15 Nov 2018 00:00:00 +0200http://www.biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47084&type=2http://www.biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47084&type=2Vinogradova, LauraStāstiLaura VinogradovaIzelpas<p>Bērni visā Latvijā jau paspēju&scaron;i iepazīt un iemīļot Lauras Vinogradovas &ldquo;Snīpulīti no Snīpuļciema&rdquo;. Tagad Laura uzrunā arī pieaugu&scaron;os lasītājus &ndash; jaunajā stāstu krājumā &ldquo;izelpas&rdquo;.</p> <p><span><br /></span><span>Grāmatā iekļautie astoņi stāsti skar skarbas tēmas. Ja tās uzskaitītu, tā vien gribētos smagi nopūsties: jā, tāda ir dzīve... Tomēr stāsti neatstāj vien drūmu, nomāco&scaron;u iespaidu, jo, pirmkārt, ļauj izbaudīt valodas un kompozīcijas &ldquo;odziņas&rdquo; un, otrkārt, katram no tiem cauri vijas arī lielāka vai mazāka, kaut tikko jau&scaron;ama prieka stīdziņa &ndash; par dzīvi un dzīvību, par tuviem cilvēkiem, par katras dienas nozīmīgumu. Tie ir stāsti, kas saasina lasītāja jūtas un domas, kuras neatstājas vēl ilgi pēc tam, kad pār&scaron;ķirta grāmatas pēdējā lappuse.</span></p> <p><span><br /></span><span>Pati autore par savas grāmatas tap&scaron;anu stāsta &scaron;ādi:</span></p> <p><span>&ldquo;Es nevaru aizturēt elpu, un tie&scaron;i tāpat nespēju sevī aizturēt stāstus. Vajag iz-elpot un vajag iz-stāstīt. Tikai tā var dzīvot. Tikai tā var ie-elpot un būt. Sāku rakstīt nesen. Un nekādi, nekādi nespēju izskaidrot, kā mani stāsti rodas. Tie ir manī iek&scaron;ā, un es tos izstāstu. Tie&scaron;i tik neparasti vienkār&scaron;i tas ir.&rdquo;</span></p> <p>&nbsp;</p> <p><span>Tie&scaron;i tādas &ndash; reizē neparastas un vienkār&scaron;as &ndash; ir Lauras Vinogradovas &ldquo;izelpas&rdquo;.</span></p>Tue, 06 Nov 2018 00:00:00 +0200http://www.biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=46954&type=2http://www.biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=46954&type=2Latvijas vēstureLatvija 1918–2018. Valstiskuma gadsimts<p>&ldquo;Latvija 1918&ndash;2018. Valstiskuma gadsimts&rdquo; &ndash; vācu un latvie&scaron;u autoru kopdarbs par svarīgākajiem atskaites punktiem Latvijas valsts tap&scaron;anā un attīstībā.</p> <p><span>&nbsp;</span><span><br /></span><span>Krājumu sastādīju&scaron;i Ivars Ījabs, Jans Kusbers, Ilgvars Misāns un Ervīns Oberlenders, un tas ir pirmais populārzinātniskais izdevums valsts jubilejas gadā, kas cen&scaron;as aptvert visu gadsimtu kop&scaron; Latvijas valsts dibinā&scaron;anas tā dažādībā un pretrunīgumā, tostarp arī attīstību pēc neatkarības atjauno&scaron;anas, aplūkojot gan vēsturiskos un politiskos aspektus, gan ekonomiku, izglītību un kultūru no valsts dibinā&scaron;anas līdz mūsdienām.&nbsp;</span></p> <p><span>&nbsp;</span><span><br /></span><span>No Ivara Ījaba un Ilgvara Misāna priek&scaron;vārda:</span><span><br /></span><em>&ldquo;Latvijas un pārējo Baltijas valstu simtgade ir Eiropas mēroga notikums, kura nozīme neaprobežojas ar tās atzīmē&scaron;anu pa&scaron;u mājās. &Scaron;ajā sakarībā 2018. gada pavasarī Vācijas izdevniecība Ferdinand Sch&ouml;ningh klajā laida grāmatu par Latvijas valstiskuma simtgadi. &Scaron;odien &scaron;ī grāmata tiek piedāvāta arī latvie&scaron;u lasītājam.