Rīga, 7. nov., LETA. Šodien, atklājot konferenci "Radošs prāts - vislielākais aktīvs", kultūras ministre Helēna Demakova (TP) pauda pārliecību, ka Latvijas ekonomikas nākotne ir augstas pievienotās vērtības ražošanā, tāpēc radošās industrijas ir viena no galvenajām tēmām, par ko ir jārunā.
Ministre atgādināja, ka "mēs nekad nespēsim konkurēt ar miljardu apdzīvoto Ķīnu vai Indiju tehnisko darbaroku ziņā". Radošās industrijas ir saistītas ar inovatīvu, oriģinālu un unikālu preču ražošanu, nevis tehnisku kolektīvu roku darbu. Latviešiem patīk domāt, ka mēs esam unikāli - tas ir labs priekšnosacījums unikālu ideju radīšanai, teica Demakova.
 
Ja ir kāds nopietns risks Latvijas nākotnei, tad tā, pēc Demakovas domām, ir iespēja, ka Latvija kļūst par lēta darbaspēka zemi, jo tas nozīmētu, ka būsim lemti provinciālai, garlaicīgai un trūcīgai dzīvei Eiropas nomalē.
 
Ministre norādīja, ka radoša darbība pie mums tiek uzskatīta par īpašu vērtību, piemēram, katra kārtīga ģimene kaut vai bērna vispusīgas attīstības nolūkos uzskata par nepieciešamu viņu sūtīt uz kādu no 150 valsts un pašvaldību atbalstītajām mākslas vai mūzikas skolām. Kultūrizglītības plašā izplatība esot sekmējusi to, ka Latvijas iedzīvotājiem ir laba gaume un vēlme pēc kvalitatīva patēriņa.
 
Cilvēki Latvijā ir kulturāli, un tas nozīmē, ka ekonomisks potenciāls piemīt ne tikai produktu autoriem, bet arī auditorijai, kas ir kvalificēta un gaida kvalitatīvu piedāvājumu, sacīja politiķe.
 
Radošās industrijas ir ekonomikas nozare, kas atrodas uz kultūras un uzņēmējdarbības robežas. Tās aptver arhitektūru, reklāmu, dizainu, kino, datorspēles un interaktīvo programmatūru, populāro mūziku un mākslu, jaunos medijus, izdevējdarbību, radio un televīziju, inovatīvo gastronomiju un citas jomas. Radošās industrijas ātri reaģē uz moderno pieprasījumu, kas radies no jaunā dzīvesveida un patēriņa puses, sākot ar mobilo telefonu dizainu un dzīvokļa iekārtojumu un beidzot ar mājaslapu dizainu vai sociālās tīklošanās resursu piedāvājumu internetā.
 
Kultūras ministre atzina, ka Latvijā pietrūkst izpratnes par radošo industriju vietu modernā ekonomikā, un ir visai dīvaini, ka ar radošajām industrijām pamatā ir jānodarbojas Kultūra ministrijai, kaut gan tām vajadzētu būt Ekonomikas un arī Izglītības un zinātnes ministrijas acuraugam. Demakova paziņoja, ka Ekonomikas ministrija ir vāja ministrija, kuras "filozofija" neatbilst 21. gadsimtam.
 
Ministre iepazīstināja konferences dalībniekus ar Eiropas Komisijas pētījumu par radošo industriju nozīmi ES ekonomiskajā telpā. Tas parāda, ka jau 2003. gadā radošo industriju apgrozījums ES bija 654 miljardi eiro (459,1 miljards latu), kas veido 2,6% no ES iekšzemes kopprodukta. Pētījuma veicēji secinājuši, ka radošo industriju sektors attīstās ātrāk nekā ekonomika kopumā un tajā novērojama darba vietu skaita palielināšanās, kamēr vispārējā nodarbinātība samazinās.
 
Labā ziņa, pēc Demakovas domām, ir tā, ka salīdzinoši Latvija nav daudz nokavējusi, lai arī "jaunajā Eiropā mēs kā parasti nedaudz atpaliekam no igauņiem, kur valsts radošās industrijas atbalsta jau ilgāku laiku". Latvijai pēdējo trīs gadu laikā ir izdevies radošo industriju jautājumus iekļaut dažāda līmeņa politikas plānošanas dokumentos, tai skaitā, Nacionālajā attīstības plānā, bet tas esot bijis saistīts ar neparasti lielu pretestību no Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas un Ekonomikas ministrijas puses.
 
