Geogrāfiskas raksturojums

 

TERITORIJA

Pirmās ziņas rakstītajos avotos par pagasta teritoriju ir 1437.gadā. Krimūnu pagasta teritorija izveidojusies padomju varas laikā. 1945.g. Auru pagastā izveidoja Krimūnu un Auru ciemu, bet pagastu 1949.g.likvidēja.

1971.gadā Krimūnu ciemā iekļāva Austrumu ciema padomju saimniecību „Krimūnas” un Bites ciema Ļeņina kolhoza teritoriju.. 1979.gadā – daļu Austrumu unnDobeles ciema.

1990.gadā Krimūnu ciema robežās izveidoja Krimūnu pagastu. Administratīvi teritoriālo pārmaiņu laikā tajā iekļauta daļa agrākā Auru, Šķibes, Dobeles un Zaļenieku pagasta.

 

DABA

Krimūnu pagasts atrodas Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenuā, virsas augstienes Krimūnu apkaimē sasniedz 57,3 m virs jūras līmeņa. No pagasta augstākās vietas – Jodēnu kalna – paveras plāss skats uz apkārtni. Cauri pagastam tek Lielupes baseina upes – Svētes kreisās pietekas Auce, Bērze, nelielā posmā   -arī Tērvete, kā arī bērzes labā pieteka Ālave. Skaistā Bērzes ieleja ir Krimūnu „mazā Šveice”. Meži aizņem 7,8 % pagasta platības, pagasta dienvidu daļā Vindedžu, Degu, Bites mežs, purvu maz (Vērpju purvs). Ir Avotiņu smilts atradne

 

IEDZĪVOTĀJI

2000.g. Krimūnu pagastā bija 1327 iedzīvotāji., t.sk. 47,6 % vīriešu, 52,3 % sieviešu: bezdarba līmenis 12,3 %. Nacionālais sastāvs: 75,1% latviešu, 13,4 % krievu, 7,6 % baltkrievu.

Ciemi : Krimūnas – 596 iedzīvotāji, Akācijas – 244 iedzīvotāji, Pētera Upīša dārzs-muzejs (bij. Laboratorija) – 103, skrajciems Parūķis – 30 iedz. Lauciņi – 26, Deģumeuiža – 10. Mazdārziņu ciemats Pokaiņi

Krimunu attīstību veicināja dzelzceļa stacijas atklāšana 1873.gadā. padomju laikā Krimūnas bija ciema un padomju saimniecības „Krimūnas” centrs.

 

SAIMNIECĪBA

Krimūnu pagasts ir 292 zemnieku saimniecības 4962,4 ha kopplatībā, 136 piemājas saimniecības 359,1 ha kopplatībā 24 personīgās palīgsaimniecības 225,8 ha kopplatībā. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme 5907,7 ha, no tiem 5397,4 ha aizņem aramzeme, 155 ha -  augļu dārzi, 55,5 ha – pļavas, 299,8 ha – ganības; meliorēti 5643 ha. Meži aizņem 551,5 ha, krūmāji – 15,1 ha, purvi – 21,3 ha. Zemes vidējā kadastrālā vērtība 273 Ls/ha.

Darbojas SIA „Dobele-Agra (izmanto ap 2000 ha; graudkopība, rapša audzēšana), kooperatīvā sabiedrība „Latraps” (rapša audzēšana), ar graudkopību nodarbojas z/s „Lazdiņi”, „Evas”, „Paugurīši”, „Tiltiņi”, lopkopībā specializējas „Upītes”, „Mežiņi”. Pagastā atrodas Latvijas Valsts augļkopības institūts, kurā selekcionē ābeļu, bumbieru, ķiršu, aprikožu, lazdu, ceriņu, īrisu, peoniju, dienziežu, narcišu un daudzu citu augu šķirnes, tajā tiek īstenoti nozīmīgi zinātnieksie projekti augļaugu selekcijā, audzēšanas tehnoloģijā un augļu pārstra’des iespēju izpētē, notiek sadarbība ar vairāk nekā 20 zinātniskajām iestādēm Eiropā,  ASV, Kanādā.