</em></p> <p><em><br />Grāmatas uzdevums ir parādīt aizvadīto Latvijas valstiskuma simtgadi pla&scaron;ākā perspektīvā, ierakstot to arī Eiropas kopējā vēsturē. &Scaron;ajā grāmatā tiek aplūkota ne tikai latvie&scaron;u nācijas tap&scaron;ana un pa&scaron;noteik&scaron;anās nepiecie&scaron;amība, bet arī vācbaltie&scaron;u un krievu loma Latvijā, valstiskuma un vietējo procesu mijiedarbība ar dažādiem reģionālajiem un globālajiem faktoriem, bez kuriem mūsu vēsture nekad nebūs pilnībā saprotama. &Scaron;ī grāmata ir mēģinājums apvienot &ldquo;iek&scaron;ējo&rdquo; un &ldquo;ārējo&rdquo; perspektīvu, jo autori gandrīz vienādā skaitā pārstāv Latvijas un Vācijas pētnieciskās telpas. &Scaron;ajā ziņā runa ir par mēģinājumu dialogā rast vidusceļu starp pa&scaron;māju autoriem bieži ierasto apziņu par Latvijas unikalitāti, no vienas puses, un to salīdzino&scaron;o skatījumu un neitralitāti, kas vairāk tiek akcentēti ārzemju kolēģu darbos, no otras puses. Par pamatu &scaron;im kopdarbam kalpoja jau gadiem ilgā veiksmīgā sadarbība starp Latvijas Universitāti un Johanesa Gūtenberga Maincas Universitāti Vācijā.&rdquo;</em></p> <p><span><br /></span><span>Krājumu sastādīju&scaron;i Ivars Ījabs, Jans Kusbers, Ilgvars Misāns un Ervīns Oberlenders.</span></p> <p><span><br /></span></p> <p><span>Rakstu autori: Kristīne Volfarte, Ervīns Oberlenders, Benjamins Konrāds, Jans Kusbers, Kaspars Zellis, Tilmans Plāts, Daina Bleiere, Valters Nollendorfs, Una Bergmane, Ivars Ījabs, Juris Rozenvalds, Māris Andžāns, Andris Sprūds, Aivars Stranga, Gatis Krūmiņ&scaron;, Mortens Hansens, Marija Golubeva un Helēna Demakova.</span></p> <p><span><br /></span><span>Redaktori Ivars Ījabs un Ilgvars Misāns, tulkotāja latvie&scaron;u valodā Maija Levāne.</span></p> <p>&nbsp;</p> <p><span> Grāmata tulkota un izdota ar Konrāda Adenauera fonda atbalstu.</span></p>Wed, 31 Oct 2018 00:00:00 +0200http://www.biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=46937&type=2http://www.biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=46937&type=2Pīgozne, IevaIeva PīgozneLatviešu apģērbs<p>Ieva Pīgozne ir kultūrvēsturniece, latvie&scaron;u apģērba vēstures pētniece, mākslas zinātņu doktore.Viņa ieguvusi izglītību Latvijā, Norvēģijā un Īrijā, strādājusi Latvijas institūtā, Latvijas Nacionālajā Vēstures muzejā, Latvijas Kultūras akadēmijā. Patlaban ir pētniece LU Latvijas vēstures institūtā.</p> <p><span><br /></span><span>Tā kā Ieva pēta apģērba un apavu vēsturi un valkā&scaron;anas tradīcijas Latvijā, pati valkā un izgatavo dažādu laiku tērpus, dzied un dejo, latvie&scaron;u tautastērpi viņai jau kop&scaron; bērnības ir pazīstami un tuvi visos aspektos. Ar savām zinā&scaron;anām un pētījumu rezultātiem Ieva labprāt dalās lekcijās un publikācijās.