Rīga, 8. sept., LETA. Ministru kabinets šodien akceptēja Arhīvu likuma projektu, kura mērķis ir nodrošināt Latvijas Nacionālā dokumentārā mantojuma veidošanu, uzkrāšanu, izvērtēšanu, saglabāšanu, pieejamību un izmantošanu, īstenojot atbilstošu dokumentu pārvaldību.
Likums attieksies uz Saeimu un tās veidotām institūcijām, tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādēm, notariāta, tiesu varas un to veidotām iestādēm, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kapitālsabiedrībām, kurās valstij vai pašvaldībai pieder izšķirošā ietekme Koncernu likuma izpratnē, atvasināto publisko tiesību juridiskām personām, ar likumu izveidotām iestādēm ārpus Ministru kabineta padotības, privātpersonām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem deleģēta pārvaldes uzdevumu veikšana, kā arī akreditētajiem privātajiem arhīviem.
 
Tiks veidots Nacionālā dokumentārā mantojuma reģistrs - publiski pieejama informācijas sistēma, kas satur datus par publiskajiem dokumentiem, to veidotājiem - institūcijām, un privāto tiesību subjektiem, kuru īpašumā vai valdījumā ir arhīviski vērtīgi dokumenti un kas noslēguši sadarbības līgumus par iekļaušanu Nacionālā dokumentārā mantojuma reģistrā.
 
Reģistra pārzinis būs Latvijas Nacionālais arhīvs, bet tā veidošanas, papildināšanas, uzturēšanas un pieejamības kārtību noteiks Ministru kabinets.
 
Nacionālā dokumentārā mantojumā uzkrātie publiskie un privātie dokumenti nav atsavināmi un dalāmi, un nevar būt tādu darījumu objekts, kuru rezultātā tiek pārkāptas valsts īpašuma tiesības uz šiem dokumentiem. Privātie dokumenti pieder privātpersonai. Darījumi ar privātajiem dokumentiem, kas ir ietverti Nacionālā dokumentārā mantojuma reģistrā, veicami Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
 
Bezīpašnieka dokumenti ar arhīvisku vērtību pāriet valsts īpašumā un tiek pieņemti Latvijas Nacionālā arhīva glabāšanā.
 
Latvijas Nacionālais arhīvs ir Kultūras ministrijas pārraudzībā esoša tiešās valsts pārvaldes iestāde ar teritoriālajām un funkcionālajām struktūrvienībām, kas veido, uzkrāj, glabā un nodrošina nacionālā dokumentārā mantojuma izmantošanu, uzrauga dokumentu pārvaldību institūcijās un darbojas saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem.
 
Latvijas Nacionālā arhīva direktoru uz pieciem gadiem ieceļ Ministru kabinets.
 
Par Latvijas Nacionālā arhīva sociāli tiesiskās izziņas sagatavošanu un izsniegšanu ir maksājama valsts nodeva. Valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
 
Arhīva sociāli tiesiska izziņa satur informāciju par darbu, mācībām, dienestu bruņotajos spēkos un citās struktūrās, īpašumu piederību, civilstāvokļa aktiem, atrašanos ārstniecības iestādēs, personu ievešanu un izvešanu no Latvijas, tiesu spriedumiem, notariālo darbību dokumentiem, kuras privātpersonas pieprasa iesniegšanai valsts un pašvaldību institūcijās un tiesās savu tiesību pierādīšanai un civiltiesisko darījumu kārtošanai.
 
Nacionālā dokumentārā mantojuma papildināšanai Latvijas Nacionālais arhīvs var iepirkt dokumentus, arhīvus, dokumentālās liecības ar arhīvisku vērtību, kā arī veidot dokumentālas liecības, fiksējot valsts un sabiedrības dzīves norises, kā arī var pieņemt valsts vai depozitārā glabāšanā privātpersonu dokumentus un arhīvus uz līguma pamata.
 
Latvijas Nacionālā arhīva funkciju veikšanai finanšu līdzekļus veido valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, ieņēmumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, ziedojumi, dāvinājumu un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļi. Maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu veidā iegūtie finanšu līdzekļi tiek ieskaitīti arhīva pamatbudžeta kontā.
 
Likums reglamentēs arī privāto arhīvu statusu. Akreditētiem privātiem arhīviem ir tiesības glabāt terminēti glabājamos publiskos dokumentus atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai publisko dokumentu pārvaldības kārtībai.
 
Pastāvīgi glabājamo dokumentu ar arhīvisku vērtību maksimālais glabāšanas ilgums institūciju arhīvos līdz to nodošanai Latvijas Nacionālā arhīva glabāšanā ir 15 gadi, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Personāla dokumentus institūcijas glabā 75 gadus.
 
Elektronisko dokumentu un dokumentu, kuru informāciju veido attēls vai skaņa un kas uztverami un izmantojami ar attiecīgu iekārtu palīdzību (audiovizuālie un kinematogrāfiskie dokumenti, fotogrāfijas un skaņu dokumenti), maksimālais glabāšanas ilgums Nacionālā dokumentārā mantojuma veidotāju arhīvos līdz to nodošanai Latvijas Nacionālā arhīva glabāšanā ir pieci gadi, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.
 
Likumprojekts paredz, ka Latvijas Nacionālā arhīva un tā teritoriālo un funkcionālo struktūrvienību direktori var noteikt arhīva dokumenta izmantošanas ierobežojumus, lai nodrošinātu dokumenta oriģināla saglabāšanu.
 
Pieejamība tiek ierobežota dokumentiem, kas satur valsts noslēpumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem, dokumentiem, kuri satur sensitīvus personas datus, personas identifikācijas kodus, informāciju par personas adopciju, medicīniska un notariāla rakstura informāciju pieejamība tiek ierobežota uz 110 gadiem pēc personas, uz kuru dokumentā ietvertā informācijas attiecas, dzimšanas. Ja nav iespējams konstatēt personas dzimšanas datumu, dokumenta pieejamība tiek ierobežota uz 75 gadiem pēc dokumenta noformēšanas.
 
Dokumentiem, kas satur informāciju, kurai piešķirts komercnoslēpuma statuss, pieejamība tiek ierobežota uz 20 gadiem pēc komercnoslēpuma statusa piešķiršanas.
 
Dokumentus, kam noteikti pieejamības ierobežojumi, ir atļauts izmantot pēc pirmstiesas izmeklēšanas iestādes, prokuratūras, tiesas, zinātnisko institūciju vai zinātnieka pieprasījuma vai personu, uz kurām tas attiecas, vai pēc konkrētās personas nāves ar otra laulātā, vecāku, bērnu, mazbērnu vai māsu un brāļu rakstisku atļauju.
 
Likumprojekts paredz izveidot Arhīvu padomi - konsultatīvu institūciju, kas piedalās arhīvu nozares politikas un stratēģijas dokumentu izstrādē un veicina arhīvu nozares attīstību.
 
Arhīvu padomes sastāvā būs divi Latvijas Nacionālā arhīva pārstāvji, divi Latvijas Arhīvistu biedrības pārstāvji, Kultūras ministrijas deleģēts pārstāvis, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Muzeju padomes un Latvijas Bibliotēku padomes deleģēts pārstāvis.
 
Arhīvu likuma projekts vēl jāizskata un jāpieņem Saeimā.
 
 
Emīlija Kozule LETA
Copyright © LETA