Pirmais solis ir panāk, lai ar radošo potenciālu apveltītie kultūras cilvēki satiekas ar uzņēmējiem, kuriem šis potenciāls nepieciešams biznesa attīstībai. Mums ir jāpanāk, lai kultūras cilvēki un biznesmeņi atrod viens otru, jo tas ir abu pušu interesēs, teica Demakova.
 
Talantīgi mākslinieki nereti vada dienas, darot savai kvalifikācijai neatbilstīgu tehnisku darbu, lai brīvajā laikā bez īpašiem panākumiem nodotos augstajai mākslai, kaut viņi varētu dzīvot daudz labāk, ja spētu atrast uzņēmēju, kas būtu spējīgs viņu talantu pārvērst ekonomiskā vērtībā. Piemēram, ja ir kāds dizaineris, kurš ir izdomājis un uzrasējis izcila galda prototipu, tad viņu parasti interesē šo galdu uztaisīt, tātad pārvērst reālā priekšmetā, vienā unikālā eksemplārā, par kuru autors varētu priecāties un lepoties. Savukārt uzņēmēju nodarbina tas, vai šo galdu varēs ražot rūpnieciski, tūkstošos eksemplāru, vai pēc šī galda būs pieprasījums, vai tas nesīs peļņu.
 
Uzņēmējam, kurš vēlas nodarbināt radošu cilvēku, ir jārēķinās ar īpatnībām, piemēram, radošiem cilvēkiem parasti nepatīk normēts darba laiks, viņi strādā uz ideju, no projekta uz projektu, norādīja ministre. "Uzņēmējam ir jābūt gatavam akceptēt, ka izcili radošs cilvēks var sešas dienas neko nedarīt, iedzer vīnu un nodoties bohēmai, bet septītajā dienā radīt izcilu ideju, kas uzņēmējam dod pusgada peļņu. Šādi gadījumi biznesa literatūrā ir aprakstīti simtiem," teica Demakova.
 
"Otrs solis ir valsts atbalsts radošo industriju uzņēmumiem. Šeit gan Kultūras ministrijas iespējas ietekmēt ir ierobežotas, jo tā ir Ekonomikas ministrijas kompetence, taču, domāju, kopīgiem spēkiem mums var izdoties padarīt efektīvākus, piemēram, Eiropas naudas atbalsta instrumentus, noteikti ir jādiskutē par ierosmēm nodokļu politikas jautājumos," sacīja politiķe.
 
Demakova norādīja, ka valsts atbalsts radošo industriju uzņēmumiem ir nepieciešams divām lietām: piekļuvei finansējumam, tai skaitā starta kapitālam un kredītlīdzekļiem, un atbalsts eksportspējīgu produktu ražošanai.
 
Pēc Demakovas domām, Rīgā labas perspektīvas ir Andrejsalai, jaunajam Spīķeru kvartālam pie Centrāltirgus, kā arī teritorijai ap topošo Nacionālo bibliotēku, kur varētu izveidoties augstas pievienotās vērtības klāsteris. Labas perspektīvas ārpus Rīgas ir Liepājas karostai un Cēsīm, varbūt arī atsevišķās nišās Daugavpilij un Rēzeknei.
 
Trešais solis ir Kultūras ministrijas konkrētā ierosme dizaina apmācības jomā. Valsts kultūrizglītības centrs patlaban strādā pie dizaina apmācības programmām gan bērnu mākslas skolām, gan mākslas vidusskolām. Tāpat top universāli izmantojama dizaina apmācības programma, kuru varēs izmantot jebkura augstskola, kas to vēlēsies, jo izglītības programmas, kā zināms, autortiesības neaizsargā.
 
Konferencē ar ziņojumiem uzstājās Roterdamas Erasmus universitātes pasniedzējs Pauls Štepans, žurnāla "Wallpaper" redaktors Niks Komptons, Rīgas Ekonomikas augstskolas rektors Anderšs Pālzovs, konsultāciju institūta "KEA European Affairs" pārstāvis Džanluka Monte, bet Anda Miķelsone prezentēs pētījumu "Radošās industrijas Latvijā".
 
Paneļdiskusijā par radošo industriju perspektīvām Latvijā piedalījās reklāmas aģentūras "MOOZ!" radošais direktors Ēriks Stendzenieks, AS "Hansabanka" vadošais sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, kinoproducents Pēteris Strautiņš, uzņēmuma "Microsoft Latvia" vadītājs Sandis Kolomenskis un restorāna "Vincents" direktors Mārtiņš Rītiņš.
 
 
Emīlija Kozule LETA
Copyright © LETA