</span></p> <p><span><br /></span><span>Par savu jaunāko darbu &ndash; grāmatu &ldquo;Latvie&scaron;u apģērbs&rdquo; Ieva saka:&nbsp;</span><span>&ldquo;Dažādu laiku apģērbā atspoguļojas visa mūsu tautas vēsture. Lai saprastu, kādi esam, jāapzinās, ka senāki laiki un senču reiz domātais un darītais iespaido mūsu dzīvi jebkurā jomā. Apģērbs nav izņēmums. Vēl arvien varam atrast vienojo&scaron;us elementus mūsdienu un senajos apģērbos, kurus no mums &scaron;ķir vairāki simti gadu. Tomēr nelielas izmaiņas apģērbā notiek nepārtraukti, un &scaron;ī grāmata izseko apģērba attīstības gaitai vairāk nekā 1000 gadu garumā. Tā sniedz ieskatu Latvijas pamatiedzīvotāju apģērba vēstures galvenajos posmos līdz brīdim, kad no valkā&scaron;anas izzuda tradicionālais apģērbs, un ieskicē tautastērpa izveides norisi. Grāmata ir labs pirmais ceļvedis tiem, kuri domā par sava tautastērpa izgatavo&scaron;anu, kā arī palīgs jau pieredzēju&scaron;iem tautastērpa valkātājiem.&rdquo;</span></p>Wed, 31 Oct 2018 00:00:00 +0200http://www.biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=46879&type=2http://www.biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=46879&type=2Mantela, HilarijaVēsturiskie romāniHilarija MantelaVilku nams<p>Anglijas karaļa Henrija VIII galma nežēlīgajā arēnā ienāk cilvēks, kur&scaron; ir gatavs riskēt ar dzīvību, lai iegūtu valdnieka labvēlību un iekarotu politiskās varas virsotnes.</p> <p><span><br /></span><span>16. gadsimta 20. gados Anglija atradās uz katastrofas sliek&scaron;ņa: ja valdnieks nomirtu, neatstājis vīrie&scaron;u kārtas mantinieku, valstī varētu sākties posto&scaron;s pilsoņu kar&scaron;. Henrijs VIII vēlas anulēt savu pirmo laulību un apprecēt &scaron;armanto Annu Boleinu, bet &scaron;o nodomu neatbalsta nedz pāvests, nedz citi Eiropas monarhi. Nespēdams rast risinājumu problēmai, nežēlastībā krīt Henrija galvenais padomnieks, gudrais un ambiciozais kardināls Vulzijs.&nbsp;</span><span>&Scaron;ajā sarežģītajā brīdī spēlē iesaistās Tomass Kromvels &ndash; oriģināla un pretrunīga, ar īsti demonisku enerģiju apveltīta personība, harismātisks huligāns, ideālists un oportūnists. Būdams zemas kārtas cilvēks, viņ&scaron; kļūst par izcilu politiķi, diplomātu un manipulatoru, kas ar dzelžainu apņēmību īsteno savas ambīcijas. Bet Henrijs ir tik nepastāvīgs: &scaron;odien sentimentāls un labvēlīgs, bet jau rīt salts un cietsirdīgs. Kromvels palīdz viņam uzveikt opozīciju, bet kāda būs &scaron;ī triumfa cena?</span></p> <p><span><br /></span><span>Autore, izmantojot savdabīgu vēstījuma stilu, ar īsti episku vērienu autore attēlo sabiedrību uz kardinālu pārmaiņu sliek&scaron;ņa, kad cilvēki dedzīgi cīnās par vietu zem saules vai drosmīgi pieņem savu likteni. Saisto&scaron;u notikumu un spilgtu personāžu pārbagātais romāns &ldquo;Vilku nams&rdquo; vēsta par laiku, kad viens no galvenajiem cilvēku mērķiem bija ietekmes iegū&scaron;ana galmā un panākumi deva neierobežotu varu, bet viena vienīga kļūda varēja novest uz e&scaron;afota.</span></p> <p><span><br /></span><span>Hilarija Mantela (<em>Hilary Mantel</em>, dz. 1952) ir angļu rakstniece, īso stāstu un vēsturisku romānu autore. Viņa ir pirmā sieviete, kas prestižo Bukera balvu saņēmusi divas reizes: 2009. gadā par romānu &ldquo;Vilku nams&rdquo; un 2012. gadā par tā turpinājumu &ldquo;Bring Up the Bodies&rdquo;. Pēc grāmatas &ldquo;Vilku nams&rdquo; motīviem uzņemts arī televīzijas seriāls.</span></p> <p><span><br /></span><span>No angļu valodas tulkojusi Karīna Tillberga.</span></p>Thu, 25 Oct 2018 00:00:00 +0300