Ir trīs privātie veikali – divi Krimūnās, viens Akācijās.

Krimūnu pasta nodaļa.

Pagasta Ziemeļu robeža ir dzelzceļa līnija Rīga – Liepāja, pagastu šķērso dz.līnija Rīga –Mazeiķi (st.Krimūnas), 1.šķiras autoceļš Pūri-Auice-Grīvaiši (P96), 2.šķiras autoceļi Dobele-Krimūnas-Zaļenieki (V1098), Krimūnu stacija-Šķibe (V1105), Glūdas stacija-Zaļenieki (V1079)

Padomju varas laikā apstāvēja Ļeņina kolhozs, vēlāk – p/s „Krimūnas”. 1961.g. uz kokaudzētavas „Lauciņi” bāzes tika izveidota Dobeles augļkopības izmēģinājumu saimniecība, kurā audzēja augļu kokus (ap 15 tk gadā), zemeņu, aveņu, ceriņu, valriekstu u.c. stādus, ražoja dažādas sēklas,dārzi aiņema > 130 ha, kokaudzētava - ~ 15 ha. Zinātnsiko darbu veica 1962.gadā dibinātā Dobeles augļu koku selekcijas laboratorija, selekcijas dārzā (pl >40 ha) bija ap 75 tūkstoši hibrīdu.

Krimūnās darbojās Auru pienotava (1960.g. rekonstruēta), maizes ceptuve.

 

IZGLĪTĪBA UN KULTŪRA

Krimūnu pamatskolā 2000./01.m.g. mācījš 147 skolēni. Skolas pirmssākums ir 1947.gad;ā atvērtā Auru 4-kl. Brišļu septiņgadīgā skola. 1956.g. uz vecās Krimūnu kroga ēkas pamatiem tika uzcelta Krimūnu skolas ēka, kurā tagad ir pirmsskolas bērnu grupas un Tautas nams. 1979.g. uzcelts jauns skolas korpuss.

Kultūras pasākumi notiek abu skolas ēku zālēs. Darbojas vidējās paaudzes deju kolektīvs „Akači”, Bibliotēka Krimūnas (dibināta 1971.g.)

Kopš 1996.gada marta iznāk informatīvais izdevums „Kodols”

 

VESELĪBAS APRŪPE

Krimūnās kopš padomju varas gadiem darbojas feldšeru un vecm’\ašu punkts (agrāk Krimūnās bija arī aptiek)

RELIĢIJA

Ticīgie pieder Dobeles reliģiskajām draudzēm. Glūdas baznīca padomju gados stipri izpostīta, dievkalpojumi tajā nenotiek

Vērpju, Pluņķu, Glūdas, Vindedžu, ilksiņu kasētas.

KULTŪRAS UN DABAS PIEMINEKĻI

Ievērojamākais apskates obkejts ir selekcionāra P.Upīša piemiņas muzejs un daiļdārzs, Audzumuižas un KRIMŅu pamastkoslas parks.

Bīlastos, pie mājām „Ozoli, „Vecmaikužas un „Lācīši” aug dižozoli.

 

Avots : Latvijas enciklopēdija : 5.sēj. ar rād. / projekta vad. Irina Tastevena ; galv. red. Heinrihs Jubels u.c. -  Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība, 2005. - 

Adrese

Krimūnas, Krimūnas, Krimūnu pag., Dobeles nov., LV-3719

Kontaktinformācija

Tālr.: 63754336 (Bibliotēkā)
E-pasts: jolanta65@inbox.lv

Kultūras karte

Darbalaiks

  • P:-
  • O:10:00-18:00
  • T:10:00-18:00
  • C:10:00-18:00
  • P:10:00-18:00
  • S:-
  • Sv:-
kultūras karte Latvijas filmu bibliotēkas SĀC AR LATVIJU BIBLIOTĒKĀ Jaunā LNB Digitālā kolekcija www.periodika.lv