Rīga, 28. aug., LETA. Tiesībsarga atzinums, ka mācību grāmatu iegāde par vecāku līdzekļiem ir pretrunā ar Satversmi, ir arguments izglītības attīstības sekmēšanai.
Šādu viedokli aģentūrai LETA pauda izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS).
 
Ministre norādīja, ka Tiesībsarga atzinums ir būtisks arguments, īpaši laikā, kad izglītība valstiskā līmenī izvirzīta par vienu no prioritātēm. "Profesionāls un tiesiski pamatots vērtējums un priekšlikumi izglītības pilnveidei ir apsveicami, un tie ir nozīmīgi argumenti, lai uzlabotu situāciju šajā jomā, vienlaikus nodrošinot tai atbilstošu finansējumu," sacīja Koķe.
 
Regulāri viesojoties dažādās skolās visos Latvijas reģionos, Koķe ir pārliecinājusies, ka pašvaldības, pildot tiesību aktos noteiktos uzdevumus, atbildīgi izturas pret izglītības procesa organizēšanu un nodrošināšanu savā teritorijā. Viņa arī atzinīgi novērtē ikvienas pašvaldības ieguldījumu izglītībā, tostarp saistībā ar mācību grāmatu iegādi.
 
Koķe arī atzina, ka lielākajā daļā skolu, ko viņa apmeklējusi, pateicoties valsts un pašvaldības atbalstam, skolu bibliotēkas pilnā apjomā nodrošinātas ar vajadzīgajām mācību grāmatām.
 
Izglītības un zinātnes ministrija, strādājot pie nākamā gada budžeta projekta, mācību literatūras iegādei pieprasījusi 1,9 miljonus latu, lai nodrošinātu normatīvā noteiktos septiņus latus uz vienu skolēnu un pedagogu mācību grāmatu iegādei.
 
Kā ziņots, tiesībsargs Romāns Apsītis secinājis, ka situācijās, kad vecāki ir spiesti iegādāties mācību grāmatas par personiskajiem līdzekļiem, tiek pārkāptas bērnu tiesības uz bezmaksas izglītību.
 
"Gan Satversmē, gan vairākos Latvijai saistošos starptautiskajos dokumentos noteiktas tiesības uz bezmaksas izglītību, kas nozīmē arī nodrošināšanu ar mācību materiāliem. Taču ne visas skolu bibliotēkas var pilnībā apgādāt audzēkņus ar mācību grāmatām un citiem mācību procesā nepieciešamajiem līdzekļiem," uzsver tiesībsargs.
 
Ministru kabinets ir noteicis, ka no 2006. gada 1. janvāra skolu bibliotēkām grāmatu iegādei jāatvēl ne mazāk kā septiņi lati uz vienu skolēnu un pedagogu. Šobrīd saskaņā ar 2008. gada budžetu valsts finansējums mācību līdzekļu iegādei uz vienu izglītojamo ir 4,12 lati. Pērn šī summa bija 3,87 lati, bet 2006. gadā - 1,86 lati. Turklāt šogad finansējums mācību līdzekļu iegādei nav palielināts - vidējā rādītāja pieaugums skaidrojams ar skolēnu skaita samazināšanos. Lai nodrošinātu noteikto finansēšanas normatīvu septiņu latu apmērā, paredzēts, ka trūkstošo daļu sedz katra pašvaldība no saviem līdzekļiem.
 
Pašvaldību piešķirtais finansējums šim nolūkam ir atšķirīgs, tādējādi visās pašvaldībās nav nodrošināti vienlīdzīgi apstākļi izglītības iegūšanai. Valsts kontrole secinājusi, ka 71% no revīzijā iekļautajām pašvaldībām 2006.gadā nebija nodrošinājušas valdības noteikto finansējuma apjomu - septiņus latus uz vienu skolēnu un pedagogu. Taču, piemēram, Ventspilī un Jūrmalā skolēni vairumā gadījumu tomēr ir nodrošināti ar bezmaksas mācību grāmatām.
 
Tiesībsargs arī norāda, ka valsts noteiktais finansējuma apjoms mācību grāmatu iegādei - septiņi lati - šobrīd ir nepietiekams, ņemot vērā faktiskās cenas. Tāpat arī pašvaldību iespējas līdzfinansēt grāmatu iegādi ne vienmēr ir pietiekamas. Tāpēc Apsītis vērsīsies Ministru kabinetā un Saeimā, norādot, ka šāda situācija ir nepieļaujama, un aicinās rast adekvātu risinājumu, lai nodrošinātu skolēnus ar bezmaksas mācību grāmatām. Šis jautājums būtu jāskata arī 2009.gada valsts budžeta kontekstā.
 
Turklāt, attīstoties izpratnei par tiesībām uz bezmaksas izglītību, būtu jāvērtē arī skolēnu apgādāšana ar bezmaksas mācību burtnīcām un citiem nepieciešamajiem mācību palīgmateriāliem, piebilst tiesībsargs un norāda, ka citās valstīs, piemēram, Igaunijā, Somijā un citviet, skolēni vismaz pamatskolās ir pilnībā nodrošināti ar mācību grāmatām, savukārt vidusskolas posmā daļa izdevumu jāuzņemas vecākiem. Igaunijā, sākot ar šo mācību gadu, tiks nodrošinātas arī bezmaksas darba burtnīcas.
 
 
Līna Mašina LETA
Copyright © LETA