Rīga, 13. jūl., LETA. Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) krājumā šā gada sākumā bija 4 072 188 vienības 60 dažādās valodās, aģentūrai LETA pastāstīja LNB sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Egle.
Analizējot kopējo izsniegumu pa valodām pēdējo četru gadu laikā, bibliotēkas darbinieki novērojuši tendenci, ka puse no izsnieguma ir izdevumi latviešu valodā, ceturtā daļa - krievu valodā un piektā daļa - angļu valodā.
 
Savukārt, ja salīdzina ar 2003. gadu, redzams, ka pakāpeniski samazinājies izsniegums krievu valodā, bet pieaudzis izsniegums angļu valodā, pastāstīja Egle.
 
2 010 301 jeb 49% LNB krājuma ir grāmatas, 835 354 jeb 20% - periodiskie izdevumi, 20 307 jeb 0,5% - kartes un kartogrāfiskie izdevumi, 216 720 jeb 5% - attēlizdevumi, 23 378 jeb 0,5% - rokraksti, 218 505 jeb 5% - notis, 63 716 jeb 2% - audiovizuālie materiāli, 566 562 jeb 14% - sīkiespieddarbi, bibliotēkas krājumā ir arī 1900 elektroniskie izdevumi un 115 395 mikroafišas un mikrofilmas.
 
23% no LNB krājuma ir latviešu valodā, 37% - krievu valodā, 9% - angļu, vācu, franču valodā, 2% - citās valodās, bet 29% krājuma vienību pa valodām netiek iedalīti.
 
2007. gadā LNB krājumu papildinājuši 57 419 jaunieguvumi, no tiem 50% bija latviešu valodā, 12% - krievu valodā, 13% - angļu valodā, 3% - vācu valodā, 0,2% - franču valodā un 1,8% - citās valodās.
 
Laikā no 1989. līdz 2004. gadam LNB ir norakstītas 2 273 609 krājuma vienības, tajā skaitā 742 012 grāmatas.
 
Kā apgalvoja Egle, no 1 956 278 norakstītajām krājuma vienībām krievu valodā vairāk nekā 500 000 ir autoreferāti, 56 000 instruktīvo materiālu un tamlīdzīgi sīkiespieddarbi, vairāk nekā 11 000 brošūru, vairāk nekā 400 000 periodikas vienību, pārsvarā bijušo PSRS republiku izdevumi. Starp norakstītajiem izdevumiem liels īpatsvars bijis dubletēm, atkārtotiem izdevumiem, novecojušai mācību, medicīnas un tehniskajai literatūrai. Katrs potenciāli norakstāmais izdevums tiekot vērtēts individuāli. Vidēji pēdējos gados ir norakstīts ap 3000-5000 grāmatu, galvenokārt krievu valodā.
 
Visi izdevumi, kas varētu būt interesanti citām Latvijas bibliotēkām, tiek novirzīti uz Brīvpieejas apmaiņas fondu. Tas ir apmēram 15 000 vienību liels krājums, kurā ikviens Latvijā reģistrētas bibliotēkas pārstāvis var atnākt un izvēlēties savas bibliotēkas krājumam nepieciešamo bez atlīdzības.
 
Līdz 2004. gadam tādā veidā Latvijas bibliotēkām vidēji tika nodots ap 10 000 vienībām gadā. Pēdējos gados skaits ir samazinājies līdz 4000 gadā, jo bibliotēku iespējas iegādāties jaunu literatūru kopumā uzlabojas. Pārsvarā šo iespēju izmanto nelielas publiskās bibliotēkas no Latvijas rajoniem.
 
90. gadu sākumā bija mēģinājums LNB telpās atvērt grāmatu veikaliņu, kur par ļoti simbolisku samaksu varēja iegādāties no bibliotēkas krājuma izslēgtās grāmatas. Interese bijusi ļoti maza, bet veikaliņa uzturēšana prasījusi gan telpas, gan darba spēku, ieguldītie līdzekļi neatmaksājās pat daļēji, apgalvoja LNB pārstāve.
 
 
Emīlija Kozule LETA
Copyright © LETA